Elīna Dobele. Zofas apavu stāsts

espati.lv turpina uzmeklēt apņēmīgas sievietes, kas par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai  valstī ar pilnu sparu darbojas pašas savā uzņēmumā un nevar sūdzēties par jaunu ideju trūkumu. 
Šoreiz pastāstīsim par apavu dizaineri Elīnu Dobeli, kas jau gandrīz gadu ar panākumiem darbojas projektā Zofa, kur notiek gan apavu dizaina radīšana, gan izgatavošana.

Kā  aizsākās zābaku veidošana, kur to iemācījies un kur guvi ideju?
Ideja par apavu dizainu un izgatavošanu radās 2009. gada pavasarī. Tas bija laiks, kad sakrita vairāki apstākļi manā dzīvē – es biju bērniņa kopšanas atvaļinājumā, bet vēlējos atsākt aktīvi radoši darboties, savukārt mana profesija – arhitektūra – uz šo brīdi un vēl arvien iestrēgusi ekonomiskās situācijas strupceļā. Kā radās ideja? Es ticu, ka tā ir kosmosa enerģija, kas kādā brīdī liek dzimt apziņai, ka varētu arī citādāk.
Tas, ar ko nodarbojos, ir apavu dizains, tās ir idejas, kuras dzīvē realizē augstas klases speciālisti. Radīšanas procesā piedalās modelētājs, šuvējs un kurpnieks – vesela profesionāļu komanda.  

Tev ir vesela radošā komanda, bet kā dizainere darbojies viena?
Jā, dizainu izgudroju es, bet tas tiek pieslīpēts sadarbībā ar modelētāju un manu partneri – apavu meistaru Andreju Ivanovu. Virsdaļas šūšanai tiek piesaistīta virsšuvēja, bet visu kopā saliek kurpnieks.

Kā Taviem zābakiem radās nosaukums Zofa?
Zofas rašanās stāsts ir patiesībā ir stāsts par to, ka idejas, kas mums kādā dzīves situācijā ienāk prātā, ne vienmēr uzreiz ir arī tajā pašā brīdī izmantojamas. Pirms aptuveni četriem  gadiem, kad biju tikko iepazinusies ar savu, nu jau vīru, Mārci, mēs bijām ļoti aktīvi naktsputni – klubu dzīves upuri. Izdomājām, ka jāizveido pašiem savs klubs, kura konceptuālā ideja būtu daudz, daudz mīkstu, ērtu dīvānu, un līdz ar to arī nosaukums Zofa. Idejiski jau bijām radījuši gan interjeru, gan kluba logotipu, gan noreģistrējuši domēnu  www.zofa.lv . Klubs palika izsapņots, bet brīdī, kad radās doma par apavu dizaina projektu, man bija skaidrs, ka Zofa bija paredzēta citam mērķim, jo Zofa galu beigās ir asociatīvs vārds – sofa, dīvāniņš – kaut kas ērts, patīkams, mājīgs, zināms – tieši tādus mēs arī radam Zofa apavus!

No kādiem materiāliem tiek veidoti Zofa zābaki?
Apavu dizainā tiek izmantots audums kombinācijā ar lakoniskām ādas detaļām, kas nodrošina arī praktisko pusi. Pazole, atšķirībā no modeļa, ir vai nu dabīga āda vai gumija. Oderei tiek izmantota āda.  
Apavu unikalitāte izpaužas faktā, ka iespējamas auduma variācijas, ja pasūtījums tiek veikts individuāli. Kopumā Zofa izgatavo zābakus pēc konkrētiem, kolekcijas ietvaros izstrādātiem modeļiem – pašlaik tie ir pavisam 7 modeļi, kuriem tuvākā mēneša laikā piepulcēsies 5 modeļi kungiem un 4 jauni sieviešu modeļi.

Kur smelies iedvesmu savu zābaku dizainam?
Iedvesma mani apciemo visdažādākajās dzīves situācijās. Visvairāk mani iedvesmo cilvēki. Gan cilvēki Rīgas ielās, gan radošās personības sabiedrībā, kas bagātina dzīvi ar pozitīvu mūziku, mākslas darbiem, filmām, foto. Piemēram, ideja dzeltenajiem atloku zābakiem, radās brīdī, kad uz ielas ieraudzīju fantastiski kolorītu vīrieti stingri buktētās biksēs. Iztēle pat uzbūra īsfilmu, kur jaunkundze buktētos zābakos ielas malā balansē uz trotuāra malas, vicinot roku, lai noķertu taksīti. Sižets risinājās saulaini rudenīgajā Rīgā, pie dzeltenu lapu piebiruša parka. 

Kādas ir sajūtas, kad saproti, ka atkal jau esi radījusi jaunu modeli, jaunus apavus?
Pagājušajā nedēļas nogalē ar ģimeni devāmies izbraucienā ārpus Rīgas. Ceļš bija tik pasakains! No biezās sniega kārtas, piesnigušajās pļavās, ārā spraucās apsarmojušas smilgas, kas saules staru spožumā, vēja šūpotas, mirguļot mirguļoja. Šo pozitīvā pacilājuma brīžus, kad izgatavots apavu pāris, kas pilnībā atbilst idejai, var salīdzināt ar mirdzošo pļavu – tie ir īsi, bet ļoti spilgti zibšņi.

Kā  savu lolojumu „laidi tautās”?
Pirmie Zofa vasaras zābaciņi nonāca veikalā BABA, kas atrodas Baznīcas ielā. Šeit arī sākās zābaciņu dzīve, un jautri radošajā BABAs gaisotnē tie piedzīvoja raibu vasaru. Tālāk ceļš veda uz jaunatvērto veikalu/klubu Pērle un Paviljonu T/C Domina. Tuvojoties rudenim, uzrunāju Rīgas smalkāko dāmu apavu salonu Madam Bonbon. Stāsta turpinājums rezumējās 10. decembrī, kad Zofa piedzīvoja savu pirmo „iznācienu” uz Latvijas mazās modes skatuves. Tika prezentēta daļa kolekcijas.  

Kāds ir pieprasījums pēc taviem darbiem?
Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai pieprasījums augtu un ne tikai vietējā tirgū. Diendienā atbildu uz jautājumiem, kurus man sūta sievietes, Zofas zābaku apburtas. Man tiešām jāsaka sirsnīgs paldies  visām pozitīvajām vēstulēm ko saņemu!  

Pati arī  valkā sevis veidotos zābakus?
Protams! Kopš brīža, kad uzsāku attīstīt projektu Zofa, valkāju tikai pašas dizainētos zābaciņus. Visu pagājušo vasaru pārbaudīju kā audums pārcietīs tādus ekstrēmus apstākļus kā rasā samirkušu zāli, smilšainu pludmali, pilsētas bruģi saulē un lietū. Pati biju pārsteigta par auduma izturību.   

Zābaku dizains ir tava pamatnodarbošanās vai tomēr hobijs ar ko nopelnīt?
Šie divi jēdzieni hobijs un nopelnīt viens otru izslēdz. Zofa ir savas darbības pašā sākumā un mērķis ir attīstīt Zofa zīmolu – radīt pelnošu uzņēmumu.

…un espati.lv novēl, lai Elīnai tas arī izdodas.

26 komentāri
  1. Man ļoti patīk ši optimistiskā, radošā un ierosinošā espati ideja pastāstīt par cilvēkiem ar nparastām idejām un sapņiem, kuri tos realizē un piedāvā mums! Paldies!

  2. Savādi laiki mūsu arhitektiem, ka jāsāk izgudrot pavu modeļi. Bet, šķiet, ka šī kundze ir visai apmierināta ar tādu dzīves pavērsienu.

  3. Nekad nebiju dzidējusi šādu zīmolu un nebiju redzējusi apavus. Būs jāaiziet uz minētajām vietām paskatīties, jā, bet jāpiekrīt Patisonei – ir sajūta, ka zābaki ir cienīgi dārgi. Un lielas ticības LV kvalitātei, diemžēl, nav. Žēl, ka rakstā tomērnav cenu, kā bija ar to mākslinieci, kas tās lelles un žabo taisa.

  4. kāda īpatnēja siviete un kādi īpatnēji apavi. man kā parasti prasījš kaut kas mazliet par viņu – ne tikai par to, kā viņa savu binesu ir ozdomājusi un razkruķījusi. bet ko – neko.

  5. Varbūt tā kafene ar lielajiem klubkrēsliem tomēr realizēsies, kad šis projekts aizies spiegdams? Izklausījās labi!

  6. No šitāda biznesa var dzīvot? Es tā arī nesapratu? Jeb tas tāds patīkams hobijs tomēr?

  7. Vai tad nosaukums Madam Bonbon nerunā pats par sevi? Skaidrs, ka dārgi, a tu domāji, ka individuāla pasūtījuma zābaciņus var uzražot par 20Ls:))))

  8. Man patika tie krēmkrāsas ar to lielisko dzeltenīgo atlociņu līdz pašai apakšai:) Bet nepraktiski jau nu gan bez gala. Ar tādiem tik mašīnā un kādā smukā atklāsānā patusēt, citādi nekur.

  9. Bet tur taču akstīts, ka viss mamzām. Nekas jau uzreiz neaiziet griezdamies un nenes sūros ienākumus. Bet cilvēks ir ceļā uz to – viņai ir tads mērķis.

  10. bet ja jau kundzite ir bijusi arhitekte, tad jau vinjai ari ir pareizie gali. pamegini kapecite tu ne no sa ne no ta sakt dizinet apavus:))) ir jabut pareizajiem galiem, lai kaut ko tadu saktu. ta, ka nav ko tur mocities ar jautajumu, kas tas vinjai ir – hobijs, vai bezness:) ja neaizies – bus hobijs, ja aizies – bu bizness:)))

  11. Interesanti kā tie krīzes apstākļi pamudina cilvēku izpausties visīpatnējākos un negaidītākajos veidos! Arhitekte, kas modelē apavus! Ej tu nost! Un smuki sanāk!

  12. “loti jauka persona, arī interesanta perosnība, bet es mu ievērojusi tādu dīvianu tendeci šeit – paņemat labas tēmas, bet kaut kā virspuseja apskatāt. vai tai Maijai gadījumā nav gadi 18? Jo šeit taču bija, kur izvērsties – tā sakot, dziļāk rakt – intervija taču ar dzīvu cilvēku nevais ar apavu ražojamo mašīnu, un izskatās, ka ieskriets uz 5 minūtēm veikaliņā pārmīt divus vārdus. Varu ieteikt rakstošus cilvēkus, ja kas.

  13. Pilnīgi piekrītu Lasītājai. Te prasās kas daudz vairāk, nevis tikai pastāstīt, kad? kāpēc radās ideja? un kur var nopirkt? Tiešām prasās dziļuma intervijās ar radošām un interesantām sievietēm.

  14. Nav atkal kaut kur nosperta ideja tiem zābaciņu dizainiem? esmu pamanījusi, ka mūsu latviešu “radītājiem” bieži gadās kaut ko nočiept un pasniegt par savu esam. un tad tu sēdi kādā lidostā, vai vienkārši pašķirsti ārzemēs kādu žurnālu, ieraugi tur reklāmu un vai nokrīti, kad redzi – oi! viņi, izrādās, jau sen ražo tieši tāda pat parauga “unikāla dizaina” lietiņas kā mūsējie.

  15. Elīna ir ļoti jauka sieviete. Strādāju kopā ar viņu kā arhitekti pirms dažiem gadiem. Viņa ir īsta Māksliniece. Vēlu tikai veiksmi!

  16. Raksta autorei gan būtu vairāk pie rakstiem jāpastrādā- tādi virspusēji sanākuši. Interesanta personība, ko intervējat, taču tik pliekanus jautājumus uzdodat.

  17. Neaprotu, ka visi grib kaut ko dziļāk par cilvēku. Rakts atrodas zem sadaļas, kur runā par darbu, tātad intervija par darbu. Bet rējēji jau vienmēr daudz.

  18. es arī gribētu piekrist vairākuma domām, ka cilvēciņš,kas raksta ir… mazliet infantils?… piedodiet par tādu nejaukumu, bet tiešām. Redakcija varētu atbildīgāk izvēlēties savus žurnālistus. Elīna ir vienkārši pasakaini talantīga un interesanta personība. Tomēr rakstā nav atsegusies ne mazākā kripatiņa no ” stāsta” kādu varēja izstāstīt.

  19. nu smalllki… man arī gribas. tos pēdējos divus. vienus – kad gribu būt garāka. otrus – kad īsāka 😉 un zābaciņi paši runā. te tam žurnālistam pat nav vairs ko darīt

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.