Diētu labirintos. Kā izvēlēties īsto?

Ja esi mēģinājusi atbrīvoties no pāris kilogramiem liekā svara, droši vien zini, cik tas mēdz būt sarež??ti un mokoši. Bet – tā nevajadzētu būt. Ja diēta īstā, apaļumu pazušana ir nesāpīgs un pat tīkams process.

Kamēr diētas pieminēšana mūsdienās ir teju vai modes lieta un katra sevi cienoša Holivudas zvaigzne dalās ar savu unikālo svara samazināšanas recepti, resno cilvēku pasaulē kļūst aizvien vairāk. PVO (Pasaules veselības organizācija) min, ka teju vairāk nekā miljardam Zemes iedzīvotāju ir liekais svars.

Kas pie tā vain?gs?
Retāk tieksmi uz apaļumiem veicina iedzimtība un pārāk lēna vielmaiņa, lielākoties vainīgs ir paša dzīvesveids. Viens no izplatītākajiem liekā svara iemesliem ir nelāgi ieradumi. Daudzi no mums jau bērnībā pieraduši stresu un sliktas emocijas apēst ar kādu saldumiņu.
Arī slinkums un aizņemtība spēlē savu lomu – ir tik vilinoši izvēlēties gatavu pārtiku – kādu sviestmaizi, pelmeņus vai veikalā gatavotus salātiņus, jo tas ļauj ietaupīt laiku, ko nāktos pavadīt, skraidot pa tirgu un pēc tam pa virtuvi. Našķīši pie datora un televīziju skatoties, arī līdz malām piekrauti milzu šķīvji sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, uz kuriem satilpinātās pārtikas pietiktu vismaz trīs izsalkušajiem.

Pirmie soļi dietoloģijā
Katra resnīša sapnis ir diēta, kas mirklī atbrīvo no liekā uz neatgriešanos. Diemž?l realitāte ir gluži cita. Statistika liecina, ka 70 procentu sieviešu un 50 procentu vīriešu savas dzīves laikā izmēģinājuši kādu no diētām. Apmierināti ar sasniegto ir tikai 17 procenti.
Der atcerēties, ka ekspresdiēta ir vienīgi palīgs ātrākai svara zaudēšanai pirms jaunas dzīves sākuma. Ja netiks mainīts dzīvesveids un ēšanas ieradumi, visticamāk, pāris zaudētie kilogrami atgriezīsies un svars var pat pieaugt.
Tāpēc dietologi iesaka pēc diētas ar samazinātu kaloriju daudzumu pie ierastā ēšanas rež?ma atgriezties pamazām, katru dienu nedaudz palielinot porciju, līdz ikdienas maltīte sasniedz normālo.
Turpmāk, lai apēstais nepārvērstos taukos, nepieciešamas arī mērenas fiziskās aktivitātes. Tas nozīmē vismaz divas reizes nedēļā apmeklēt sporta zāli (aerobika, volejbola treniņš, baseins…) vai arī savā dienas grafikā ierakstīt ikrīta skrējienu vai 15 minūšu pavingrošanu. Ja viss sportiskais krīt uz nerviem, izdomā kādu citu fizisku aktivitāti, piemēram, ilgas pastaigas ar draugiem, dejas vai intensīvu rotaļu ar bērniem vai suni.
Izvēloties diētu, jāzina, kāds ir mērķis – ja tas ir sākums pārmaiņām, iespējams, ka nedēļu var ieplānot arī visai drastisku un vienveidīgu uztura rež?mu. Bet, ja diētu paredzēts ieturēt ilgāk, derētu padomāt, vai uzturs ir pilnvērtīgs un nenodarīs kaitējumu veselībai.
īpaši jāuzmanās no diētām, kas ierobežo šķidruma lietošanu – lai gan svari tik tiešām rādās mazāk, tauku daudzums nesaruks.

Lai vieglāk izturēt
Par ko domā tiev?t?js? Protams, par ēšanu. Tāpēc izturēt diētu nav viegli. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc diētu der uzsākt pirmdienā. Atsākot darba nedēļu, laika domām par uzkošanu paliks mazāk, un diena var izrādīties īsāka.
Ar izsalkumu cīnīties nav vienkārši, tomēr ir daž?di paņēmieni, kā šo divkauju ar savu vēderu uzvarēt.
Pirmais un svarīgākais – diētai jāsagatavojas morāli. Jau pirms noliktās dienas iztīri ledusskapi un plauktiņus no visām slēptajām rezervēm – trekniem pudiņiem, šokolādītēm, plombīra saldējumiem utt. Lai gan našķošanos bieži vien neuzskatām par ēdienreizi, tieši tā salasām lielāko daļu kaloriju. Par saviem nodomiem vēlams informēt arī mājiniekus un darba kolēģus, lai viņi netīši nekļūtu par klupšanas akmeni.
Kā kaitīgs ieradums jāizbeidz ēšana, skatoties televīziju vai s?žot internetā. Jo ēšana notiek ne vien ar muti, bet arī acīm. Ja uz ēdienu neskatās, var apēst daudz vairāk, līdz prāts saņem kuņģa signālu – pietiek.
Turklāt sūta sajūta rodas lēnām. Tāpēc jāmācās ieklausīties savā organismā, kad tas saka – apstājies. Iemanies ēšanu pārtraukt brīdī, kamēr vēl jūti mazliet izsalkuma. 
Dienās, kad ievēro dētu, izsalkums var būt pastāvīgs sabiedrotais (vai ienaidnieks?). Tāpēc der nedaudz pamānīties. Apetīti var mazināt, sportojot vai apēdot kādu nelielu uzkodu, kas bagātīgi satur olbaltumvielas, piemēram, diētisku sieru.

Nekaitējot veselībai
Lai gan visas diētas tiek reklamētas kā veselībai nekaitīgas, liela daļa no tām ir visai apšaubāmas. Tāpēc, ja tava veselība nav nevainojama, pirms ievērot kādu īpašu diētu, būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai dietologu. Iespējams, tev piemērots gluži kas cits.
Jāatceras, ka pārāk bieža diētu ievērošana nenes gaidīto rezultātu, bet gan gluži otrādi, svars var pat palielināties. Šo problēmu ārsti dēvē par jo–jo jeb svārsta efektu. Diētu upurim regulāri notiek svara izmaiņas – te svars ēšanas ierobežojumu dēļ samazinās, te atkal palielinās, atgriežoties pie vecajiem ieradumiem. Ar laiku organisms nogurst un novājinās un veselība nopietni cieš.
Maldīgi domāt, ka, lai izskatītos labāk, jāsver mazāk. Pierasts, ka par tauku mētelīti runājam kā par liekajiem kilogramiem, bet der zināt, ka muskuļi ir daudz smagāki par taukiem. Tāpēc, mainot ēšanas ieradumus un uzsākot trenēties, var gadīties, ka svars nevis samazinās, bet gan pieaug. Taču augums, lai gan ne vieglāks, kļūs skaistāks un samērīgāks.
Lai svaru zaudētu veselīgi, tas jādara palēnām. Mediķi iesaka ēšanas rež?ma izmaiņas, kuru iespaidā tiek zaudēti tikai 200 gramu līdz viens kilograms nedēļā.
Grūtākais mirklis diētas ievērošanā ir otrā vai trešā nedēļa. Mainoties ēšanas paradumiem, palēninās vielmaiņa un svars var pārstāt kristies. Šis mirklis jāiztur, nedaudz samazinot maltītes kaloriju skaitu, bet palielinot fizisko slodzi.
Lai veicas!

Mazliet no vēstures
Diētas un daž?di uztura ieteikumi ir civilizācijas vienaudži. Senatnē diētas vai ēšanas ierobežojumi vairāk kalpoja kā reliģisku rituālu sastāvdaļa vai sevis pilnveidošanas un atveseļošanas kāres. Dažas no tām pazīstam vēl šobaltdien, piemēram, Senās Indijas ājurvēdas ēšanas ieteikumi vai ķīnas izauklētie iņ un jaņ principi.
Par mūsdienu medicīniskās dietoloģijas pamatlicēju var uzskatīt medicīnas krusttēvu Hipokrātu. S?žot olīvkoku paēnā, viņš secināja, ka veselību lielā mērā ietekmē uzturs un dzīvesveids kopumā.
Savukārt par pirmo skandalozi slaveno diētas rokasgrāmatu, kas piedāvā palīdzību tieši tievētgribētājiem, ir uzskatāma 1864. gadā iznākusī Viljama H?rvija-Bentinga Grāmata par apaļīgumu, lai gan figūras aprišu korekcijas diētas tika piedāvātas arī senāk. Piemēram, 1820. gadā lords Bairons ieteica dzert etiķūdeni, lai mazinātu svaru (arī mūsdienās populāra ābolu etiķa diēta), piecus gadus vēlāk popularitāti guva diēta, kas ierobežo ogļhidrātu lietošanu (līdzīgi kā vēlāk populārā Bentinga diēta). Gadsimtu mijā moderni kļuva tievēt pēc Fletčera ieteikuma, trīsdesmit divas reizes sakošļājot katru kumosu. Un kā gan nenovājēsi, ja normālas porcijas notiesāšanai vajag teju vai pusi dienas! 20. gadsimta otrajā desmitgadē pirmo reizi sāka skaitīt kalorijas.
1925. gadā ļaudis droši vien vēl neko nezināja par smēķēšanas ietekmi uz veselību, jo popularitāti ieguva cigarešu diēta jeb, vienkārši runājot, sievietes un vīrieši ierasto šokolādes tāfelīti vai tasi karstas šokolādes nomainīja pret cigareti. Savukārt 1930. gadā savu debiju piedzīvoja pirmais kokteilis – pārtikas aizvietotājs. Tālāk jau sekoja neskaitāmi citi, daži veiksmīgāki, daži neveiksmīgāki, uztura ieteikumi. Jāatzīst, ka daudzi no tiem ir populāri joprojām, piemēram, greipfrūtu diēta, kāpostu zupas vājēšanas kāres vai dalītais uzturs.
Pieminēšanas vērts ir 1970. gadā lietotais vājēšanas paņēmiens, kas mūsdienās izraisa teju vai šausmas, kad skrējienā pēc tievuma tika izmantotas spēcīgas miega zāles… vakariņas vienkārši nogulēja.