Dzīves skolota antifeministe

Ide?la sieviete ir grēta, ar basām kājām un pie plīts, reiz teica mans amerik?niskais brālēns. Un es piekrītu, tieši šādi es jūtos vispiepild?t?k?, vismaz attiecībā uz sevi. Jo man šķiet, ka tas iemieso manu sievietes būtību. Dzirdu, kā šajā brīdī irgojas Otomārs un ar brokastu kafijas malku aizrijas pārliecinātās feministes un citas sieviešu tiesību karot?jas.
Bet nav jau tā, ka no bērnu auklēšanas mans prāts ir sašķobījies, jo es zinu, ko nozīmē būvēt karjeru un pat gūt panākumus jomā, kurā darbojos, bet man patīk būt mājsaimniecei. Un, kamēr dzīve nespiedīs, es neatgriezīšos aktīvajā darba tirgū, bet gan pavadīšu savas dienas pie plīts un bērnu spēļu laukumos.

Gadu simte?iem un pat vēl ilgāk feministes ir c?n?juš?s par sieviešu tiesībām. Bet šai cīņā kaut kas ir aizgājis greizi – ļoti nepareizi un nedabiski. Jo, karojot par iespēju balsot, strādāt vienl?dz?gos amatos un saņemt atbilstošu algu, sievietes sevi pielīdzina vīriešiem arī citās jomās. Bet mūs nekad nebūsim vienlīdzīgi un tas nevienam nav arī vajadzīgs. Ne vīrietis, ne sieviete neko neiegūs, ja staig?sim vienādos unisex tērpos un noliegsim mūsu dzimumu atšķirības. Kaut vai mūsu fiziolo?ija ir daž?da, un tas ir tik lieliski.
Es nenoliedzu, ka sievietes ir daž?das, un zinu daudzas, kurām svarīgāki par ēst gatavošanu, mājas vākšanu un bērnu dzemdēšanu šķiet panākumi karjerā un spēja apliecin?ties publiskā telpā. Tas nav peļami. Tikai bieži vien šā izvēle nav sievietes iekšējā pārliecība, bet gan sabiedrības uzlikts stereotips. Cik gan daudzas sievietes, kuras audzina bērnus un ikdienā veic gigantisku darbu savu tuvo labsajūtai un patiesībā arī mūsu sabiedrības labākai nākotnei (jo mūs taču audzinām tos, kuri veidos mūsu rītdienu), kaunas atzīt, ka viņas ir mājsaimnieces un pilna laika māmiņas. Kāpēc apkārtējie vienmēr nosoda sievieti, vienalga, vai viņa būs veiksmīga karjeras sieviete (aukstā maita) vai laimīga m?jasm?te (pelēkā mājas pele). Turklāt nosodījums, lai cik dīvaini tas būtu, lielākoties nāk no pašām sievietēm. Jo mūs joprojām negribam atzīt savu sievišķīgo būtību, bet gan apliecin?ties kā vīrieša dubultnieces. Visu varošas un veiksmīgas vīriešu pasaulē. Bet vai tiešām tas dod piepild?jumu? Man ne.

Kopš vairs nekaunos atzīt, ka nekas mietpilsonisks man nav svešs un ka dažk?rt es vēlos vīrieša palīdzību, jūtos daudz labāk. Izbaudu, ka varu izlikties vājāka, nekā esmu, lai iegūtu atlaides vīriešu pasaulē, dažreiz tēloju dumjāku radījumu, lai ļautu vīriešiem justies pārākiem, jo tas atmaksājas.
Neatbalstu feminismu arī citās sadzīves lietās. Š?iet, nav nekā labāka par džentlmeni, kurš atver mašīnas durvis, palaiž tevi pa priekšu, kad ejat uz restorānu, un uzmanīgi sargā tevi no nelīdzenumiem uz ietves un dzīvē. Teiksi – vulg?ri? Bet man patīk, un nezinu nevienu, kurai nepatiktu.
Es izbaudu, kad aiz vīrieša muguras varu justies kā aizvējā, apslēpta no ikdienas aukstajiem vējiem un politikas un biznesa než?l?gaj?m cīņām. Ar t?sksmi no rīta izstaipos un ķeros pie brokastu gatavošanas bērniem un vīram, jo priecājos, ka šo laiku varu pavadīt mājās kā pilnvērtīga mājsaimniece, ar rūpēm par bērniem un uguni pavardā. 
Protams, ir jomas, kur feminisms ir nepieciešams. Tai pašā karjerā nav godīgi, ja sievietei kādā profesijā maksā mazāk nekā vīrietim, lai gan neesmu to savā praksē pamanījusi. Varbūt celtniecībā vai citur, kur vajadzīgs muskuļu sp?ks?
Tāpēc feminisms nav mana cīņa. Man patīk būt v?jajam dzimumam, un nemēģiniet man to atņemt! Novēlu arī jums atrast parastu sieviešu parastu laimi. Tādu mūžu un mietpilsoniski piezem?tu.

 

15 komentāri
  1. kaadreiz, kad veel studeeju, viens no universitaates augstaakajiem speekiem uzdeva man retorisku jautaajumu-tu esi smuka meitene, kaapeec sevi taa jaamoka maacoties? tajaa briidii sapratu, ka buut sievietei-taa vienmeer buus izveele starp vienkaarshu ljaushanos un gribeeshanu ko vairaak. lai mans purninjsh nebuutu tas, kas visu par mani izsaka. bet gadiem ejot gandriiz ar ruugtumu, bet nee-driizaak ar nozheelu, jaasaka, ka nekas nav mainiijies. jaa, kaapeec ciinieties, pluukties un mociities, ja to pashu var sasniegt… hmmm… citaadaak. retorisks jautaajums.

  2. Un taa smukais gjiimiitis nobumbulee visu savu jauniibu, jo nafig vinjai maciities, ja tik un taa vechi vinjai daavina un piepilda sapnjus… bet tad naak triisdesmit un tad vinja saprot, ka ir stulba kaza, kura nevienam vairs nav vajadziiga, jo vinjas vietu jau ir ienjeemushas divdesmigadnieces ar uzrautiem čičiem un bezcelulita pakalju! Vinja ir bez izgliitiibas un bez intelekta pazīmēm.!

  3. Katrai savs ceļš ejams. Vai tas būtu pa karjeras kāpnītēm uz augšu, vai pie plīts un bērniem uz rokām. Sievietei ir iespēja izpausties mūsdienu vidē dažādos veidos. Žēl tikai, ka aizmirst ieklausīties savā sirdī un justies patiesi laimīga.
    Un, citreiz augstskolu grāds nenorāda uz intelekta līmeni, tas var norādīt uz nepieciešamību pierādīt kaut ko sev un citiem. Lai cik tas nežēlīgi skanētu, cilvēks vajadzīgs tikai pašam sev un saviem tuvākajiem…

  4. Mandomāt Jūs te jaut ko stipri jaucat.
    Autore nesaka, ka sievietei ir jābūt neizglītotai, bez ambīcijām, un ‘stulbai kazai’. Ja Jums tā nešķiet, tad, lūdzu, parādiet kur tas ir rakstīts. Vēlos piemetināt, ka mājsaimniece Nav tas pats, kas stulbene, kas izkritusi no mācību iestādēm un nav spējusi izveidot veiksmīgu karjeru un tādēļ tagad tup mājās un auklē bērnus. Ja nemaldos, šī sieviete ir gana izglītota un veiksmīga, palikt mājās ir viņas izvēle, nevis bezizejas sekas.
    Visu cieņu autorei.

  5. Mīļi un jauki! Uz bŗidi man likās, ka es arī tā gribētu.. Bet laikam tomēr nē – pārāk daudz man to interešu ārpus mājas..

  6. ehh, gribeetos man arii taa, kaa raksta autorei pa maajaam pashivereeties:) Ikdiena paiet atbildiigaa darbaa, kas savulaik kaarots, nu kljuvis par rutiinu un gandariijumu nesniedz pilniigi nekaadu, vakaros jau nekas daudz no taas energjijas arii vairs paari nepaliek ne sev ne otrajai pusiitei. Shkjiet ka “atmostos” tikai atvaljinaajuma otrajaa nedeeljaa un saaku sevi sajust un miileet. Sho bezceriibu regulee tikai taads nieks kaa finansiaalaa puse…tikai tik lai dziivotu un nevis skaitiitu katru maizes kumosu:) . Vispaar piekriitu viedoklim, ka visam vajag savu laiku, savu laiku iztrakoties un izskrieties pa pasauli, savu laiku pastraadaat un savu laiku atslaabt no taa visa pavisam mieriigi…jo nekas jau garaam nav palaists…viss ir jau izbaudiits. a kljuut par maajsaimnieci jau uzreiz peec skolas beigshanas gan vareetu buut ne tas pareizaakais leemums….

  7. Jācer tikai, ka Tavam vīrietim arī patīk tādas sievietes.
    Retums ir tādi vīrieši, kas cienītu sievu, kas ir vāja, dumja dzemdētāja.

    Kāpēc es uzsveru cieņa? Tāpēc, ka gadiem ejot, tas ir viens no iemesliem (līdzvērtīgs seksam), kas satur attiecības.

  8. Feminismu jau vispār ir izdomājušas nevis īstas sievietes, bet vai nu lezbietes, kurām parāk daudz testosterona asinīs un kuras drīzāk ir veči nevis sievietes, vai arī tās, kurām neviens vīrietis nekad nav pievērsis pozitīvu uzmanību – tātad kompleksu māktas un ar pašvērtības traucējumiem. Un tās otrās momentā atteiktos no savas pārliecības, ja kāds vīrietis par viņām izrādītu kaut mazāko interesi. Viņām vienkārši skauž, ka citas sievietes palaiž pa priekšu utt., bet viņas nekad. Tāpēc bļauj, ka tas jau īstenībā ir briesmīgi, ka vīrieši tā dara un pret to ir jācīnās. Īstenībā viņas mēģina ievilkt savā kustībā arī pārējās, lai pašas nejustos tik nevērtīgas un nožēlojamas 🙂

  9. Kāpēc jāuzskata, ka ja sieviete ir mājās ar bērniem, tad vina ir vāja, dumja dzemdētāja? Prāta spējas, izglītība un sevis apliecnāšanās panākama daudzos veidos. Arī mājsaimniece var izglītoties un bīt apbrīnas un cieņas vēra. Tikai ar nosacījumu, ka viņai patīk tas, ko viņa dara.

  10. Autores dumība vai vājums netiek UZSKATĪTS vai lasītāju INTERPETĒTS. Autore pati to ir atklājusi.
    Citāts 1: “Izbaudu, ka varu izlikties vājāka”. Citāts 2: “dažreiz tēloju dumjāku radījumu”.
    TĀTAD – tas ir tas kā šo sievieti redz viņas vīrietis.

  11. Manam vīrietim ļoti patīk, ka esmu gudra, neatkarīga, utt., bet sevišķi maigi un mīļi viņš uz mani skatās brīžos, kad gvelžu kaut kādas naivas glupības. Acīmredzot, viņā pamostas stiprinieka-gudrinieka-aizstāvja (kāds viņš arī ir) instinkts, tāpēc dažkārt ir vērts necensties būt ļoti gudrai un neatkarīgai. Nav jākļūst stulbai, vnk jāļauj vaļu naivumam, kas jau sēž iekšā. 🙂 Ja tāds ir.

  12. Tev vajadzētu tomēr moskaidrot, kas ir feminisms pirms raksti… feminismam ir trīv viļņi un otrais vilnis sākās 60 gados un viens no uzstādījumiem bija, ka sievietei nevajag līdzināties vīrietim, bet saglabāt savu unikalitāti, bet pieprasīt vienlīdzīgas tiesības darbā, likumdošanā… tā kā labāk atej no plīts un palasi pirms runā.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.