Emocionālais ROMĀNS – vai arī starp JUMS tāds ir?

Dzīvē sastopam tādus pretējā dzimuma pārstāvjus, ar kuriem laika gaitā izveidojas ciešs emocionāls kontakts bez fiziskas tuvības, kaut gan mīļotais cilvēks ir tepat līdzās un savu vērtību mūsu acīs it kā nav zaudējis. Kāpēc dažreiz tik viegli uzticēties cilvēkam, ar kuru nesaista kopīga gulta vai laulības saites? Kā noskaidrot, vai patiešām esat tikai labi draugi?

Inese: Esmu precējusies un man ir maza meitiņas. Šobrīd meitai ir pusotrs gads un abas dzīvojam mājās. Ar vīru man ir brīnišķīgas attiecības, tikai tiekamies vakarā pēc darba, kad viņš jau saguris. Tāpat mūsu dzīvē iestājusies maza rutīna, bet nekādā ziņā neesam viens otram apnikuši. Tāpēc vēl vairāk esmu neizpratnē par radušos situāciju, par kuras nepareizību apjautu tikai nesen. Man ir  labs draugs Edgars, kuru vīrs nepazīst – viņš zina par viņa eksistenci, bet neko vairāk. Iepazināmies pirms trim gadiem, kad bija kopīgas darba darīšanas, strādājām pie kāda projekta. Nezinu, kā tas aizgāja, bet sākumā caur e-pastu sazinājāmies tikai par darba darīšanām, tas gan notika ļoti bieži  – arī ar dažādiem jokiem un uzmundrinājumiem. Arī pusdienās esam gājuši. Edgars ir ļoti interesants cilvēks, esmu par viņu ieminējusies arī vīram, jo bija brīži, kad nācās sazvanīties arī ārpus darba laika. Neko apzināti neslēpu, un nebija arī iemesla. Kad projekts beidzās, turpinājām sarakstīties kā ierasts, bet šoreiz jau daudz draudzīgāk un personiskāk, daudz uzzināju par viņa interesēm, dzīvi kā tādu. Arī viņš par mani zināja daudz. Zināja arī, ka esmu precējusies, bet nekādi nepiedienīgi piedāvājumi nekad nebija bijuši un arī nav līdz šim brīdim. Tā nu mūsu platoniskā un ciešā draudzība ilgst jau trīs gadus. Tikai nesen es sapratu, ka viņš ir informēts par tādām manām sajūtām, dažādiem pārdzīvojumiem, pārdomām, par ko mans vīrs pat neko nezina. Esmu viņam uzticējusies, sarunājusies un atklājusies daudz vairāk, nekā savam laulātajam draugam. Tikko sastopos ar kaut kādām grūtībām vai rodas sadzīvisks jautājums, es zvanu Edgaram. Un galvenais, ka es zinu, ja mans vīrs par šo ciešo draudzību zinātu, viņu tas pat ļoti sadusmotu un droši vien, sāpinātu, un arī es neesmu bijusi pret viņu šajā ziņā atklāta. Mūsu draudzībā it kā nav nekā nosodāma, tomēr emocionāli man Edgars ir ļoti mīļš. Šobrīd ir pienācis tas moments, ka vairs nespēju sadzīvot ar savu divkosību, jo esmu sapratusi, ka šis sakars laikam nemaz nav tik nevainīgs, ja jau baidos vīram atzīties.


Vai platoniskā mīlestība?
Psihologiem šāda veida attiecību modelis nav nekas jauns, un tas jau pasaulē nodēvēts par emocionālo romānu. Amerikāņu psihoterapeits M.Gerijs Ņūmens pat sarakstījis grāmatu “Emocionālā neuzticība”. “Runa nav par to, ka nesarunājamies ar saviem dzivesbiedriem, jo mums taču ir, par ko runāt – par sadzīviskām lietām, tēriņiem, bērniem, bet mēs nedalāmies savās sajūtās un pārdzīvojumos, kas ir svarīga dzīves sastāvdaļa”, apgalvo Ņūmens.  Tāpat veselīgi ir kopā pasmieties, padalīties dažādos piedzīvojumos no pagātnes utt. Ja to visu tu atdod citam cilvēkam, nevis savam tuvākajam, arī šādas it kā nevainīgas un platoniskas attiecības bez fiziska kontakta patiešām spēj pat sagraut laulību. Jo vairāk emocionalās enerģijas patērēsi ārpus attiecībam, jo mazāk tās paliks jums diviem. Ja pastāvīgi nedalāmies savās sajūtās un emocionālajos pārdzīvojumus ar tuvākajiem vai tie nedalās ar mums, rodas iespaids, ka tiem par mums ir zudusi interese. Emociju un sapratnes bads tiek remdēts ārpusē. Un pie apvāršņa parādās emocionālais glābējs.  Šīs attiecibas veidojas nevilšus, pamazām, maziem solīšiem, tieši tāpēc tajās var iebraukt tik dziļās auzās, jo starp jums taču “nekā nav”.

Vai man ir emocionālais romāns?
Pajautā sev, vai vari par savu uzticamo vēstuļu draugu vai biežo pusdienu biedru, kurš par tevi zina “visu”  droši pastāstīt otrajai pusītie? Ja nē, kāpēc? Viņš būs greizsirdīgs vai arī tu īsti neesi pārliecināta par savām sajūtām? Atceries, brīdī, kad sāc glabāt noslēpumus, pat visnevainīgākos, cieš jūsu abu intimitāte attiecībās, jūs, iespējams, pavisam nedaudz, bet viens no otra attālināties. Jo ilgāk šis emocionālais sakars tiek uzturēts, jo lielāka ir iespēja, ka tas pāries fiziskā kontaktā.

Kā būtu, ja būtu…
Ineses gadījumā vienīgais trauksmes signāls bija viņas atskārsme, ka vīram tas noteikti nepatiktu, kaut gan attiecībās ar Edgaru nav pieminēta savstarpēja seksuāla pievilcība, turpretim nereti gadās, ka pret  “vēstuļu” draugu rodas arī seksuāla interese.

Baiba: Dainis mani uzrunāja “draugos”, gribēja iegādāties drauga mašīnu, kuras foto biju ievietojusi arī savā galerijā. Nezinu, kam viņš bija draugs, bet par auto kāds bija pateicis. Mašīnu gan nenopirka, bet sarakstīties turpinājām. Viņš zināja, ka neesmu brīva meitene, bet tas vēstulēm netraucēja. Arī man bija interesanti, jo viņš nebārstīja parastās apnicīgās frāzes un banālos tekstus, atsūtīja pa anekdotei, mūzikas klipam utt. Pēc pāris mēnešiem sapratu, ka šīs vēstules jau gaidu ar nepacietību, kaut gan nekad nebijām tikušies. Radās vēlme satikties, arī no viņa sapratu mājienus, ka varētu taču saskrieties uz tēju. Tajā brīdī sajutu īstu taureņu vētru vēderā. Un tad es sev teicu – STOP! Man ir jāizdomā, ko daru, jo tā es varu sabojāt esošās attiecības, kaut gan tas pavisam tā nebija domāts. Ar draugu esam kopā četrus gadus. Pašlaik manu un Daiņa tikšanos esmu atlikusi, aizbildinoties ar aizņemtību, bet pavisam pārtraukt saraksti man nav spēka, šķiet ka jāatsakās no kaut kā patiešām jauka.

Sapņojot par to, kā būtu, ja būtu, jāņem vērā tas, ka emocionālais draugs pašlaik ir ārpus tavas dzīves, viņš nepazīst tevi ne kā mīļoto, ne sievu, ne mammu savam bērnam, tāpēc visas sadzīviskās problēmas un ikdienas pienākumi, prakstiskās lietas  jums nav jādala. Šī iemesla dēļ šīs attiecības “pa gabalu” maldīgi var tik uzliktas uz tāda kā augstāka sapņu pjedestāla – kā būtu, ja mēs abi būtu kopā? Viņš ir tik jautrs, saprotošs, vienmēr uzklausa, atbild uz telefona zvaniem, e-pastiem un atrod laiku iedzert reizi nedēļā tēju… Arī aizliegtais auglis vienmēr šķiet ļoti salds. Bet vai tiešām vēlies upurēt visu un mēģināt pārkāpt robežu? Vai esi pārliecināta, ka princis nepārvērtisies par ķirbi pirmajā kopdzīves nedēļā?

Kad jāpieliek punkts
Bieži šadām emocionālām attiecībām grūti pielikt punktu, un tas velkas ļoti ilgi tikai tāpēc vien, ka fiziskā kontakta nav bijis, fantāzijas nav realizētas. Bet ja patiešām ir vēlme šādu kārdinājumu pat nekad nepiedzīvot, vērts padomāt par to, ka šādai slepenībai būtu jāpieliek trekns punkts, bet turpinājuma “šad tad” un “tikai reizi mēnesī”.  Jo galu galā – kāpēc gan tavs labākais draugs nevarētu iepazīties ar tavu mīļoto? Jums taču nav, ko slēpt! Vislabāk šādu aizraušanos uzskatīt par trauksmes zvanu attiecībās – kas tev trūkst, ko tu meklē savā slepenajā draugā? Iespējasm, šīs ipašības ir meklējamas turpat balkus – tavā dzīvesbiedrā, bet neesi pati pietiekami labi tās saskatījusi, jo esi aizrāvusies ar savu iedomāto ideālo vīrieti, ar kuru tu vari tik daudz izrunāt! Katrā ziņā, padomā, vai mesties kāda cita virtuālajos vai emocipnālajos apskāvienos ir izeja, kā sevi pilnveidot un celt savu pašapziņu. Atrodi sev jaunu nodarbi – realizē hobiju, nodarbojies ar sportu, sagādā negaidītu pārsteigumu mīlotajam, jo ļoti iespējams, ka arī viņš ilgojas pēc tavas uzmanības. Galu galā izrunājieties, ja saproti – šajās attiecībās negūsti piepildijumu.

38 komentāru
  1. …trāpīts desmitniekā…..un šādus rakstus vajadzētu biežāk publicēt, lai mēs sievietes attopamies un nenošaujam greizi…:)…kā dziesmā – nevajag meklēt tālu projām to, kas te pat vien blakus ir:)

  2. Jā, bet, ja reiz šis “emocionālais partneris” ir parādījies, droši vien arī tas nav bijis tik nejauši, ne? Tad jau tas īstais “partneris” arī ir izprovocējis situaciju, ka mums gribas parunāties ar kādu citu. Nav tas tik viennozī’mīgi.

  3. A man šķiet, ka mums visiem vajag telpu sapņošanai. Nedomāju, ka tas kaut ko briesmīgi grauj, ja vien tiek ievērota zināma robeža. Un par to iepazīstināšanu – nu a varbūt ir situācijas, kad var vienā mierā arī iepazīstināt, ja platoniskajam draugam nav iebildumu.

  4. nu nepastāv stap vīrieti un sivieti platoniskas draudzības!!!! Vienmēr vismaz viens gribēs kaut ko vairāk. Un kas tur pārsteidzošs?! Mēs esam pretēji dzimumi, nevis bedzimuma būtnes – mēs pievielkamies:)

  5. man tieši šādas attiecības izjauca pamatattiecības. un nebijas tas tā vērts. tagad esmu viena un nožēloju, bet, ko no vairs – izlietu ūdeni jau nesasmelsi.

  6. interesnats formulējums “šādas attiecības izjauca īstās”. Vai tad tu nebija pati tā, kas piedalījās psākumā? man kaut kā šķiet, ka mēs pašas lemjam, ko darīt ar savu dzīvi un attiecībām. tā tomēr ta;cu bija tava izvēle. ja nepareiza – nu ko padarīsi. tāpēc jau mēs mācamies.

  7. nezinu, es laikam justos čābīgi, ja vienīgās attiecības., kas manā dzīvē būtu, būtu tikai ar vīru. tas ir ok zināmu laiku, bet pēc gadiem gribās just, ka tu kādam patīc, ka esi dzīva. tad šāds emocionāls romāns ir īsti vietā.

  8. Bet ir visā tajā otra puse. Ļoti neforši ir pamanīt, ka tavs vīrietis šad un tad ar kādu sarakstās, saņem sms un kad tu tā uzduries tai saraktei skaipā. Ok. Man pat šķiet, ka ne gulēšana ir nodevība. Nodevība ir tā emocionālā piesaistīšanas, kas te nu bija visā krāšņumā. Neko neesmu mīļotajam teikusi, bet nu jau mēnešus divus dzīvoju kā uz adatām.

  9. Piekrītu sīlei! Nevar vīrietis un sieviete vienkārši draudzēties. Pat, ja draudzība izveidojas pēc attiecībām, nu ir tur kaut kas, kas ir gaisā un tā varbūtība vienmēr pastāv.

  10. Nesen lasīju interesantu grāmatu par šo tēmu “Vientulība tīmeklī” . Pagaidām tulkota tikai krieviski. Bet nu skaidrs, ka attiecībās, kurās ir brīva vieta un kaut kā trūkst, uzrodas tie trešie. Tas ir neizbēgami. Cik nevainīgi tas viss paliek, laika ir mūsu pašu ziņā. Un arī izlemt, ko mums pasām vajag arī ir mūsu atbildība.

  11. a kāpēc tu ar to vīrieti neaprunājies? kauns atzīties, ka lasīji viņa saraksti? bet, cik tad ilgi sevi mocīsi domājot un fantazējot, kas notiek blakus? vai tu tik traki baidies to vīrieti pazaudēt, ka neuzdrošinies neko teikt?

  12. Es arī lasīju “odenočestvo v seti”, bet tur jau viarāk par virtuālu iepazīsānos un attiecībām, kuras kļūst ļoti tuvas. Nu jā laikam arī tomēr tas ir stāsts par to pašu:), ja tā padomā. Bet laba grāmata – iesaku!

  13. Kaut kāds man tas Ineses stāsts rakstā likās tāds sadomāts un pretrunīgs. Ko tad viņa meklē tajās attiecībās ārpus mājas? Ko tad saka, ka mājās viss ok? Bērnu audzināšanas laikā jau mēs visas kā tāds klusktes ar bērniem nēsājamies un par līzīgām beibēm interesnējamies. Tā, ka man kaut kā šķiet viss tas nevainīguma aspkets tāds tēlots.

  14. Protams, situācijas var būt dažādas, bet man patiesi ir draugs, kas ir tieši draugs. Jau gadiem. Un ir vīrs, kurš ir vīrs – arī jau pāris gadus. Viņš zin par draugu un necepās, jo viss mums tā ļoti brālīgi un kā uz delnas. Draugam vairākkārt pa šo laiku ir mainījušās meitenes, bet es neteiktu, ka tas ir mainījis, vai ietekmējis mūsu attiecības. Viņš pie mums var atnākt nakts laikā un es pie viņa varu iet vienmēr. IR! IR! pasaulē draudzība!

  15. Rakts it kā iesaka šitā nerīkoties, bet, ja palasa komentārus, var padomāt, ka te visas tādas pussolīti no krāpšanas. Ja jau tu izvēlies cilvēku, ar kuru dzīvot kopā, tad dzīvo, ja neiet tā lieta, pasauleīr citi cilvēki. Bet šitā spēlēšana uz vairākām frontēm man šķiet nav forša.

  16. Raksts, kas liek padomāt. Tikai – man laikam nav tadas atbildes, vai tas ir labi, vai slikti un ko ar to pasākt. Laikam visā ir robežas, kuras pārkāpjot, jāpieņem lēmumi un jādomā. A tā – pa ieglo – visu ko var.

  17. Man ari domat, ka tas nav uz labu. Jo tad sanak, ka tev ir nevis otraa pusiite, bet divas ceturtdaljinjas, no kuraam kopaa saliekot sanaak ideaalaa veselaa pusiite. 2 in 1 :p Pie viena praats, pie otra sirds. Man jau patiktos domaat, ka tas viss vienmeer atrisinaas forshi. Pashai taa ir bijis, nekas labs nesanaaca 😀

  18. Vo, vo, šitām divaam mamzelem līdz gultai ir viens solis…:) I nepamanīs, kā emocionālā drauga zobiņi fiziski ieķersies ciča galā…:)

  19. katrs cilvēks, kas ienāk mūsu dzīvē, ir priekštam lai kaut ko dotu, iegūtu un iemācītos… ikviens…
    Man nav pastāvīgas attiecības, bet jau vairāk kā gadu ir šāds emocionālais draugs – un paldies viņam, ka viņš ir!
    Ja pati labi apzinies robežas attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem un to kādu lomu katrs no tiem spēlē Tavā dzīvē, viss ok!

  20. Mazliet lika aizdomāties raksts..man jau liekas, ka man vienmēr vajadzīga fantāzija kurā dzīvot, un tad, kad attiecības ir realizējušas lielāko daļu no fantāzijas..tad tāds emocionālais draugs uztur dzirkstelīti..katra komunikācija sniedz ko īpašu. Bet varbūt tā ir apziņa, ka nedrīkst pārkāpt noteiktu robežu, tādā viedā kņudinot vēderu..

  21. Izlasiet grāmatu “Sargies ziemeļvēja”” un tās turpinājumu. Tur tieši ir runa par šo tēmu. Un skaidrs ir viens – šādas attiecības savai otrajai pusei aiz muguras ir zemiskas. Cita lieta, ja esošajās attiecībās neesi laimīgs un ciet. Tad jā. tad to var darīt, bet, ja esi kopā ar cilvēku, kurš tevi mīl un kuru mīli tu, tad kāpēc vajadzīgs vēl tāds emocionāls romāns?

  22. Man gribētos uzticamu, jauku, mīļu vecāko brāli, uz kuru var 100% paļauties, bet tāda nav, un nākas vien samierināties, jo jebkurš cits vīrietis nekad nebūs tikai draugs.

  23. Manas attiecības jau 2x juka vīra it kā emocionālo kontaktmāsu romāniņu sakarā. Pati aizgāju no “draugiem”, nebija labas atmiņas par tekstiem, ko mazās Latvijas dēļ nācās saņemt… Viss vienmēr atklājas. Un, sit mani nost- es nesaprotu KĀPĒC NEVAR TO VISU RUNĀT, IZSPĒLĒT , IZJOKOT ar savu iecerēto( it kā, oficiāli) ??? Vienīgais skaidrojums- šo cilvēku Tu tātad nemīli, bet viņš- viņa ir kaut kāda iemesla pēc valadzīgs (-a), izdevīgs(-a). Akurāt vakar pavisam riebīgi “liktenis -sliktenis” mani nolika pie aizmirsta vaļēja skypa ar gariem tekstiem… Gandrīz gadu man aiz muguras atkal notiek tik jēlas un tomēr smieklīgas sarunas, kur viņš ir vientuļais vilks un viņa- sena paziņa, kam apnicis vīrs… Bwēeee, pa starpām pāris reizes ir minēta tikšanās viesnīcās. Man protams gribas domāt,ka tās ir bijušas tikai ieceres, taču liekas sabojāts. Tik un tā nodots viss tas superīgais , kas bija mūsu starpā. Un ticiet man – nebija maz kaisles, saulrietu, mīļuma, vakara maiguma, rīta trakuma, …….vārdi, sms, zvani, silta dzīve, bezrūpīgi nostrādāta ikdiena, mazi nieki , dārgi prieki…Nebija ES TEVI MĪLU acīs skatotiets, jo to laikam vieglāk uzrakstīt,rakstiski bija, ko tur liegties ( nav jau visi ķesteri vai zilacainie mikiji). Nezinu, piedot 3.x laikam jau ir STULBUMS? Vai jau otrā reize bija stulbums?
    Jā laikam 2.x gan bija jau lieka .
    Laiks pa ĪSTAM DZĪVOTS ir pats labākais, ko vēlos, un , ja kāds divkosis man nozog īstenību, es zaudēju sevi.

    It kā rokas nolaižas
    It kā ielas satumst
    Un acīs arī it kā tāds patumšs
    It kā putni tik zemu nolaižas
    It kā pasaule beidzas
    It kā visam ir sākums
    Un it kā sejā tev sārtums
    It kā balsis es dzirdu
    Sak` it kā tas neprāts būtu
    It kā skūpstus tev sūtu
    It kā sirdi tev dotu
    It kā tumsā es smoku
    Visas pasaules sāpes es it kā moku
    It kā dzīve. It kā nekas.
    It kā šeit viss tikai sākas.

  24. Oho, tiešām, xxx, viss tev laikam vēl ļoti svaigs. Nav patīkams šitas viss jā. Bet es no savas puses varu teikt, ka robežas vajag tomēr zināt. Arī man jau vairākus gadus ir tāds interneta romāniņš, tie piedāvājumi un fantāzijas pr kopīgu vakaru un palikšanu gan nenāk no manas puses, bet es nekad arī neesmu skaidri pateikuis – ej tu dillēs. Visu laiku tāda it kā laušanās ar zemtekstu – varbūt kādreiz. Bet man ir draugs, kuram nav nekādas vēlēsānās uzlikt ragus, tāpēc arī uz šīm sarunām neatbildu tik kaislīgi, par draugu slikti nerunāju un satikties ar šo cilvēku neeju. Ir patīkama tā uzmanība, arī sarunas pr šo un to, kaut ko, bet zinu, ka savas attiecības tā dēļ neziedotu. Un kamēr mans draugs ir ar mani, kamēr ir kopā labi, es labāk viņa skaipos un pastkastēs nelienu, jo zinu, ka arī, iespējams, atradīšu kādu draudzīgu sarunu, bet tā kā es pati to daru, viņu arī negribētu nosodīt. Laikam jau jautājums – cik tālu tu ej un kas tiek pārspriests.

  25. Mnja, tā ir narkotika. Mans romāns sākās, kā īsts romāns, ar abpusējām domām, tas tikai uz brīdi un ātri beigsies. Es brīva un 1.x mūžā gribējās ko vieglu un nenopietnu bez sekām, viņš precēts ar perfektu ģimeni. īstais romāns, kā jau paredzēts, beidzās. Precīzāk, tika izbeigts no mūsu pašu puses, jo ne vienam, ne otram nebija plānā ko nopietnu bīdīt, bet šis emocionālais palika. Sākumā mēģinājām pārtraukt visu un pa visam, bet spēka nepietika (viņam, es pirmā nemeklēju). Un tā tas turpinās gadiem, nu jau vairs nemokam sevi ar mēģinājumiem ko pārtraukt. Satiekamies ne biežāk kā reizi gadā un tad dēļ tīrās sagadīšanās, bet kontaktēšanās ir praktiski nepārtraukta. Viens par otra gaitām un domām zinām pilnīgi visu. Varētu jau šo saukt tā skaisti par draudzību, bet īstenībā tā ir absolūtā atkarība. Viņam ir ļoti laba ģimene, bet tas nespēj viņu atturēt neskatoties uz to, ka viņš zin cik augsts ir risks. Es esmu bez pastāvīga partnera un man jau gribētos domāt, ka reālas iemīlēšanās gadījumā, tas emocionālais romāns tiktu nostumts malā, bet, ja godīgi, pārliecības manī par to nav…

  26. Tā ir vienkārši neuzticība. Tāpēc pirms precēties, pirms dzīvot kopa un veidot nopietnas attiecības uz ilgāku laiku, vajag padomāt, vai ar potenciālo vīru ir ari labas emocionālās attiecības? Vai ir par ko parunāt, izsmieties, utt. Ir jābūt godīgiem pret sevi.

  27. Neteikšu, ,ka meklē emocionālo kontaktu tādēļ. ka ar esošo parneri kaut kas attiecībās pietrūkst. Piemēram komunikācija vai atbalsta sajūta. Esu precējusies 17 gadus , bet tikai nesen uzziāju , ka mans vīrs šādus kontaktus uztur jau apm. 10 gadus. Uzskatu, ka stipri viņu uzklausiju un “turēju rociņu”, bet vinņam tas nebija vajadzīs no manis.

  28. vāks, kas tik te neatklājas…par šo tēmu kaut kā agrāk pat nebiju aizdomājusies.

  29. Varat mani saukt par naivu, bet uzskatu, ka ir tas īstais cilvēks tur ārā priekš katra no mums. Un re, pirms sniegt šo patieso mūža solījumu, ir sevī jāsajūt vai tas ir tas īstais ar, kuru gribas smieties, raudāt, pa peļķēm lekt un pamperus mainīt. Ja tomēr nav šīs sajūtas, KĀPĒC ir jāčakarē otram dzīve, tam kuram ir šī pilnības sajūta. Ai, nu te jau tāds filozofisks lidojums. Bet, pati esmu saskārusies ar kaut ko līdzīgu, kad nepieciešami emocionāli kontakti šur un tur, un man tas neder, jūku prātā! Ai, nu gari jo gari jāraksta, lai izsteiktu visu, kas par šo tēmu sakāms. Bet nu es zinu tā nosaukumu /emocionālais romāns/!

  30. nevar nepiekrist, tieši tā starp vīrieti un sievieti nevar pastāvēt draudzība, tāpat arī paziņu būšana, jo vienmēr būs tā ka viens vai otrs gribēs vairāk…turklāt, ja šāda paziņu, draugu būšana pastāv, ir jāmāk nodalīt to visu no esošajām attiecībām. vienkāršākais šajā gadījumā ir iejusties otra ādā.. nezinu vai to kāds sapratīs, bet kad lasīs- noteikti sapratīs!

  31. starp citu platoniska mīlestība starp sievieti un vīrieti nevar pastāvēt, jo šis termins apzīmē divu vīriešu mīlestību.Platonam esot patikuši jauni zēni…

  32. Tās ir attiecibas ar daudzpunkti, līdz galam neuzminēts otrs cilvēks, jo šādām attiecībām nav ikdienas rutīnas un neredzi to otru kašķīgu vai citādi nepievilcīgu sev.. un tapēc rodas jautājums kā būtu ja būtu.. visdrīžak jau nekas labāk nebūtu – visas attiecības ir jākopj un abiem ir jaaug tajās kopā..

  33. Lasīju un perfekti redzēju sevi šajā situācijā! Bet es izdarīju šo soli un šķīru attiecības ar puisi lai būtu kopā ar šo emocionālo draugu… Grūti pateikt vai nožēloju, varbūt jā… Nekas ar šo emocionālo draugu mums nesanāca… Bet vēl jo projām esam kā labākie draugi, vienkārši bez fiziska kontakta… Tik saziņa pa telefonu un plašs smaids paejot garām vienam otram uz ielas…. Laikam viņu mīlu.. Vai viņš mani? Jā…. Mums ir labi tāpat, katru rītu sms ar labas dienas novēlējumu un katru vakaru sms ar saldu sapņu novēlējumu… Vai es viņu gribu? Jā.. Gribu sev blakus vienmēr un katru dienu, bet apzinos, ka tas nav iespējams… Ļoti daudz šķēršļi tam priekšā… Ļoti daudz…

  34. dikti nepatīk, kad izlasa un tiešām tik ļoti daudz patiecības. jā, tāpēc jau saka, ka pārsvarā tikai draudzība pretējo dzimumu starpā faktiski nevar pastāvēt, bet arī tad domas dalās.

  35. ari manam dzivesbiedram darbaa uzradaas taada ,, draudzene”. un taa manupraat IR KRAAPSANA. daudz nedomaajot, pieliku tai draudziibai treknu punktu. liku izveeleeties vai nu es vai arii vina. arii tai draudzenei piezvaniju un paludzu likties mieraa.

  36. Man izlasot Draudzenes rakstu palika jocīgi,vai viņai pašai negribas savu ģimeni ,viņam jau labi sieva+romantika galvā,nezinu spriest par attiecībām.Man arī bija tāds romantiķis es no sākuma lidoju,cerēju,ka būsim kopā,jo cik saprotu ja ģimenē kaut kas nav riktīgi tad cilv;eks meklē tikai tā dara,gadu lidoju tad palika slikti man ,viņš savu laimes sajūtu aizved uz mājām pie sievas un sieva dabū visu es pigu,bija grūti šķirties ,bet tagad esmu brīva un laimīga,man pat gribas domāt ,ka tur galīgi neiet,jo tik ļauns palicis pret mani.A MAN VIENALGA ESMU JAUNA VĒL VISA DZĪVE PRIEKŠĀ.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.