Džeks ar lāci

    Kāpēc lielai daļai vīriešu liekas, ka sievietēm mīkstās mantas kā dāvana patīk gandrīz jebkurā vecumā? Ja godīgi jāsaka, es nezinu :). Patiesibā man liekas, ka tas ir kārtējais sieviešu izdomātais stereotips, jo man pašam nekas tāds vispār nekad nav ienācis galvā un dzīvē es arī neko tādu neesmu nekad redzējis. Iespējams, ka tā ir īpaša kategorija vīriešu, kuri satiekas ar īpašu kategoriju sieviešu, kuras viņu prāt ir pelnījušas lāci. Ir pat tāds teiciens, katrs saņem to, ko ir pelnījis vai 2 zābaciņi pārītis.

Man ir aizdomas, ka manu paziņu lokā nav nevienu ne otru.

Es protams paprovēju iedomāties kā tas ir dāvināt mīksto mantu un kāda vēža pēc man tas būtu vispār jādara. Es domāju, ka nekļūdos, bet loģiskā ķēde ir pa visam vienkārša. Ja pieņēm, ka vīrieši ir kā mazi bērni un tā ir diezgan lielā mērā patiesiba ~100% gadijumos, tad sanāk tā – lācis = mīļš, meitene=mīļa, attiecīgi meitene dāvanā saņem kautko mīļu. Mīkstu lāci. Puikas dāvinā no sirds to, kas viņiem ir mīļš. Tapēc nemaz nesmejat, tam lācim dāvinātāja acīs ir milzīga simboliska vērtība. Bet ir viens pamatīgs bet, man ir aizdomas, ka šī ir tā pati vīriešu grupa, kas sievieti uzskata par savu īpašumu. Tas vienkārši ir konkrētā indivīda garīgā brieduma līmenis un nekas vairāk. Ja patiešām pieņem, ka vīrieši pa lielākai daļai ir kā mazi bērni, tad apgalvojums " lielai daļai vīriešu liekas, ka sievietēm mīkstās mantas kā dāvana patīk gandrīz jebkurā vecumā" varētu būt arī paties.
   
Vīrieši reti dāvina ziedus? Kādas mulķības!!! Vīrieši ziedus dāvina bieži. Tieši tik bieži, cik viņu acīs jūs to esat pelnījušas. Tiesa, nevajag aizmirst, ka virieši pēc savas būtības ir stipri kautrīgi un saņemties uz šādu soli nemaz nav tik viegli. Turklāt, vīrieši taču neko no puķēm nejēdz. Tā vismaz viņi paši domā.
 
Vīrieša acīs dāvināšanai ir milzīga nozīmē, viņiem vajag, lai tas tiktu novērtēts un patikšana par dāvanu izrādīta neskaitāmas reizes.
  
No sākuma dāvināja, bet tagad vairs nedāvina? Domājat, ka viņš ir kluvis pavirš pret jums? Nedomāju viss. Vai jūs atceraties, kas notika ar pēdējām jums dāvinātajām puķēm? Un priekšpēdējām? Netaceraties? Pašas vainigas, ka jums nedāvina ziedus, jo iepriekšējās nokaltušas nostāvēja vāzē pāris dienas pirms jūs to pamanijāt. Viņš to pamanīja uzreiz, jo tās puķes ir viņa dāvinātas. Kapēc gan dāvināt, ja tas nav nevienam vajadzīgs.
  
Es šādos gadījumos pāreju no greiztiem ziediem pie podā augošiem, bet tas jau ir tikai proces, kurš noved pie tā, ka es ziedus vairāk nedāvinu. Priekškam? Puķu žēl…..

Sākums šim visam ir lasāms šeit.

31 komentāri
  1. Paga, Nil, par tām puķēm – nostav nokaltušas vairākas dienas vāzē? Protams, puķes taču vīst. Arī es puķes nemeutu ārā uzreiz, ja tām parādījusās pirmās vīšanas pazīmes, man gribas paildzināt to mirkli, kad uz tām paskatos un zinu, kas man tās dāvinājis. Un tieši tā, šādu soli sievietes ilgi atceras, citas pat to ziedus ņem un ar nolūku izžāvē. Par lāčiem gan nezinu, man laikam lāci nekad neviens nav dāvinājis.

  2. sofija, tur jāu tā lieta, vīrieši nespēj pieņemt, ka puķes vīst. Tās vai nu ir svaigas un skaistas vai nu nav vispār.

  3. Ai, Nil!Mums taču vienkārši ļoti patīk ziedi.Mans mīļotais vīrietis vakar tā diezgan pārsteigti man pajautāja:vai Tu tiešām visas tās puķes atšķir?Gan pēc nosaukuma,gan izskata?Viņš tikai zināja rozes, neļķes, tulpes un mārtiņrozes.Es tikai nosmīnēju:).Tas bij TIK vīrišķīgi.Viņš tiešām neko daudz no tiem ziediem nejēdz.Bet es neaizmirsu atgādināt,ka manā jaunajā vāzītē kaut kas jauns un skaists, un ziediem līdzīgs iederētos. 😉

  4. I-D-E-Ā-L-I! Paldies, Nil 🙂 Par lāci – man ir dāvinājuši vairākus, lielus, mazus – parasti ar piebildi “lai viņš tajos brīžos, kad neesmu blakus, atgādina Tev par mani” 🙂 Man jau šķiet, ka tas ir Holivudas ietekmē. Uzburiet ainiņu: džeks aiziet armijā/aizbrauc peļņas nolūkos tālu, tālu, vai da jebkur prom; savukārt meitene saritinas gultā ar dāvināto laci un sapņo par savu mīļoto, un spīdīga, slapja asariņa notek pa viņas glīto, bet noskumušo vaidziņu. Man, goda vārds, liekas, ka džeki domā, ka mēs tā darām 🙂 kaut gan, protams, varbūt daļa dara arī. Manuprāt, mīkstās mantas ir putekļu vācelītes.
    Hmmmm. Par ziediem Tu man liki aizdomāties…
    Ok, vēl jautājums: kas īpašs ir datorspēlēs? Kāpēc tas ir tik aizraujoši – tā virtuālā pasaulīte? Vai tā ir tā kā atpūta, vai drīzāk aizmiršanās no realitātes?

  5. Mikimon, vai tad pati nekad neesi kādu no datorspēlēm pamēģinājusi? Es gan, un saprotu, kāpēc viņi tās spēlē. Es labāk turos no tām pa gabalu, jo tad var gadīties, ka ne vīrietis būs paēdis, ne bērns no dārziņa atvests 😀

  6. Esmu gan pamēģinājusi 🙂 Bet man patīk labāk braukt dzīvē ar mašīnu, nekā uz ekrāna, šaušana man vispār šķiet ārprāts. Vienīgā datorspēle, kas man patika bija Shrek 2 🙂 bērniem domāta 🙂 tāda dikti labestīga. Bet to, ko vīrietis spēlē, man liekas absolūtā degradācija. Un viņš spēlē visu – sākot ar Tetri un beidzot ar kaut kādu tur F-18 lidmašīnas simulatoru (kā viņš pats saka “īsā pamācība teroristiem”). Nereāli apnika jau man. Kad bija spēle par zemūdeni, un bija salūzušas austiņas, ar ko viņš parasti spēlē, lai man nav jādzird tas fufelis, es piespiedu kārtā biju iemācījuies no galvas dažādas komandas tipa “podņatj periskop”, “slišu vinti na boļših oborotah” utt.

  7. Par datorspēlēm es gan neko daudz nezinu, jo neesmu pārāk ar tām aizrāvies nekad. Viena man gan pašam ir, bet tā ir tāda vairāk kā stresa noņēmējs. Tur nekas nenotiek, tikai bumbiņas ripo 🙂

  8. Ha ha ha, tā sasmējos par šo rakstu un lāci.. 🙂 Vēl pavisam nesen puisis man uzdāvināja kastīti, aptītu ar rozā bantīti un iekšā bija – uzminiet kas – lācis, bet ne tikai vnk lācis, bet ar zelta kuloniņu ap lača kaklu.. Vārdu sakot – džeks šāva ar vienu šavienu abus – i lāci, i zoloto briļjanti 🙂

  9. Par tām puķēm sakautrējos….es parasti esmu tā čīkstētāja, ka puķes nedāvina bla bla bla, bet…esmu no tām, kurai viņas savītušas nedēļu var nostāvēt vāzē….
    Turpmāk būšu rūpīgāka 🙂

  10. datorspēles ir relaks. atslēgšanās no darba un pārējās sadzīves. turklāt, ja tā ir stratēģiska spēle, tas ir interesanti. domāšanu arī attīsta. tas manuprāt. vieu brīdi biju stipiri aizrāvusies ar braukšanas spēli. dragreisi. sacensību gars. tā bija kā mānija. reālajā dzīvē jau tādas gonkas nav iespējamas. turklāt, tajā laikā es pat ne pa soli nebiju tuvu tiesībām. un tas adrenalīns… 🙂

  11. datorspēles ir relaks. atslēgšanās no darba un pārējās sadzīves. turklāt, ja tā ir stratēģiska spēle, tas ir interesanti. domāšanu arī attīsta. tas manuprāt. vieu brīdi biju stipiri aizrāvusies ar braukšanas spēli. dragreisi. sacensību gars. tā bija kā mānija. reālajā dzīvē jau tādas gonkas nav iespējamas. turklāt, tajā laikā es pat ne pa soli nebiju tuvu tiesībām. un tas adrenalīns… 🙂

  12. Skaa, bet tas tāpēc, ka sadzīve ir nepatīkama/grūta/sarežģīta? Bet kā tas palīdz atslēgties?

  13. Skaa, bet tas tāpēc, ka sadzīve ir nepatīkama/grūta/sarežģīta? Bet kā tās palīdz atslēgties?

  14. minkimon, tu ar kādām sporta spēlēm piemēram nodarbojies? Tad, kad max koncentrējas uz kautko vienu, nedomā neparko citu, jo mērķis ir īstermiņa uzvara. Kautvai tajās pašās datora autosacīkstēs. Strauji lēmumi ir jāpieņem loti daudz un citam laika netliek. Domāsi par sadzīvi, neuzvarēsi gonkā. Stunda citā realitāte ļoti bieži dod iespēju aizmirsties.

  15. Es vispār neesmu tas cilvēks, kam patīk sacensties, es tāpat zinu, ka esmu forša ;), tāpēc man arī laikam nav skaidrs, kāpēc tās spēles citus tā “paķer”…
    Man laikam nekad tā īsti nav gribējies aizmirsties, jo man visā visumā mana dzīve liekas diezgan apmierinoša, un ja ir problēmas, es tās risinu, nevis “aizmirstos”. Kāpēc citiem vajag aizmirsties? Tas kaut ko atrisina?

  16. minkimon, Mītavas alus reklāmu pa Tv esi redzējusi? Tur sauklis, Vīriešiem vajag atpūsties! 🙂 bet par šito tēmu uz ritdienu

  17. Nu bet vai nevar atpūsties, piemēram, ejot pastaigā?
    Es jau neesmu pret “atpūsties” 🙂 man tik šķiet, ka ir kaut kādi foršāki veidi, kā to darīt – tas ir – iesaistot arī mani savā atpūtā…

  18. kurš cilvēks no laba prāta auklstā ziemas vakarā, kad puteņo, ies pastaigā? tad labāk pasēdēt pie datora. te jau netiek runāts par bēgšanu no problēmām, bet atslodzi. kad atnāc pēc darba. varbūt tev nav bijis darbs ar ļoti intensīvu, saspringtu darbu, kad termiņi spiež un jāiet pat brīvdienās. tur jau pat nav ko risināt, jādara un viss. kad atnāc mājās, tad tā datorspēle ir viens no variantiem, ka nedomāt vairs par darbu. es nerunāju par tiem gadījumiem, kad cilvēkam ir jau atkarība.
    un sacensības… nu vienam patīk otram nē. te jau nav runa par to, ka tu esi kruta un labākā. tas ir sacensību gars. ir cilvēki, kuriem patīk sajust adrenalīnu. es nelekšu ar gumiju, jo no tā man ir bail, es labāk sacentīšos virtuālā dragreisā. tiesa gan, kopš man vairs nav stūres, es to nedaru 😀

  19. mikimons, bet kāpēc tu kaut ko gaidi, kad otrs izdomās un tevi iesaistīs? vīrieši jau bieži vien ir tādi pasīvi. gaida, kad tu varbūt ko ierosināsi.

  20. Jā, nu par laimi man tāds darbs tiešām nav bijis, visu vienmēr saplānoju un izdaru bez stresa. Bet datorspēles jau netiek spēlētas tikai ziemā. Tā ir konstanta parādība.
    Bet adrenalīns no datorspēlēm? Hmmm…izlekt ar gumiju – vot tas bija adrenalīns…
    Labi, pateikšu kā es domāju – man šķiet, ka tas ir apmēram tā: ja man realitātē kaut kas nesanāk, tad virtuālajā pasaulītē es gan visus izdarīšu un būšu baigais vecis…

  21. Bet es jau piedāvāju, braucam uz rodeļiem, uz observatoriju, braukāt ar elektromobiļiem, un trenažieru zāli, uz kino, bet datorspēles vienmēr mani izkonkurē. Un nevajag man tekstus par to, kāds nu man baigi sliktais vīrs, ka viņš šitā ņem un dara, un pati jau vainīga. Jo viņš man saka tieši to pašu – ka tā ir atslodze – un es gribu saprast – kādā veidā tā var atpūsties?

  22. Mars no Venēras atrodas stipri patālu turklāt pa vidu vēl ir Zeme 😀 Tas jautājums ir tik pat sarežģīts kā tas, kapēc pilnam autobusam neielūzt grīda vai kapēc lidmašinām uz zemes spārnu gali ir uz leju, bet gaisā spārnu gali ir uz augšu. Visu nemaz nevajag zināt citādāk dzive paliks garlaicīga 🙂

  23. Uz jautājumiem par autobusu un lidmašīnu, loģiski domājot, es varētu atbildēt 🙂 Pa Discovery bieži ir dāžādi interesanti sižeti par līdzīgām tēmām 🙂 Bet tur nestāsta par neveselīgo interesi par datospēlēm 🙂
    Labi, Nil, kā teiksi, palikšu nezinot :))

  24. Kāpēc tad dāvina mīkstās rotaļlietas? Par nepilnvērtīgām un bērnišķīgām uzskata, es domāju. Man tādu nav, mani iepriecina cietākas rotaļlietas, ja vien te kāda vispār saprot, kas tas ir…

  25. par tām puķēm – vienmēr uz jautājumu- kādas tad tev patīk? atbildu – tās kas darzā aug, nenogrieztas… laima nepareiza sieviete esmu, bet man ar viņu žēl..
    a par tiem lāčiem, vienu brīdi uz viņiem vienkārši mode bija, nezini ko uzdāvināt – nopēr mīksto rotaļlietu (padomju savienībā taku tādas nebija, gribējās)…bet tad jau tas kļuva par kaut ko radniecīgu – подарок для галочки – un lielākā daļa vienkārši pārtrauca to darīt. svarīgi jau nav lācis vai ne lācis, bet no kā un kāds…divus glabāju jau vairākus gadus, a visi pārējie nez kur pačibējuši…tāpēc ka ne no sirds, a vienkārši tāpat, nebija īsti ko dāvināt…

    P.S. par tām datorspēlēm, nu vieni skatās futbolu, citi sēž kafejnīcā, vēl citi spēlē…gaumes lieta…katrs relaksējās kā viņam vairāk patīk… piemēram, salīdzinājumam es neēdu olīves, vienkārši negaršo…bet es taču necenšos visus apkārtējos pārliecināt, ka tas ir galīgi garām. un nēžēlojos – nu kā kaut kas tāds var patikt. pieņemu kā gaumes lietu…tā arī ar relaksēšanos un asām izjūtām…viens grib gultiņā palasīt savu mīļako grāmatu, otrs uzspēlēt datorspēli…viens grib nolekt ar gumijām, cits pabraukāties ar virtuālu mašīnīti…drīzāk jācenšās pieņemt, ka cilvēki ir dažādi, nevis kāpēc viņam nepatīk tas pats, kas man…

  26. Kamēr tas neskar mani tieši – man ir pie kājas dažādas gaumes un tas, kurš ēd olīves un kuram garšo lakrica, bet tā kā mans vīrs bieži vien MŪSU kopīgo brīvo laiku pavada pie datora, tad nu gan tas vairs nav jautājums par gaumi. Jo tikpat labi es ieraugu vīrieti, kurš man iepatīkas, pārguļu ar viņu, un pēc tam vīram saku, ka tā darīt ir manā gaumē.

  27. minkimon, teikšu tā, es pats esmu atkarīgs no interneta un ja man tā nav 3 dienas, es kļūstu nervozs. Tā ir slimība. Es to apzinos un kautkā mēģinu ar to tikt galā. Tavs gadijums ir līdzīgs, bet niansēs atškirīgs. Jebkurā gadijumā tas izklausās pēc atkarības un ar to ir jācīnās. Cita starpā uzdod šo jautājumu speciālistam ierakstot problēmu pirmajā lapā lodziņā “jautā ekspertam”

  28. Sen tik sirsnīgi nebiju smējusies!!!!!!! Bet viss ir loģiski un saprotami – jautājumu nav……………..! Sēdies – pieci!:)

Komentēt nils Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.