Es… Es pati

Parunāsim par attiecībām. Šoreiz – par attiecībām ar sevi… Brīdi aizveram blakus atvērto rakstu par to, kā noturēt mīlestību, kā būt labai draudzenei vai darbiniecei, pat pamācību kā būt labākai mammai. Šis ir laiks mums, man, tev, sev pašai…un tikai.

Katram cilvēkam būtu jāapzinās, ka viņš ir personība – katrā no mums ir mazā pasaule, kam vajadzīga tieši tāda pati uzmanība, kā visam citam, kas notiek mums apkārt. Taču, bieži vien ikdienas skrējienā un rūpēs par sevi  aizmirstas un  svarīgāk šķiet atrast laiku darbam, ģimenei, draugiem, attiecībām, un paspēt vēl miljons lietu, jo laiks negaida.

Taču tikai cilvēks, kas jūt un dzird pats sevi, spēj izdomāt un radīt savu ideālo pasauli un dzīvi. Un tieši no laika, ko veltēm sev, rodas lielās lietas, un jo dziļākā harmonijā esam ar sevi, jo harmoniskākas mūsu attiecības un mūsu pasaule.

Lai saprastu, cik svarīgs ir laiks, ko veltēm sev, espati.lv pievienojās daž?m sievietēm viņu dzīves priv?t?kajos br?žos – laikā, kad viņas nododas sev pašām.

Laiks tikai sev – kāpēc tas ir svar?gi?
Vienatne –  tas ir laiks, kad  varam izdomāt savas domas, pārcilāt emocijas, varbūt kaut ko saprast… Varbūt pieņemt kādu lēmumu… Vai vienkārši atpūsties. Sievietei svarīgs faktors ir arī sevis sakopšana un higiēna – visu laiku atrodoties mājinieku aplenkum?, nav iespējams mierīgi veikt pat parast?k?s procedūras – epilāciju, nagu sakopšanu, dušu, vingrinājumus utt. 

Ko par to saka mūsu d?mas?
Andra (29, dzīvo kopā ar draugu) uzsver, ka viņai brīdis vienatnē noteikti ir vajadzīgs – lai atjaunotu harmoniju. Draugs to akceptē un saprot un šajā laikā pat nemēģina uzsākt sarunas.

Elīnai (25, dzīvo ar mūsu un draudzeni) laiks vienatnē ir ļoti svarīgs – viņa mēdz viena iet uz kino, aizbraukt uz nedēļu ceļojumā, viena – vienkārši tāpat, atpūsties no cilvēkiem, no sarunām, no „sviesta”, kā viņa pati saka.

Rita (51, dzīvo ar ģimeni, ir trīs bērni un darbs, kam tiem veltīta lielākā daļa laika) sapratusi – ja neatliek laika sev, tad nenovēršami agrāk vai vēlāk paliek sevis ž?l. Un tad tikai sākas – katrs mazākais pārpratums mājās var izvērsties milzīgā konfliktē – mājinieki izturas kā parasti, bet reakcijas ir ļoti sak?pin?tas.

Rituāli vienatn?  – svēta lieta
Tikai tajā mirklī, kad neviena nav apkārt, mūs varam būt mūs pašas, ar to, ko mīlam, ar to kas mums patīk, kas padodas vislabāk un arī ar savām mazajām dīvainībām, kas zināmas tikai mums pašām, un ko mūs varb?t  nekad negribētu, ka uzzina citi. Citai patīk dejot apakšveļā, cita mājās skaļi dzied, cita dievina skatīties romantiskas melodr?mas un birdināt asaras, cita p?rkr?m? un p?rkr?m? savu skapi. Tāpat katrai ir kāds hobijs – zīmēšana, adīšana, rotu vērpšana – kaut kas, ar ko sevi izpaust un kas sagādā prieku.

Šie mazie rituāli ir ļoti svarīgi un ļauj mums apkopot spēkus, sagatavot sevi jaunai dienai un gluži vienkārši – atslēgties.

Kā stāsta Elīna: „Sestdienas man ir svītas, un, nedod dievs, mani kāds tad traucēs – es vārtos pa gultu kaut līdz astoņiem vakarā, ādu junk food un skatos tik daudz filmas un seriālus, cik vien vēlos. Jūties kā tāds dārzenis un tas ir tik labi!”

Sabīne (24, dzīvo ar mūsu): „Stundu, kad tikko esmu atnākusi mājās, negribu redzēt nevienu, pat mīļoto cilvēku ne. Tas ir brīdis, kad es pagatavoju sev ēst, vienalga, ko kārojas, kaut vai pelmeņus, un tad ēdot skatos iemīļoto seriālu. Man nav vajadzīgs, ka kāds komentē manu ēdiena izvēli vai it kā nejēdzīgo laika nosišanu. Savukārt br?žos, kad ir slikti, iesl?dzos savā istabā, uzlieku savu „meite?u m?ziku” un pilnā balsī brēcu līdzi. Šie mirkļi man ir ārkārtīgi būtiski un tos aizstāt nevarētu nekas.”

Rita: „Ja izdodas atrast laiku ad?šanai – tas ir lieliski. Šis process lieliski atslābina un tā laikā var pārdomāt tūkstoš lietu.”

Ko darīt, ja vienatne ir luksuss, kas iespējams tikai izņēmuma gad?jumos?
Nenoliedzami, ne visām ir iespēja palikt vienām, kad un cik ilgi gribas. Tā pārsvarā ir brīvo meiteņu privilēģija. Ko darīt, ja dzīvo kopā ar draugu, esi precējusies, vai ir ģimene, un arī darbs paņem ļoti daudz laika?

Arī citos mirkļos var atrast sev laiku
Evija (26, ir vīrs un gadu vecs dēlēns) ar ģimeni dzīvo vienistabas dzīvoklītī. Viņas personīgā dzīve, kā pati saka – sākas naktī. Kad mazais aizmidzis un arī dzīvesbiedrs iekārtojies mig?, viņa nevis dodas viņam pievienoties, bet nolien virtuvē ar savu laptopi?u, našķiem un manikīra piederumiem. Tā viņa pavada stundu līdz divas, sakopj nadziņus, pa?ato ar draudzenēm, paskatās filmas, un tad ir gatava doties gulēt. Kā pati saka, šā jau ir viņas ikdienas rutīna, neatsverama dienas daļa.

Rita ļoti izbauda retos mirkļus, kad izdodas pabūt mājās vienai, kaut uz stundu – tad var nesteidzīgi ieiet vannā, padomāt un pielaikot daž?das apģērbu kombinācijas, vai kaut vai atlaisties pie TV un paskatīties, ko vēlas, nec?noties par pulti. Bet šādi br?ži gadās reti. Tāpēc viņa īpaši izbauda garākus p?rbraucienus ar mašīnu, kuru laikā var sakārtot domas.
 
Līvai pietiek kādu brīdi pabūt gultā ar žurn?liem, vai arī mirkli sev un savām domām viņa atrod gatavojot. Draugs to saprot un šajos br?žos netraucē.

Zane (31, dzīvo kopā ar vīrieti), ja jūt nepieciešamību pabūt viena, vienkārši palīdz mīļotajam kādu vakaru iziet no mājas un pavadīt laiku ar draugiem. Rezultāts – gan vīrietis atpūties, gan pašai emocionāls komforts. Vienas un tās pašas lietas – mājas uzkopšana, televīzijas skatīšanās, iepirkšanās grāmatas lasīšana, var darīt gan viens gan kopā, taču ir br?ži, kad viņai to vajag darīt vienai.

Arī Evija pievienojas viedoklim, ka ar dzīvesbiedru visu var sarunāt: „Br?žos, kad rodas savstarpējas nesaskaņas, gribu, lai mani liek mierā. Ieeju virtuvē un nolaižu tvaiku. Apdomāju, vai esmu apskaitusies par neko, vai arī vienkārši kaut ko daru, kamēr dusmas pāriet. Mīļotais zina, ka, ja nāks runāties, būs tikai sliktāk.”

Speciālista viedoklis
Psihoterapeite Ruta Lūciņa stāsta, ka tas, cik daudz un vai cilvēks pavada laiku vienatnē, ir ļoti individuāli un tikai viņa paša darīšana. Ir cilvēki, kas ir lieli vientuļnieki, un kuriem būt vieniem ir ārkārtīgi svarīgi, taču ir tādi, kuri nevar paciest pat brīdi vienatnē – tikai atrodoties sabiedrībā, viņi var justies piepildīti. Un pat, ja tā – dzīvē vienalga nemitīgi ir br?ži un situācijas, kad esam vieni – kaut vai iemiegot, vai ejot pa ielu – tad mūs neizbēgami sastopamies ar savām domām.

ārste atzīst, ka pavadīt laiku ar sevi, protams, ir veselīgi – šajā laikā cilvēks var sakārtot savas domas, un pārsvarā cilvēki, kas daudz laika pavada ar sevi, ir ļoti līdzsvaroti.  Taču noteikti nevar nosodīt un kritizēt tos, kuri šo vajadzību neizjūt vai vēl vairāk – izvairās no vienatnes.

Nesatraucies, ja dzīves un sadzīves situācijas nenodrošina tevi ar iespēju būt mājās pavisam  vienai. Ir daudz veidu, kā atrast laiku savām dom?m:

  • Ja vien iespējams, uz darbu dodies kājām. Uz ielas svaigā gaisā, kaut cilvēku apkārt ka biezs, lieliski raisās domas un nepiemeklē vientulības sajūta.
  • Pie iespējas dodies garās pastaigās.
  • Gari p?rbraucieni mašīnā vienai arī lieliski palīdz strukturēt domas, saprast sevi un to, kāpēc kā rīkojies un reaģē konkrētās situācijās.
  • Ej vannā – ļoti daudz sieviešu šo atzīst par lielisku vietu pārdomām un atpūtai. Ja vēl pievienosi ēteriskās eļļas un burbu?bumbas, šīs stunda būs īsts piedzīvojums. Turklāt veselīgi.
  • Lieliski sevis lutināšanai der iepirkšanās, došanās pie friziera un citi sievišķīgie nieciņi. It kā jau, kas tur liels – iepirkšanās taču nav nekāda relaksācija. Taču, ja ikdienā tikai dod un dod, br?ži, kad kaut ko atvēli sev, ir ļoti svarīgi.
  • Dodies ceļojumos – tie lieliski palīdz aizmirst par ikdienas rūpēm.

Tāpat kā darbā, arī dzīvē ir svarīgi izdalīt prioritātes, un, lai gan darbs, gan ģimene, gan draugi ir ļoti svarīgi, savu ES aizmirst nevajag. Problēmas visās citās jomās mūs risin?m, taču par sevi bieži vien atceramies par vēlu. Vēl sliktāk – mūs pat mēdzam justies vainīgas par to laiku, ko esam velt?jušas sev. Taču jāatceras – jo vairāk laika veltīsi sev, jo labāk sevi izprat?si, spēsi novērtēt, kāpēc esi konkrētā brīdī rea??jusi tā un ne citādi, jo harmoniskāka un citiem patīkamāka tu būsi. Un– lai, kādi cilvēki būtu tavā dzīvē – bērni, vecāki, draugi, kolēģi, un lai kādas kļūdas tu būtu pieļāvusi, vienalga –  dienas beigās viss, kas tev ir, esi tu pati.

5 komentāru
  1. mjā… jo vairāk aktivitāšu, pienākumu, jo izteiktāk jūtu nepieciešamību pēc laika tikai sev. vienkārši – nedarīt neko – tā jau ir greznība 🙂

  2. Laiks tikai sev ir liela, bet vajadzīga greznība. Apskaužami, ja tas ir, bet pie kombinācijas darbs+bērns+dzīvesbiedrs neesmu taadu atradusi. Ja pat laiks sev atrodas- ar baudu vari vina aiziet un nopirkt produktus ģimenei vai izdarīt kaut ko, bet atkal tikai ģimenei, sevišķi jau šobrīd- laikā , kad nezini, kas Tevi sagaida rīt. Vai būs iespējas nomaksāt kredītu, atļauties bērnam nopirkt ēst un atcerēties, ka esi ari pati.

  3. Vienante- laba lieta, ja to notur līdzsvarā. Šobrīd dzīvoju viena, arī darbā esmu viena kabinetā. Ja gribās vairāk sabiedrību- aizeju pie kolēģiem, piezvanu draudzenei vai aizeju pastaigāt pa veikaliem. Un, jā- esmu līdzsvarots cilvēks, tas ir, pietiekami daudz laika pārdomām. 🙂

  4. pilnīgi piekrītu!!!!!!!! Vienatne ir vajadzīga arī man, un pat pāris stundas, kad mīļotais vīrs ar suni ir izgājuši no mājas, man ir tīrā svētlaime! Un pēc tam viņu atgriešanās arī ir svētlaime, jo saprotu, ka labi, ka neesmu pilnīgi viena šai pasaulē. Bet ja ilgi neesmu bijusi vienatnē, tiešām sākas piekasīšanās par visiem sīkumiem, kas citās reizēs pilnīgi netraucē. Relaksēšanās cilvēku pūlī? Nevaru iedomāties, kā tas var relaksēt, arī iepirkšanās man riebjas tieši cilvēku dēļ, ja nu vienīgi bezmērķigi klīsti pa ielām Rīgā, paķērusi līdzi savu mīļāko mūziku. Pieķeru sevi pie sajūtām, ka katrs nodzīvotais gads šai pasaulē manī rada arvien lielāku vēlēšanos pēc vienatnes, jo es vienatnē sev neradu nekāda veida stresu, bet zinu cilvēkus, kas paniski baidās palikt ar savām domām vieni.

Komentēt hi, hi Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.