Dosimies ekskursijā uz vīna pasauli!

Iedomāsimies – neatvairāmais spāņu aktieris Havjers Bardems paveras tevī ar savu burvīgo un samtaino acu skatienu, ielej tavā glāzē vīnu. Pa logu jūtams tveicīgais Spānijas gaiss, visapkārt virmo kaut kas… Tu ļaujies vīna un Havjera burvībai un reiiiiibsti…

Protams, ja Havjers un Spānija nav tavā gaumē, varam pafantazēt par ekskursiju Francijā, braucot gar vīna laukiem, reibstot no lavandu smaržas un pavisam netīšām uzdurties kādam mazam pasakainam restorāniņam, kur viesmīlis piedāvās labāko vīnu un pildīs to cēlās, skanīgās vīna glāzēs.

Sapņojot par vīnu, tas var aizvest uz visdažādākajām pasaules malām, likt noreibt pat vislielākajam skeptiķim. Vīns jau gadu tūkstošiem bijis viens no cēlākajiem un apbrīnotākajiem varoņiem. Vīnam tikušas piedēvētas gan medicīniskas, gan maģiskas īpašības, tas ir ticis saukts gan par poēziju pudelē, gan noķerto saulesgaismu.

Es esmu izbaudījis lielisku veselību lielā vecumā, jo katru dienu, kopš varu atcerēties, esmu izdzēris pudeli vīna izņemot tās dienas, kad esmu juties slikti. Tad es esmu izdēris divas pudeles. – Seviljas bīskaps.

Jau kopš senās Ēģiptes, Indijas un Ķīnas laikiem cilvēki vīnu gan apbrīno, gan mazliet no tā bīstas. Arī senajā Grieķijā un Romā uzsvēra vīna labās īpašības, taču ievēroja arī piesardzību – ne velti grieķu dievs Dionīss ir ar vairākām sejām. Viduslaikos ebreji, kristieši vai musulmaņi – visi zināja par vīna divām sejām.

Vīns ir viscivilizētākā lieta pasaulē. – E. Hemingvejs

Neapšaubāmi, vīna tradīcijas cauri gadsimtiem ir tikušas attīstītas un izkoptas, taču daudzas lietas ir palikušas tikpat aktuālas tagad, kā pirms gadu tūkstošiem, piemēram, Romas pilsētas Pompejas drupās (šo pilsētu apraka Vezuva izvirdums 79. g. m.ē.) tika atrasti aprakti vairāk kā 200 vīna bāru.

Vīna iedvesmoti, ir tapuši literāri darbi, pasaulslaveni gleznojumi un mūzika. Lai gan lielākoties vīna etiķešu dizains ir pakļauts noteiktiem priekšrakstiem, ir etiķetes, kuru autori bijuši pat mākslinieki Pikaso un Vorhols.

Vīns izgaismo dvēseles slēptos noslēpumus, dod dzīvību mūsu cerībām, spēku gļēvuļiem un māca jaunu nozīmi mūsu vēlmju piepildījumam. – Horācijs

Kāds varbūt iedomāsies, sak, kāpēc vīnam tiek piedēvētas gluži vai cilvēciskas īpašības, ja pamatā tas taču ir vīnogu cukura un rauga sēnītes sadraudzības rezultāts… Bet tomēr – arī šis šķietami vienkāršais fakts nenozīmē, ka vīns vienmēr izdosies un būs nemainīgs. Pirmkārt, ir svarīgas pašas vīnogas – to garša, izskats un izmērs. Vīnogas var būt gan bagātīgi violetas, piesātināti melnas, baltas, zaļas vai zeltainas. Pat zinot to, ka dažādās valstīs aug vienu un to pašu šķirņu vīnogas, vīna garša var būt pavisam atšķirīga, jo to ietekmē gan saule, gan tas, vai vīnogas augušas kalnu ielejās vai līdzenumos, protams, arī augsnes, mitruma, klimata maigums vai skarbums…

Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu sliktu vīnu. – autors nezināms


Kā vīni tiek iedalīti?

Vīnus var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem. Parasti tos iedala vai nu pēc reģiona (Bordeaux, Rioja utt.) vai vīnogu šķirnes (Cabernet Sauvignon, Merlot utt.). Eiropā parasti vīnus iedala pēc reģioniem, taču pēdējo gadu tendencēs vīni pēc reģioniem tiek iedalīti arī citur pasaulē). Ir arī īpaši dzērieni un īpaši izņēmumi, piemēram, par šampanieti ir cienīgs saukties tikai tas dzēriens, kas nāk no Šampaņas Francijā, par portvīnu – vīns no Douro ielejas Portugālē.

Vīnus var iedalīt arī pēc to gatavošanas un glabāšanas niansēm, piemēram, dzirkstošais, deserta, galda, Cru klases vīns u.tml.

Vīns uzmundrina bēdīgos, atjaunina vecos, iedvesmo jauniešus, liek nogurušajiem aizmirst savas mokas. – Lords Bairons

Bet ko nu mēs šodien par teoriju, labāk kopīgi mēģināsim atcerēties spožākās filmas, kurās svarīga loma ir arī vīnam.
Man nāk prātā trīs, kur vīns noteikti ir galvenajā lomā – Sānceļi (Sideways), Labais gads (A good year) un Īstā pudele (Bottle shock).

Taču vēl burvīgas epizodes nāk prātā, kur vīns bijis tikai fona aktieris, taču radījis tāāāādu noskaņu, piemēram, itāļu režisora Bernardo Bertoluči filma Sapņotāji (the Dreamers), kur trīs jaunieši kādā Parīzes dzīvoklī izbauda savu pieaugušo dzīves sākumu, malkojot vīnu un daloties kaislībā pret kino un citām dzīves baudām; Skaistuma nolaupīšana (Stealing beauty), kur Itālija, vīns un emocijas pārņem tevi tā, ka neatlaiž vēl ilgāku laiku pēc filmas noskatīšanās. Un protams, “Vikija Kristīna Barselona”… Un vēl, vēl, vēl…

Vēlies uzzināt, iepazīties ar vīna pasauli tuvāk? Gaidi un nepalaid garām – jau pavisam drīz uzzināsi par kādu brīnišķīgu pasākumu, uz kuru aicināsim espati.lv lasītājus un draugus. Savdabīgā ekskursijā mūs aicinās someljē. Kas ir someljē? Arī to tu uzzināsi pavisam drīz!

4 komentāru
  1. ehhh… garšīgs rakstiņš:))
    sideways noskatijos ar baudu. bet par tādu Bottle Shock nemaz nezināju

  2. Manuprat, tajas valstis, kur razjo vinu un to ari daudz patere, ir pat pavisam savadaka dzives uztvere. Vienkarsak, vairak baudas, vairak prieka. Zel, ka mes tur nedzivojam 🙂 Bet katram vismaz vienu reizi vajadzetu apmeklet kadu no sim valstim! Gaidisu jaunumus par somelje 🙂

  3. Raksts, interesants, bet ir sagadījies tā, ka tikko esmu atgriezusies no festiņas un tagad par vīniem nessssspēju domāt…..

Komentēt Cono sur Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.