Es esmu TAVA vīrieša mīļākā…

Man ir 24 gadi…Viņiem gandrīz vienmēr aptuveni par 10 gadiem vairāk.
Esmu brīva…Viņiem gandrīz vienmēr ir attiecības.
Viņi grib mani un es Viņus.

 
Es neizjūtu sirdsapziņas pārmetumus, domājot par Jums, šo vīriešu sievietēm. Ja reiz Jūsu vīrietis atļaujas apmierināt savu iekāri ne tikai ēdot mani ar acīm, tad varbūt ir laiks aizdomāties, ka Jūsu vīrietim attiecības nav piepildītas, un viņš no Jums nesaņem to, ko vēlas. „Visi vīrieši ir cūkas”… neizmantojiet šo teicienu atkal un atkal, lai kārtējo reiz piesegtu savus trūkumus, kas mudina vīrieti Jūs krāpt. Slikti, ja Jūs nepamanāt, kas vīrietim trūkst attiecībās, vēl sliktāk, ja nepamanāt, ka šo trūkumu sākusi aizpildīt kāda cita.
 
Vai es jau par daudz Jūs aizvainoju? Varbūt labāk neturpiniet lasīt šīs pārdomas par manu „sabojāto” dzīves uztveri? Palieciet pie saviem uzskatiem, savā pasaulē. Labāk paskatieties kādu kārtējo seriālu, tā vietā, lai paskatītos uz savu dzīvi un attiecībām ar savu vīrieti. Ja reiz esat bijusi akla līdz šim, neloloju cerības, ka kļūsiet redzīga. Pat, ja Jūsu vīrieša apraksts saskanētu ar kādu no maniem tālāk aprakstītajiem personāžiem, pat ja viņu vārdi sakristu, Jūs noteikti nodomātu, ka Latvijā taču ir tik daudz cilvēku ar vienādiem vārdiem…
 
Jūs, manu mīļāko draudzenes un sievas, es Jūs nesaprotu, pat nicinu, tajā pat laikā cienu. Cienu par to, ka Jūs esat izcīnījušas zelta pjedestālu, bet es stāvu tikai uz sudraba un bronzas pjedestāliem. Es cienu par to, ka spējāt vīrieti piesaistīt tā, ka vīrietis no visām daudzajām sievietēm ir gatavs tieši ar Jums sevi pozicionēt kā pāri. Cienu arī par to, ka spējāt novest attiecības līdz altārim, līdz plānotam bērnam. Es cienu Jūs par to, ka spējāt iedvest viņos bijību un cieņu pret Jums, radot vīrietī pienākuma apziņu atbildēt uz Jūsu telefona zvaniem pat mirkļos, kad malkoju šampanieti kopā ar Jūsu vīrieti pēc kaislīgas mīlēšanās (man ir izveidojusies alerģija pret uzrunu – „Jā, zaķīt”, jo tieši tā viņš Jūs uzrunā). Cienu Jūs arī par to, ka komandējuma laikā, kurā braucu viņam līdz, viņš nopērk bērnam dāvanas, lai bērna māte būtu priecīga par tik gādīgu vīru. Tas nekas, ka bērns vēl nesen kā dzimis un nerotaļājas ar šādām mantiņām. Kaut kā taču tā nelāgā un pārmetuma sajūta jāizpērk par to, ka tikko ar mīļāko kopā pavadītas kaisles piesātinātas naktis, un mīļākā viesnīcā iereģistrēta ar sievas identitāti. Jums ir tik kaislīgs, gudrs un gādīgs vīrs! Ja nebūtu šī otra medaļas puse, es nudien Jūs pat apskaustu…BET…
 
Tāpat es apskaustu kādu citu savu konkurenti, kuras vīrieti mēs dalām. Atšķirībā no visiem pārējiem gadījumiem, es ar šo vīrieti pavadu daudz vairāk laika nekā viņš ar savu „otro pusīti”. Mēs ar viņu strādājam vienā uzņēmumā. Mana darbošanās sfēra nav ļoti oriģināla, uzņēmuma darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem. Patiesībā mēs sēžam pavisam tuvu viens otram, tik tuvu, tik tuvu….ka ik mirkli, kad šim vīrietim rodas izdevība, viņš pārbauda, vai seksīgajai kolēģei šodien kājās ir zeķes vai zeķubikses, ir vai nav uzvilkts krūšturis un, vai viņa jau ir mikla, sēžot viņam blakus…Ja iekāres objekts atrodas tik tuvu, ir neiespējami nekrist kārdinājumā. Ne tikai laiku mēs pavadām kopā vairāk, bet arī sekss mums ir biežāk nekā Jums, daudz biežāk…
 
Bet es Jūs tomēr nedaudz apskaužu. Kāpēc? Tāpēc, ka dzirdu, kā viņš, sēžot netālu no manis, apspriež ar Jums vakara plānus. Mans vakars ritēs vientulībā. Jūtos mazliet sāpināta klausoties jūsu sarunas…Tiesa, viņš cenšas runāt mazliet pieklusinātā balsī, jo iespējams apzinās manas nepatīkamās izjūtas. Sāpes mazliet mazina tas, ka sarunas beigās viņš gandrīz nekad vairs nesaka Tev „Buča”. Protams, apzinos, ka šādi viņš dara tikai brīžos, kad esmu tuvumā. Ja atļausiet, pāriešu no „Jūs” uz „Tu”, jo, kopš strādājam kopā, pusotru gadu esmu par Tevi diez gan daudz jau uzzinājusi un rodas sajūta, ka esam jau pazīstamas. Bet tomēr jūsu attiecību modelis man nav izprotams. Kas Jūs saista??? Šķiet, ka tikai draudzība, kopīgi paziņas un pasākumi. Bērnu jums nav. Tas nav dīvaini, jo kā gan var rasties bērni, ja nemīlējas? Atreferējot viņa teikto, jau no paša jūsu attiecību sākuma seksa un kaisles jomā jums nesaskan. Kad nesen paziņoju mūsu kopīgajam vīrietim, ka mainīšu darbu, viņš nožēlā paziņoja, ka tad jau viņam pavisam sāksies celibāts. Spēcīgu iekāri pret Tevi viņš nejūt…dīvaini, jo Tu taču esi skaista, esmu redzējusi Tevi klātienē, kā arī draugiem.lv profila bildē. Tu esi gudra, vecums līdzīgs manējam, tātad pietiekami jauna, lai vīrietim „uzdzītu asinis”. Pa šo pusotru gadu, kopš esmu viņa mīļākā, man Tavā vietā būtu radušies daudz neskaidri jautājumi…gan par visu, ko iepriekš jau rakstīju, gan par to, vai šim vīrietim tiešām pietiek ar tām retajām mīlēšanās reizēm, ko Jūs pavadāt kopā, gan arī kāpēc viņš Tevi vairs neņem līdz uz darba pasākumiem. Agrāk Tu taču brauci viņam līdz?! Arī es kādu reizi biju aizbraukusi uz darba pasākumu ar nakšņošanu…tieši tajā reizē, kamēr Tu gulēji, sākās man attiecības ar mūsu kopīgo vīrieti – mūsu pirmā erotiskā dejā, pirmā kaislīgā mīlēšanās, pirmie sirdsapziņas pārmetumi… Nē, ne man. „Kamēr tu gulēji”…bija tāda romantiska filma… bija mana mīļākā filma.
 
Ir vēl kāds vīrietis. Viņš darbojas automašīnu biznesā un ir laulības saitēm siets. Šis vīrietis ir ļoti interesants un netipisks, atšķirībā no viņa ļoti tipiskās sievas. Viņa ir tipiska, jo viņas rīcība ir tipiska sievietes rīcība: brīdī, kad vīrs grib iet no viņas prom, šī sievietes sarūpē bērnu zem sirds. Attopaties sieviete! Vai tiešām Jūs uzskatāt, ka vīrietis būs laimīgs ar Jums kopā, ja sāksiet rūpēties par Latvijas demogrāfisko stāvokli? Viņš taču jau gāja prom no Jums! Nē, nē…ne jau pie manis. Man viņš nav vajadzīgs, viņš bija tikai īss mirkļa vājums, īsa iekarošanas un pašapliecināšanās kauja, atšķirībā no viņa, kuram interese par mani joprojām saglabājusies. Ja cilvēks nav laimīgs, viņš nevar darīt laimīgu otru cilvēku.
 
Kāpēc man dzīve allaž piespēlē šos aizņemtos vīriešus, kuriem esmu vajadzīga tikai kā plāksteris esošajām attiecībām? Vienam no šādiem vīriešiem es biju plāksteris kopš brīža, kad viņa sieva gaidīja pirmdzimto…Šobrīd viņiem ir jau 3 bērni. Pēdējo reiz tikāmies pirms dažiem mēnešiem. Tieši tajā reizē sapratu, ka man beidzot ir pārgājuši tauriņi vēderā un iekāre, ieraugot viņu. Visus šos gadus mēs tikāmies aptuveni reizi mēnesī. Reti? Jā, piekrītu, reti, bet vai pietiekami reti, lai sieva to uzzinot, piedotu vīram? Labā ziņa šai sievai – vairs netiekos ar viņu, sliktā – domājams, ka kāda cita ir pārņēmusi stafeti. Kādam taču jāaizpilda tas trūkstošais vīrieša dzīvē! Dzīvei patika spēlēties ar manām jūtām, tas laikam tāpēc, ka arī man ir netikums spēlēties ar savu un citu dzīvēm. Dzīve, liktenis, lai kas tas būtu, tas vēlējās, lai dzīvesvieta man atrastos gandrīz blakus jūsu mājai. Reizēm redzu jūs, „laimīgo ģimenīti”, pastaigājamies mūsu kopīgajā rajonā. Liktenim ar to nepietika, tas vēlējās, lai arī mana darba vieta būtu tuvu vīrieša sievas darbam. Mūsu darbavieta atradās vienā ēkā ar viena stāva starpību. Ik rītu, nākot uz darbu, vērojos apkārt, vai arī kāds no Jums nemēro manis izvēlēto maršrutu… Bez šaubām, ka mērojāt. Tiešām pārņem dīvaina sajūta, braucot vienā liftā ar iekārojamā vīrieša sievu. Ja vien viņa zinātu…
 
Ko gan liktenis ar šo visu grib man pateikt? Vai atgādināt ik mīļu brīdi par manu iespējams amorālo dzīvesveidu, likt man aizdomāties par to, ka postu ģimeni un, ka sekos atgriezeniskā saite un es pati kādreiz būšu līdzīgā lomā? Dažkārt jūtos kā ģimeņu glābēja nevis postītāja. Kāpēc glābēja? Tāpēc, ka es dodu vīrietim emocijas, kas viņam pietrūkst Jūsu attiecībās. Un tas nav tikai sekss. Tas ir mīļums, rūpes, sarunas, patiesas intereses izrādīšana par viņam svarīgām lietām. Ir tikšanās, kurās sekss nav sastāvdaļa, tās ir kopīgas maltītes ieturēšana, sarunas un atbalsta sniegšana. Pēc tikšanās ar mani vīrietis mājās ir apmierināts un laimīgs. Viņš atnāk mājās, samīļo Jūs un līdz ar to arī Jūs, sievietes, esat laimīgākas. Viņam ir viss: sieviete – dāma sabiedrībā, pavāre mājās un palaistuve gultā. Šī nav gluži „trīs vienā” kombinācija, bet kāpēc gan vīrietim samierināties tikai ar divām pozīcijām, ja kāda cita sieviete ir gatava realizēt šo trešo lomu. Ar šiem vīriešiem es apmierinu savas alkas pēc uzmanības, seksa, kaisles, mīļuma, maiguma, un arī adrenalīna. Tādējādi es pašapliecinos, apmierinu savu Ego, zinot, ka manis dēļ vīrietis ir gatavs pārkāpt monogāmiju ar savu „otru pusīti”, gatavs riskēt ar savām esošajām nopietnajām attiecībām, lai pavadītu mirkli ar mani. Risks nudien pastāv, jo viņa otrā pusīte var izrādīties attapīgāka nekā viņš domāja, vai arī kāds paziņa vai paparaci (gadījumos, kad kāds no maniem vīriešiem ir publiski pazīstams) var ieraudzīt vīrieti kopā ar mani, piemēram, iznākam no grēkā krišanas vietas – viesnīcas, vai arī risks, ka es jebkurā mirklī varētu paziņot viņa „otrajai pusītei”- „Esmu Jūsu vīrieša mīļākā”! Bet es to nedaru, lai gan dažkārt tā vien „niez nagi” to izdarīt. Uzskatu, ka neesmu tiesīga iejaukties jūsu attiecībās, kā arī nodot vīrieša zināma veida uzticību, jo šie vīrieši nekad nav bārstījušies ar tukšiem solījumiem. Tāpat kā ar saviem vārdiem viņi nav mudinājuši mani lolot veltas cerības.
 
Ko vēlējos ar to visu pateikt? Sievietes – mīliet sevi un savu vīrieti, rūpējieties viens par otru, ieklausieties un esat laimīgi kopā!

44 komentāru
  1. Nu ko, priecīgus ziemassvētklus sievas, draudzenes un mātes!:D:D
    Par precizitāti – žetons

  2. Tikai atceries, ka arī Tu pati kādreiz nonāksi draudzenes vai sievas lomā un tad…… ak vai, kāda neraža, Tu kaut ko nevarēji un tavs Lieliskais aizgāja tukšumu aizpildīt.

  3. Bravo, autore! Interesanti, cik gadus tu esi nodzīvojusi ar kādu vīrieti kopā un radījusi kaut ko vairāk par spermas salūtu tukšumā? Piesaistīt vīrieti ir viena lieta, bet saglabāt ilgstoši skaistas attiecības – pavisam kaut kas cits. Kas pēc tevis paliks, “laimīgs” vīrietis – diemžēl nē, viņš jūtas nelaimīgs, jo šajās attiecībās ar sievu arī ir ieguldījis daudz enerģijas, mīlestības un cerību, un arī šajās attiecībās pirmos gadus bija tieši tā, kā ar tevi – nekļūsti iedomīga! Un ar sievu šo vīrieti saista kas vairāk par seksu – kāpēc tad viņi savu “emociju trūkumu” nenolemj mūžīgi mūžos remdēt ar tevi? Jebkurās attiecībās ir krīzes, jautājums – kā tās risināt – vai atkal atgriežoties 0 punktā, vai ejot tālāk – tā jau ir individuāla izvēle, tāpēc tev “klienti” būs vienmēr, kamēr būsi jauna, bet tas nebūs līdz mūža galam un tad tu vēlēsies sev līdzās bērnus un uzticamu cilvēku…
    P.S. Liekas, ka tu baidies no nopietnām attiecībām, tieši šī iemesla dēļ, ka baidies tikt sāpināta, bet īsta mīlestība bez sāpēm nav iedomājama… Tomēr varu mierināt – ar laiku tava vērtību skala krietni mainīsies un arī pati gribēsi kļūt par sievu!:)

  4. Pedejo laiku saku saprast ka krapj gan viri gan sievas un vispar visa dzive sastav no vienam krapšanam un aiz ta visa slepjas viens – visiem mums kautk ka vienmer trukst visi kaut kur skrienam un visu laiku jutamies nelaimigi. Paskatamies tik apkart, vai tiešam tikai tas seks ir musu dzives galvenais merkis un bauda ir ta LAIME pec kuras tiekties? Meitenit, ne tu, ne tavs virietis, ne vina sieva neesat laimigi. Pati biju tava virieša loma un iedzinu bedre tikai visus gan milako gan viru gan sevi. Zaudeju ceribu ticibu un milestibu. Kaut man butu iespeja visu pagriezt atpakal un nelauties tai kaislei. Un ja tu vel neesi galigi vilusies viriešos un attiecibas, tad partrauc to un sac kaut ko jauno un savu (jo tas virietis tomer nav tavs).

  5. Nelaimīgās attiecības parasti nelaimīgie ir divi. Nelaimīgs nav tikai vīrs, bet arī sieva. Viena pagale nedeg, tas nozīmē, ka nelaimīgās attiecībās arī vaina nav jāuzņemas tikai sievai, kā tu te deklarē. Iespējams, vīrs vispār nav spējīgs risināt problēmas un runāt par savām emocijām. Tu to, iespējams, nekad neuzzini, jo jūsu attiecībās līdz tādai fāzei vispār nenonāk. Protams, ka otram cilvēkam vienmēr patiks saprotošs cilvēks sev blakus, bet jautājums tev – cik tava sapratne ir īsta? Jebkurš kādu laiku ir spējīgs notēlot sapratni, it sevišķi, ja tas nepieciešams kādu svarīgu mērķu sasniegšanai (vari minēt pati, kas priekš tevis ir šie mērķi, bet nedomāju, ka tie ir patiesu jūtu un īstā partnera atrašana).

  6. Godīgi sakot, ja es būtu kāda mīļākā, man nemaz nevajadzētu to kādam teikt vai veikt šādu ierakstu…ja man ir labi, man šādi nav jāapliecinās un jādemonstrē kaut kāds mistisks pārākums pār nabaga sievām. Man ir vīrietis, dzīvojam atsevišķi. tiekamies biežāk nekā vinu reizi mēnesī, bet tieši tā – ir daudz vieglāk šajā tikšanās reizē būt mīļai, iejūtīgai un saprotošai. Un varu derēt, ka katru dienu tu nemaz negribētu viņu saprast, mīlēties ar viņu, būt nenormāli iejūtīgai. Jo tas arī ir neviegls darbiņš. Neizbēgami rodas kaut kāda rutīna, pat tāds kā slinkumiņš. Bet zini, es pat nevainotu tādas kā tu. Tieši tā, tev nekas nav jāzaudē un ne par ko nav jāuztraucas. Vīrietis jau ir tas, kurš izvēlas iet šo ceļu. Laikam viņi ir vāji. Laikam nespēj savā sievā saglabāt šo kaisli un interesi visu lauku. Tāpēc jau viņa, audzinot 3 bērnus, nepamana, ka vīrietis kaut kur dodas vai savādi izturas. Varbūt, kas ieva ir laimīga, ka darba braucienos viņš vairs nenem viņu līdzi, varbūt, ka arī viņai tie ir atpūtas brīži. Bļāviens, nu kāpēc vīrieši vienmēr ir tie trauslie stādi, kuri jāaprūpē, kuriem jāatrod īpašā pieeja, jo, redz, ja viņš nedabū sev vajadzīgo aprūpi, viņš uzmet lūpu un aizcilpo pie citas. Un es teiktu, ka tas ir visvieglākais ceļš. Bet normāls vīrietis, kurš zina, ko dzīvē grib un ir pieradis rīkoties, arī aizies prom no sev tik drausmīgi nevēlamā dzīves veida. Un zini, kāpēc tev nav tā pastāvīgā vīrieša? Jo tu zini, ka vismaz pašalik tu nevari viņam dot to, ko var dot “nabaga” sieva.

  7. Palasīju arī komentāriņus. Patika kā izteicās . Pārējie nez kāpēc jūtas aizvainoti par iztirzājamo tekstu. Bet vai tad mēs paši neveidojam attiecības? Tātad lielā mērā esam noteicēji. Un kas ir teicis, ka mēs kādreiz neiemīlam cilvēku, kuram pavarda uguntiņu ir iekūrusi kāda cita? Un kurš tad būs vainīgs? Tikai viens?? Domāju, ka nē. Rodas problēma, ir risinājums, tikai ne vienmēr gribas papūlēties. šie vīrieši nemeklē laimi pie šīs sievietes, bet gan aizpilda to daļiņu, kura ir sagruvusi mājas dzīvē. Tas tak ir vieglāk nekā sakārtot esošās attiecības vai arī būvēt jaunas no pašiem pamatiem. vieglāk ir apvienot. Jāsaka, ka aprakstītajā gadījumā arī jaunā sieviete nav zaudētāja, jo šajā dzīves posmā viņu šādas atiecības apmierina. Viņa neprasa neko vairāk un vīrietis neko nesola. Nē, nē, neesmu tāda dzīvesveida piekritēja, bet nezinu īsti, kuru nosodīt? Nesaprotošu, vēsu sievu, pēc regulāra seksa gribošu vīrieti vai mīļāko, kura neprasa izbeigt esošās attiecības.

  8. Burmawa, vecais nodrāztais “viena pagale nedeg”, protams, strādā, bet es te kaut kā neredzu sievas apcelšanas iemeslu. Bļāviens, kāpēc viņa negrib to seksu? Varbūt, ka viņa negrib tieši ar to vīrieti, jo viņš neko nedara, lai viņa gribētu. Ja viņš to ir darījis zināmu, aprunājies, apspriedies ar dzīvesbiedri – cepuri nost, bet bieži jau apvainoti noklusējis vai vienkārši izmanto kā ieganstu, jo to smuko zaķu taču tik daudz, bet katru dienu tik viena un tā pati jābauda. Neinteresanti. Un galu galā, ko tad tas vīrietis vazā aiz deguna savu mīļoto sievu? Esi normāls tēviņš un ej pie superīgās un vispusīgās, kura visu spēj, jo sieva taču auksta. Un vai tad, kad šie divi precējās, seksuālai saderībai nebija nekāda loma? Ja šim vīrietim labpatīkas asintiņu uzsist ārpusē, varbūt viņš varētu piedāvāt arī sievai atsvaidzināt viņas seksuālās dziņas kaut kur citur, jo sievai arī ar viņu var kļūt garlaicīgi. Un visi būs laimīgi. Bet cien. mīļāko varētu tikai tiešām apsveikt, ka labi iekārtojusies. Visticamāk, ka precēts vīrietis nekļūst tik apnicīgs kā brīvs vīrietis – aplidotājs. Tiekaties pietiekami reti, lai katru reizi būtu dzirkstele. Un viņš arī nevar celt brēku par citiem tēviņiem, kas pie apvāršņa, jo pats taču nav monogāms.

  9. Medālis autorei…īsti nezinu par ko, bet medālis. Laikam gan par izmisīgu vēlmi apzināties sevi kā kaut kādu Māti Terēzi – nabaga apdalīto vīriešu pestītāju un aplaimotāju. Un laikam šī raksta tapšana sanāca kādā brīdī, kad visi vīrieši bija mājās pie sievām un draudzenēm.
    Pašai man ir gadījies būt žongliera lomā – mēģinot nobalansēt starp tikšanās reizēm un izvairīšanos no sievām/draudzenēm (arī pazīstamām) gan arī būt krāpnieces lomā pabūt. Pirmajās reizēs bija traki uzjautrinoši-adrenalīns!Iekāre! Taču pēc kādas diezgan sāpīgas (morāli) mācības, tas viss kaut kā pats no sevis izbeidzās. Taču uz neilgu laiku – pēc tam arī biju pasākusi- situācijās, kad konstatēju, ka jaunais Mr.Big ir “aizņemts” – mierināt sevi ar domu, ka paēdis suns uz desām neskatās… 🙂 Ak, naivā es un citas, kas tā domā! liktenis un lomu maiņa pierādīja ļoti sāpīgā veidā, ka skatās, Ai, kā skatās ! Pat mīļie klēpja sunīši skatās! un ja uzreiz neķeras tai klāt, tad noglabā dabonamā attālumā – just in case- tā sacīt! Protams – ne visi, bet daļa gan (vismaz tie ko pazīstu un tas skaitlis nav mazs!)
    Gribētu piebilst – mans koments nav par sliktajiem vīriešiem, bet gan par “what goes around-comes around”! Gan Viņiem, gan Viņām!Esmu sapratusi, ka lai kā tamlīdzīgu dzīvesveidu mēģina slēpt aiz “pašapliecināšanās”, “liberāliem uzskatiem” vai arī vienkārši “ko-gribu-to-daru-un-jūs-mani-nepāraisīsiet” tas viss tomēr ir tikai un vienīgi zems pašnovērtējums un kaut kādā ziņā izmisums. Vismaz sev pierādīt, ka “mani taču grib”!- Kaut uz pusstundu nedēļā, kaut uz”nozagtu” nedēļas nogali, vai kaut tik pat slapstīgu SMS vai sarunu… taču ātrāk vai vēlāk 99.9% no Glābējām un Miera Ostām saprot, ka tas ir nožēlojami…ka smukā lielā spīdīgā monēta ir izmainīta nobružātā “sīcenē”… and often your past comes back to bite your ass when you least expect it….

  10. Man liekas, dāmas, ka jūs šo eseju uztverat, kā akmeni tieši jūsu dārziņā. Protams, ja sajūt sviluma smaku savā ģimenes pavardā, šitādas pašpārliecinātas vīru pavedējas jāsit, kamēr vēl nav savairojušās:D Visiedarbīgākā metode ir apelēt pie kritušās sievietes morāles vērtībām, plus kārtīgi sabaidīt aļa “ko sēsi to pļausi” Bet paskatieties uz šo visu abstrakti. Tas ir, visnotaļ precīzs, visnotaļ aktuālas un izplatītas problēmas apraksts. Uzruna pirmajā personā ir labs līdzeklis, lai bulta trāpītu tieši mērķī, turklāt to izraujot paliks atskabarga, kas kņudot par sevi atgādinās, kad kārtējo reizi tālrunī dzirdēsi par aizkavēšanos darbā. Veselīgs atgādinājums par to, ka attiecībās ir jārunā – par to, ko kurš vēlas vai kas kuram pietrūkst. Un šeit nu galīgi nav nozīmes tam, kāds dzimums ir tam citurlaimes meklētājam. Kaut kā visi mēs jau sen esam stipri līdzīgi kļuvuši.

  11. es piekritu tam ka pagale viena nedeg,bet piekritot but par milako precetam virietim vai ari sievietei,tu netiesi jaucies citu dzive.

  12. Paldies par Jusu komentariem! Paturpinot so temu, es gribetu teikt, ka mans pasmerkis nekad nav bijis aiznemts virietis, bet tas nav bijis ari skerslis. Sos viriesus es izvelejos, jo radas simpatijas un iekare, un tikai pec tam naca atklasme, ka sim lieliskajam virietim jau ir attiecibas. Bet man tas nebija un nebus skerslis, lai turpinatu baudit mirklus kopa ar vinu, tacu vienmer apzinos, ka es nekad nespetu but laimiga esot vina ” otra pusite”. Tiesi del siem apstakliem, kados iepazinamies, es nespetu ticet si viriesa uzticibai, lai kadi butu bijusi iemesli vina neuzticibai ieprieksejas attiecibas. Pateicoties sim daudzajam krapsanam, ko redzeju savas, draugu un pazinu dzives, jau sen ir zudis naivais uzskats par ilgstosas+laimigas+monogamas kopdzives iespejamibu. Un tiesi tapec mans pasmerkis jau sen vairs nav ilgstosa kopdzive ar vienu virieti. Mans merkis ir but laimigai un apmierinatai sodien. Ja tada vairs neesmu esosajas attiecibas, tad partraucu. Negribu maksligi vegetet attiecibas tikai tamdel, ka jau ilgs laiks un pules iegulditas attiecibas, vai turpinat tas skaistu atminu vai ceribu par laimigaku nakotni varda. Cilvekiem nav jabut kopa tikai tapec, ka vinus saista kopigi berni un dotais laulibas zverests. Patiesiba sadas attiecibas jau no sakta gala balstitas uz meliem. Ka Jus varat solit, ka otru milesiet un busiet ar vinu kopa lidz nave skirs…Jus nezinat, vai ritdien nesatiksiet kadu, kuru vel vairak iemilesiet, vai parit smagi nevilsities cilveka, kuram devat zverestu un milestiba paraugs nepatika vai pat naida. Bet tas jau ir cits temats…
    Turpinot, protams, jebkuras ilgstosas attiecibas var rasties krize, var gadities piekrapt otru cilveku. Ja ta ir gadijies, tas nenozime, ka parim nekavejoties jaskiras un katram jadodas uz savu pusi…piedodiet tam, kas piekrapa, ja varat. Bet, ja si krapsana “gadas” regulari, un cilvekam izveidojas paralela dzive vairaku menesu, gadu garuma…izdarams secinajums, ka sis attiecibas nav pilnvartigas un nebutu pareizakais tas lapit.
    Mans ieteikums joprojam tas pats: esiet laimigi :)!

  13. Es arī esmu bijusi mīļākās lomā. Sākumā es biju draudzenes lomā. Par tādu kļuvu, kad pāris reizes satiekoties ar šo vīrieti ieķēros viņā līdz ausīm, bet tad viņš man paziņo – es domāju, tev būtu jāzina, ka man ir 5 gadu ilgas attiecības, bet es šķiršos. Man jau bija vienalga, jo VIŅŠ bija iekritis MANĀ sirdī! Un viņš arī izšķīrās. Bijām pāris kādus 3 mēnešus. Tad viņam es apniku. Uzzināju, ka viņš atgriezies pie iepriekšējās. Gāja laiks. Satikāmies kādu vakaru un man jau atkal bija vienalga, ka viņu mājās kāda gaida. Sevi, par viņa mīļāko, sāku saukt tikai, kad līdz galam sāku ar prātu saprast, kas manās un viņa attiecībās notiek. Biju apzināti naiva. Rozā brilles nokrita, bet kaisle palika. Tikāmies reizi mēnesī. It kā pārējās pasaules nebūtu. Mēs pat daudz nersarunājāmies. Mums bija tikai viena vēlme – alkas vienam pēc otra. Laiks gāja un tikšanās reizes kļuva īsākas. Nebija romantikas vairs. Bija tikai īsa mirkļa kaisle. Un nekas jau ar to nebeidzās. Vienmēr atcerēšos, cik man grūti bija parakstīties viņa kāzu apsveikumā. Jā! Viņš apprecēja to pašu meiteni. Par kāzām es zināju jau kādu gadu pirms. Uzzināju no citiem avotiem, nejauši. Viņš pats par kāzām paziņoja man pāris dienas pirms tam. Jau atkal ar savu tekstu – es domāju, tev būtu jāzina…Rūgtums manī palika tikai viņu medus mēneša ilgumā. Pēc tam viņš mani atkal apbūra ar saviem skūpstiem. Viņš nav vainīgs, ka es viņā biju ieķērusies tik ilgi. Tā bija manis pašas muļķība. Viņa vaina ir tajā, ka viņš to izmantoja. Kopā šādi pavadīju aptuveni 2 gadus. Ja ne pat vairāk. Ar prātu zināju, ka tā nedrīkst. Bet kaut kas manī neļāva patriekt viņu no savas dzīves. Gāja laiks, sajūtas pierima. Un tad es satiku vīrieti, ar kuru man bija attiecības tikai 1 mēnesi, bet tās bija pašas labākās divu gadu laikā, jo tās mani izglāba pilnībā no sevis pašas. Es sajutu ko nozīmē īsta uzmanība, kad tā ir veltīta tikai man. Es vairs nebiju mīļākā. Pat nezinu kā tas nākas, bet arī Viņš mani vairs neuzmeklēja. Morāle manam stāstam? Nekad nekas nav viennozīmīgi. Visam apakšā ir kāds stāsts. Un vārds mīļākā ir pārāk vispārīgs un nenoteikts, lai apzīmētu visas šīs dzīves situācijas. Tagad es atkal esmu viena, bet varu izteikt tikai cerību (nekādas pārliecības), ka “neiekritīšu” kādreiz atkal. Pēc šī savas dzīves perioda man ir skaidrs arī tas, ka mēs pašas sevis nemaz nepazīstam. Mēs nezinām, kā rīkosimies. Mēs tikai zinām kā BŪTU jārīkojas. Bet, kad nonākam sajūtu un dzīves piespēlēta “joka” krustcelēs – mēs pieņemam lēmumu kurš visticamāk nav ņemts no sabiedrības priekšrakstiem.

  14. Hmm, brīžiem tīri laba valoda. kā šai piemērā, nez vai neprozā kāds vēl atļautos šādu vārdlietojumu:

    ..vērojos apkārt, vai arī kāds no Jums nemēro manis izvēlēto ..

    (ja vien tas nav radies netīši – pārteikšanās dēļ)

  15. Tu dzīvo kā liekulīgās patērētāju sabiedrības pārstāve arī attiecībās. Šausminies par to, ka citi ir patērētāji, bet pati veicini un piekop šādu dzīvesveidu. Man nez kāpēc sķiet, ka tev tomēr patīk tie aizņemtie vīrieši, jo rakstiņu tu uzrakstīji tieši par viņiem, un tev patīk sāpināt šo vīru sievas (nez kāpēc?), un tev nekad nav bijušas ilgtsošas attiecības (nespēj tādas izveidot, baidies no tām? jo tad arī tevi piekrāps?). Īstenībā izvēle būt sievai (lasi uzticīgai) nav nespēja būt mīļākajai, bet gan izvēle nekrāpt un mēģināt darīt visu, lai attiecības būtu pilnvērtīgas. Tā arī ir visa morāle. Un doma, ka sievas ir naivas mājsaimnieces un nespējīgas vīru apmierināt gultā arī ir panaiva, tikai šoriez no tavas puses.

  16. Es atkārtošos,bet kāpēc te notiek kaut kāds faitings par mīļākās pareizu vai nepareizu rīcību un sievu varību vai nevarību. Johaidī, vīrietis ir tas, kurš bradājas kā tāds zilonis trauku veikalā pa citu tā saucamajām jūtām, aizbildinoties, ka neviens tak viņu nemāk tādu nabaga apjukušo dzīvnieku savākt un uz pareizā ceļa uzvest. Un viņam taču tā īstenībā ir ērti.

  17. piekritīšu zemūdenei. ja jau ir tāds tēviņš, kurš nespēj tikt galā ar savu jūtu pasauli (šis bija perfekts citāts no viena Martas Kukaranes raksta tepat espati.lv 😀 ), tad kaut kas nav kārtībā viņam. jo, ja būs gājējs, tad būs – un, ja viņu nesavāks dāma Temīda, kura uzrakstījusi šo blogu, tad savāks kāda cita. un sieva var kaut stāvēt uz galvas…

  18. Sena patiesība- sievietes ir vācējas, vīrieši ir mednieki. To, kā mums pietrūkst, mēs piezogam… Amorāli, bet fakts. Tie paši alu cilvēki vien esam, tikai smokingos un glaunās mašīnās.

  19. Kāpēc te notiek tāds fighting – es pieņemu, ka saprotu. Pa lielam – šeit šujas nevis piekrāptās sievas vai sabiedrībā valdošo morāles likumu aizstāvji – gluži vienkārši – autore savā esejā ar milzīgu triumfu un vīpsnu izsakās par krāptajām sievietēm, sevi ceļot teju debesīs – re, kāda es, superīga, seksīga, lieliska, visu vēlmju piepildījums, bet jūs – mājsaimnieces, lūzeres, haha. Kā jau kāds te izteicās, tiešām ož pēc pašas lieliskās smukajiem kompleksiņiem un sāpīti vai ko tur, te lai izsakās psihologi. Situācijas patiešām ir dažādas, un jā, mūzīga mīlestība pasaulē vairs nepastāv, ja pat kādreiz ir pastāvējusi, bet nu šitā te attieksme gan spēj nokaitināt. Bet tāds jau laikam arī bija mērķis, vai ne? 😀 Galu galā, rakstu konkurss, un kas spēj izsaukt vairāk komentāru, kā klaja provokācija… 😉

  20. cik dažādi cilvēki, tik komentāru. nesaprotu, kāpēc daļa cepās, met ārā visādas sarkastikas pērles. brīnos par daudzajiem psihologiem komentātāju vidū. 😀 visiem gribas izcelties ar kādu savu domu. mums visiem ir savu kompleksi, arī man, arī jums visiem, kas uzrakstījuši šeit komentārus. ne atbalstu, ne nosodu šo meiteni. katrs dzīvo, kā vēlas.

  21. Jā, ir vīrieši, kuru sievas kaut uz galvas var seksa laikā stāvēt, vienalga apkārt šļūks. Un ir mīļākās, kas nezin savu vietu- kas jebkādiem veidiem (zvanot, rakstot sms, draugiem.lv savā profilā ievietojot foto, kurā arī vīrietis redzams utt.) jaucas vīrieša ģimenē, cenšoties viņu dabūt sev, neskatoties uz to, ka pats vīrietis viņai gadu atpakaļ tiešā tekstā un acīs pateica, ka nevēlas ar viņu pilnīgi nekādas attiecības.
    Arī raksta autore, izskatās, ir nošīs pašas mīļāko kategorijas, kas nezin savu vietu, jo pa visu pasauli bazūnē, ka guļ ar aizņemtiem vīriešiem un par to jūtas bezgala lepna. Turklāt vēl atļaujas izteikties par šo vīriešu sievām tā, it kā pati šajās ģimenēs dzīvotu un zinātu reālo situāciju, nevis būtu izdarījusi secinājumus tikai no šō vīriešu stāstītā. Acīmredzot, viņai nav ne mazākās nojausmas, ko vīrieši ir spējōgi sastāstīt, lai tikai dabūtu zaķi gultā! 😀

  22. Arī es esmu bijusi aizņemta vīrieša mīļākā. Toreiz tā bija kā apmātība- Tu saproti, ka tam nav nākotne, bet pielikt punktu un pasūtīt šo vīrieti nevari. Pati par sevi smējos, ka esmu laba mīļākā, es viņam nezvanīju ne uz darbu, ne mājām, nedraudēju un neprasīju solījumus. Es biju kā tāds paklausīgs šunelis, kurš uzticīgi sēž kaktā un gaida sava saimnieka uzšvilpienu. Tad, kad viņš zvanīja un teica, ka grib mani satikt, es biju laimīga! Pārējā laikā es biju viena un dzīvoju ar cerību, ka drīs būs nākošā reize. Es biju pārliecināta, ka viņa pastāvīgās attiecības neizjuks, ka vienkārši pienāks brīdis, kad viņš pazudīs no manas dzīves, tik pat pēkšņi un bez paskaidrojumiem tāpat kā uzradies, bet notika savādāk- vienu vakaru saņēmu SMS, ka viņa attiecības ir izjukušas. Mana pirmā doma bija- ak Dievs, kas tagad notiks! Tovakar es pati sev atzinu, ka nevēlos, lai kaut kas mainās mūsu attiecībās, nevēlos viņu par savu pastāvīgu partneri. Man acu priekšā nozibēja ainiņa kā es stāvu pie plīts un gatavoju vīrietim vakariņas…
    Šeit vēl vietā ir piebilst, ka viņa pastāvīgā draudzene pielika punktu viņu attiecībām (neko nezinot par mani), jo arī pašai bija citas attiecības.
    Ar ko beidzās mans stāsts? Mēs esam kopā, bet attiecībās vairs nav tās burvības un man nav pārliecība, ka šīs attiecības turpināsies “līdz nāve mūs šķirs”, ne tāpēc, ka viņš varētu atkal iet pa kreisi, bet tāpēc, ka man nav pārliecība pašai par sevi un to, ka tieši viņš ir tas īstais. Tā teikt, ne vienmēr vajag, lai vēlēšanās piepildās…

  23. Šis raksts ir tikai kārtējais apstiprinājums, ka saprašana jau atnāk tik ar gadiem. Arī es 24 gados domāju, ka manam “sapņu vīrietim” ir briesmīga sieva, kura viņu nesaprot, neatbalsta, neapmierina, u.t.t., tikāmies gandrīz katru dienu, telefona zvani ik pa stundai, tikšanās, kopīgi izbraucieni… bet laikam ejot sāku saprast, ka viņam es esmu tikai pašapliecināšanās elements, ērts variants, kā kavēt brīvo laiku, ka visi viņa vārdi – nav patiesība. Sapratu, ka arī sieva viņam ir ļoti jauks cilvēks, ka arī ar viņu viņam visas lietas štimmē, un galvenais – sapratu, cik viņam sieva ir svarīga – lai ar ko būtu man iepriekš stāstījis – bez viņas viņš pats nekko īsti pat izdarīt nevar.
    Tikai gadiem ejot esmu sapratusi, ka nav tādu ideālo attiecību, ka nav 100% uzticība, ka nevar dzīvot bez strīdiem un tad atkal salabšanas… Visas šīs lietas uzlabo attiecības. Un vēl – pliks seks ir tikai pliks seks – tam nav nekāda sakara ar mīlestību.

  24. Nekad nedari otram to,ko nevēlies lai Tev dara,iedomājies sevi to sieviešu vietā… uz citu nelaimes savu laimi neuzcelsi… sieviete,kas sevi ciena,neielaidīsies ar tādiem vīriešiem… bet piekrītu par to,ka ja mīlēsiet savu vīrieti,tad viņš jūs nekrāps un nemeklēs citas!!!

  25. Tad, kad šis skuķītis gribēs kļūt par sieviņu, viņu nevienam nevajadzēs. Varbūt, ka kāds arī noprecēs, bet laimīga viņa, domāju, ka nebūs. Tieši tā – viss nāk atpakaļ un 5x lielākos apmēros.
    Gan jau pēc pāris gadiņiem nāks pie prātiņa.
    Un īstenībā šī meitene ir ļooooti nelaimīga jau tagad.
    Liekas dīvaini, ka atkal vainīgas ir sievas, draudzenes. Nu smieklīgi!

  26. Visas samazgas no komentētāju puses gāžas pār raksta autori tieši komentētāju mazvērtības kompleksu dēļ. Nevienu šim rakstam nevajadzētu aizskart, vienīgi tās, kas pašas sava rakstura, nevarēšanas, negribēšanas, īgnuma dēļ nespēj noturēt piesietus savus vīrus. Viņi nav suņi, kurus var siet pie ķēdes un noturēt ar to vien, ka viņus pabarojat un šad tad paglaudāt, cerībā, ka viņi ķēdi nepārraus un neaizbēgs.
    Temīdai žetons par atklātību un acu atvēršanu visām aklajām!

  27. Interesants viedoklis, ka sievas vīrus it kā ar varu tur pie sevis. Jāpiebilsts, ka neviens nav piesiets, bet viņiem tās sievas tomēr patīk, ne par velti – nešķirās. Autorei iesaku izmantot izdevību un pašai pamēģināt ilgstošas attiecības – savādāk sanāk, ka izsakās par to, ko patiesībā nemaz nav iepazinusi.

  28. Temīda- sāciet sevi CIENĪT!!!!! Beidziet lāpīt pasauli, būt par izmantošanas objektu, bradāt savu dzīvi, lai vīrieši mācās uzņemties atbildību un paši tiek ar savu dzīvi galā! Ir svarīgākas lietas dzīvē par šo te, cilvēks dzīvo- lai sasniegtu visās jomās harmoniju, arī šajā. Tādi, kā Jūs un šie “Jūsu ” vīrieši paši savu dzīvi nespēj nokārtot, melo sev, kā arī tiem, kuri viņus (Jūs) mīl tādus, kādi patiesībā esiet. Skumji. Novēlu Jums sākt SEVI cienīt un iemīlēt, lai Jums nav jāpārtiek no nožēlojamajām izmatošanas drupatām, vainas apziņas dāvanām….. Jo viņi Jūsu pakalpojumus pērk ar dāvanām, ceļojumie, utt mazsvarīgām lietām…. Ceru, ka Jūs pati to sāksiet saprast un apzināties, cik ļoti sev dariet pāri, esot izmantojamais objekts. Un tikai tad- ticiet- Jūs satiksiet savu otro pusīti. Protams, ja Jums tas vispār ir svarīgi.

  29. Nu,ko lai saka,žēl Temīdas,tāds skaists ielāpīņš,bet pagaidām.Drīz viņa atčaknīsies,kad ir veca,viena un bez bērniem.Varēs plikšķināt savas ačeles un vāveri(atvainojiet),bet nebūs nekā!
    Šādām sievietēm nopietnu vīrieti nekad nedabūt,viņām nav nekādas vērtības,īslaicīgi iekāres objekti un viss,tāpat tie vīrieši vienalga paliek pie sieviņām un novērtē viņas,ne jau Tevi ,Temīda!!!!

  30. es nesaprotu, kāpēc cilvēki tā “cepas” par šo rakstu? nu, lai tak skuķis dzīvo kā vēlas! tā vietā, lai rakstītu te savus skarbos komentārus, domājiet, strādājiet pie savām attiecībām, tāpat caur šo portālu nevienu neizmācīsiet. ar labunakti!

  31. Es arī esmu bijusi mīļākā un Viņš mīļākais. Vai ar to lepojos?! Nezinu, tā sanāca. Bija jūtas, abpusējas. Beigās izrādījās, ka esam salāpījuši viens otra ģimeni, palīdzējuši viens otram. Jā, tas ir fakts, ka esošajās attiecības kaut kas nav kārtībā, ja kaut kas sāk notikt paralēli. Bet tā ir arī diezgan skarba mācība. JO – tomēr būtiskākajos brīžos tu nevari būt ar viņu kopā, jo viņam ir savas mājas, sava sieva un sava ģimene. un tās jūtas – tās lidinās kaut kur gaoisā, ja vien nav bezkaunības tā ar spēku jaukt ārā gīmeni. 🙂

  32. Par savām attiecībām varu teikt, ka man vīrieša mīļākā ir tikai palīzējusi saprast sava vīrieša vērtību un nozīmi manā dzīvē.. Precējušies neesam, bet pēc šī vienas nakts sakara (kam priekšspēle bija ilgs viņu abu izjukušo attiecību beigas 2-3 gadu garumā) runājam par bērniem, ģīmeni un laulībām.. Un nemaz nepārmetu par izdarīto, jo saprotu rezultātu – viņš ir izvēlējies mani. MANI!! Izrunājām to visu un pats atzina, ka ar mīļāko bija garlaicīgi vispār sarunāties, seksā neapmierināts (mums ir lielisks sekss) – tā bija tikai ilūzija par izmaiņām, bet īsā laikā saprata kļūdu. “Kļūdu” , kura vēljoprojām neliek mieru un raksta sms, dod par sevi ziņu – “čau, es te vēl esmu, un esmu viegli iegūstama”.. Tieši tas mani visvairāk satracina. Domās esmu viņas saplosījusi gabalos un izvazājusi pa asfaltu aiz matiem. Uzskatu, ka mans vīrieties ir mazliet “mīksts”, ka nevar nodedzināt tiltu līdz pamatiem, kaut gan nezinu, kā viņš paziņoja par atgriešanos pie manis – situācija vēl ir pārāk svaiga, lai ķidātu. Diemžēl. Bet laiks ies un skatīsimies. Bet vēlreiz – paldies Tev, Agnese (viņa mīļākā), ka liki viņam saprast, cik ļoti viņš mani mīl un grib. Nevis Tevi. Zinu, ka satikšu Tevi kādreiz nejauši – pieešu klāt un Tev būs sāpīgi, jo smiešos es.

  33. njam… izlasiju un… bija pa ko aizdomaties.Es esmu Tava lomaa.Lasiju, ka Tev paliek skumji, ka vakaru pavadisi viena, kamer vins ar sievu plano vakaru. emm.. ja, ta gan ir, es zinu ko tas nozime. Man vislaik likas, ka esmu kas labaks par sievu, kas augstaks, jo vins krapj vinu ar mani. lidz vienam bridim.. lidz sarunai (vins ir 17 gadus vecaks) par vina jaunibu/skolas gaitam/sievas satikshanu. un taja bridi es sapratu, ka it ka tiekos jau 2 gadus ar vinu, esam bijusi kopa …daudz.. loti.. bet padoma no otras puses – ja jau vins neiet prom no vinas un nepaiek ar Tevi, tad jau laikam taja sievaa ir kas tads, kas nav Tevi. mana viriesa sieva man teica ta – Tu esi ta, ar kuru vins gulj, bet es esmu ta, kas sanjem davanas kazu jubileja un ziedus pec katras nakts ar Tevi, ka vainas izpirkshanu. es esmu ta, kas brauc lexusa un staiga pa skaistumkopsanas saloniem, es esmu ta, kuras zvans Jums visu izjauc un es esmu ta, kas palaizh vinu pie Tevis, kad man tas ir idevigi un nelaizu no majas, kad nevelos. zini…. tas lika aizdomaties, iesaku aizdomaties ari Tev..

  34. Ļoti labs raksts. Pati esmu mīļākā, un esmu apmierināta ar to ka tāda esmu. Nah tam vīrietim to viņa sievu. Es esmu daudz labāka!

  35. Situācijas daudz un dažādas kā nonāk līdz vienam- upura vai mīļākās lomai. Vispārpieņemtās morāles normas ir priekš kaķiem. Katram pašam vajadzētu ieklausīties savā sirdī un apzināties garīgās vērtības. Tikai apzinoties paša sirds vēlmes, kaisles vai prāta iegribas paliks aiz borta. Es nenosodu autori. Nemaz nedrīkstu to darīt, jo arī biju… Vairākas reizes pirms tam mēģināju šīs attiecības izbeigt, bet viņš ar neredzamu auklu atvilka mani atpakaļ. Tagad ik pa laikam zvana, bet … tas arī viss. Vēlos uz mīlestības balstītas, nopietnas un ilgstošas attiecības! Un viņš tam ir par šķērsli. Zinu, ka varu kļūt par upuri nākotnē, bet mani tas nebaida. Tas būtu tikai pelnīti.
    Sievietes! Mācīsimies būt sirds-gudras!

  36. Arī es šobrīd ieņemu mīļākās lomu. Un tas mani sagrauj, jo no vienas puses – gribas būt laimīgai, apčubinātai un samīļotai, no otras – sirdsapziņa ārdās kā satrakota ķēve, kad manā klātbūtnē notiek viņa un sievas telefonsarunas vai, pasrag, Dievs!, mīļas sarunas ar kādu citu sievas radinieku. Es pati nezvanu, nerakstu un kategoriski noraidu viņa ieminēšanās par vēlmi veidot kaut ko nopietnu ar mani, par vēlmi pārtraukt desmit gadus ilgo laulību, kurā viņš jūtas nelaimīgs, nesaprasts un neievērots. Tā vietā es viņam sniedzu vajadzīgo devu uzmanības, mīļuma un pieskārienu. Un pārliecību, ka nevajag mest plinti krūmos, varbūt viņa un sievas starpā vēl visu var vērst par labu. Jā, arī sekss ir neatņemama attiecību sastāvdaļa, bet, mīļās sievas, ja vien Jūs zinātu, cik ļoti Jūsu vīrieši ir izslāpuši pēc vienkāršas bučas uz pieres vai ikdienišķas vaiga nopaijāšanas!! Kā izbadējušies vilki. Es nesaku, ka esmu māte Terēze, kura kādam izdara pakalpojumu, bet atcerieties, ka arī mīļākās ir cilvēki, kas jūt, kam sāp un kas var iemīlēties. Negaidīti un neprātīgi. Bet tajā pašā laikā mums ir jāsamierinās, ka pirmajā vietā esat Jūs – tās, pie kurām viņi atgriežas mājās. Un mēs vienas varam kaukt spilvenā par savu nožēlojamo piegulētājas lomu, apzinoties, ka mums tiek tikai kopābūšanas īres tiesības. Biežāk samīļojiet savus vīrus. Un nemetieties mīļākās tikai nosodīt.

  37. Ar to , ka esi mīļākā, nav jālepojas, bet gan jābauda.Tiklīdz sāc lepoties, tā saucas mazvērtība.Baudi, kamēr vēl var…lepojos.

  38. Interesanti, šāds vīrietis-staigulis iekāro arī ikvienu citu moci vai autiņu, kas tam šķiet krutāks par savu?

    Dodoties attiecībās, vienalga vai tās tiek juridiski nokārtotas vai nē, cilvēks uzņemasatbildību par savu izvēli un savu rīcību. Ja viņš nespēj novaldīties vai neredz robežas un čiepj svešas mantas, to sauc par zādzību un soda. Pat ja zagli nepieķer, vesels cilvēks to par normu neuzskatīs.

    Ja kāds iekāro svešas meitenes, tā ir viņa privāta lieta. Ja viņš nespēj novaldīt nagus un/vai krānu, tad viņš pārkāpj robežas. Ja viņš pats tās neuzskata par robežām, tad tās ir audzināšanas / morāles problēmas. Ja viņš saprot (un no vēstules izskatās, ka saprot) ka tā ir slikta rīcība, un nespēj novaldīties, bet vēlas to iemācīties, tad ir jāiet terapijā. Ārstēt galvu :))

  39. Ļoti labs raxts…
    pati esmu mīļākā…lai gan man tas vienmēr biaj tabu, bet nu ir tā kā ir…..un viss ko apraxtīji ir kā kulaks uz acs…..Bet manā situācijā ir drusku savādāks scenārijs…..Aizvilināju viņu tik tālu, ka nu viņš ir pilnībā mans….!

  40. Es arī esmu precēta bet ari kādam aizņemtam puisim vel nesen biju par mīļako. Viņš ir mana drauga draugs un viņa draudzene gan nau man nekāda draudzene bet fakts kā tāds ka esam labi pazīstamas. Tieši tā sievietes jūs pašas esat vainīgas pie tā ka virietis jūs krāpj..

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.