DEPRESIJA – pazīmes, cēloņi, risinājumi

Statistikas dati liecina, ka sievietes ar depresiju slimo gandrīz divas reizes biežāk kā vīrieši, taču palielināts risks ar to saslimt kaut vienu reizi mūžā ir gandrīz 10% iedzīvotāju. Pasaules pieredze rāda, ka aptuveni 44% visu iedzīvotāju ir saskārušies ar depresiju vieglā vai smagākā formā, šis skaitlis ir ievērojams, pat biedējošs. Bet kā depresiju atšķirt no vienkārši slikta garastāvokļa? Un kā to atpazīt, lai laikus meklētu palīdzību?

Kā saka psihiatre un psihoterapeite Inese Vanaga: „Sliktais un labais garastāvoklis savas saknes slēpj smadzenēs. Mēs varam tikai to papildināt vai apslāpēt. Nevis sliktais laiks, kas redzams ārā pa logu, bet mūsu pašu domāšana ir tas galvenais un īstais, kas ietekmē mūsu ikdienu. Viegli teikt – dzīvosim pozitīvi, domāsim labas domas – reizēm tas vienkārši nav iespējams. Te būtu jāsaka, ka katram laika gaitā izveidojas kāda sava īpašā formula kā saglabāt labu garastāvokli, uzkrāt pozitīvo enerģiju un justies labi. Taču sliktais garastāvoklis nav nekāds monstrs, no kura jābēg, tā ir normāla parādība ikviena cilvēka dzīvē, ja vien… ja vien tas nepārvēršas par apātiju un neatņemamu ikdienas sastavdaļu.” Tie cilvēki, kuri biežāk ir labā noskaņojumā, atšķiras ar kādu būtisku psihes komponentu no tiem, kuriem pārsvarā ir nelāgs garastāvoklis, īgns noskaņojums. Optimisti atšķiras ar skatu uz dzīvi un apziņu, ka paši spēj ietekmēt notiekošo, ar apziņu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu un, ka pēc melnā vienmēr nāk baltais. Cilvēks, kurš nepārtraukti moca sevi ar domām, ka ar viņu nekad nekas labs nenotiek, ka viss paliek aizvien sliktāk, ka labuma pasaulē palicis pavisam maz, nekad nespēs tā pa īstam izjust labu garastāvokli un dzīs sevi tieši depresijas nagos. Pesimisms esot "bezpalīdzīgo metafizika," kā uzskata Berlīnes mediju speciālists Norberts Bolcs. Viņš norāda, ka vairums cilvēku pārāk daudz dzīvo saskaņā ar noteikumiem, cenšoties atbilst pastāvošajām normām un priekšstatiem. "Ja tās nepiepildās, labais garastāvoklis pačib kā nebijis," saka zinātnieks. Viņš tāpēc mudina cilvēkus būt atvērtākiem, brīvākiem.

Kā sliktu noskaņojumu atšķirt no depresijas?
Ja vari atcerēties kaut vienu reizi, kad pēdējās nedēļas laikā esi no sirds smējusies, visticamāk, ka depresija nav kļuvusi par tavu sabiedroto ikdienas gaitās. Šad un tad ir novērojams slikts garastāvoklis, kad šķiet, ka neko negribas, ka nekas nespēj iepriecināt, šķiet, ka uz galvas ir uzlikts milzīgs smagums, ko grūti panest, taču tas viss pāriet un seju atkal rotā smaids, sirdī parādās prieks. Tad skumjas, tad prieks – kā ikvienam no mums. Nomāktība ir tikai skumjš noskaņojums, bet depresija ir psihisks stāvoklis, simptomu komplekss – gan skumjas, gan nomāktība, gan drūmums, gan uztraukums, pat stress.
No sliktām emocijām nav iespējams izvairīties, ja arī tas nepārtraukti izdotos, būtu vien pašapmāns, visu slikto norokot dziļi dvēseles dzīlēs, glabājot sevī.
Bet kā depresiju nesajaukt ar vienkārši sliktu noskaņojumu? Kā saka Inese Vanaga: „Svarīgi ir noskaidrot, cik ilgi cilvēks izjūt psiholoģisku diskomfortu. Nevar būt tā, ka šodien cilvēkam ir depresija, rīt vairs nav, bet parīt atkal ir. Depresijas diagnostiskajos kritērijos skaidri ir teikts – lai diagnosticētu depresiju, tās pazīmēm ir jābūt novērotām vismaz divas nedēļas.” Garastavokļa svārstības cilvēkam ir raksturīgas un biežas, un parasti pats cilvēks ar tām lieliski tiek galā. Īsta depresija izpaužas kā nopietnas garastāvokļa pārmaiņas, kas var ilgt pat vairākas nedēļas. „Depresija ir garastāvokļa pasliktināšanās ar izteiktu kustību un garīgas aktivitātes zudumu, nomāktību un interešu trūkumu, kas ilgst vismaz divas nedēļas”, skaidro ārste.

Iemesls var būt meklējams pagatnē
Lai gan parasti šķiet, ka slimība ir uzbrukusi pēkšņi, to var veicināt ne vien esošā situācija, bet arī, piemēram, dziļi psihē apspiests kāds bērnības pārdzīvojums (fiziski sodi, nesaskaņas vai pat vardarbība). Depresija var rasties arī kādu izteiktu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā. Tuvinieki it kā saprot tās iemeslu un atzīst, ka depresijai ir pamats, tomēr nereti cilvēka psihisko reakciju izpausmes nav samērīgas ar paša notikuma smagumu un ilgumu. Depresija var būt kā sekas kādai slimībai, piemēram, audzējam, kā arī depresijai var pat nebūt kāds redzams ārējs cēlonis, bet cilvēks jūtas izteikti nomākts, nelaimīgs, ar gausām kustībām un domāšanu. Smagas depresijas izprovocē neharmoniskas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem – strīdi ar draugiem, vecākiem vai konflikti darba vietā. Iespējama arī vientulības depresija, kas pārņem, piemēram, pēc tuva cilvēka nāves, sāk šķist, ka esi viens, nevienam citam nevajadzīgs. „Kad biju maza meitene, ļoti bieži mājās dzīvoju viena. Atnācu no skolas un līdz pat vakaram biju viena, jo vecāki strādāja līdz vēlam vakaram. Ar laiku sāku justies viena, vientuļa, nevienam nevajadzīga. Arī, kad paaugos ik pa laikam mani pārņēma šāda veida sajūtas, bet es jau biju iemācījusies ar tam tikt galā. Taču pēc ilglaicīgu attiecību iziršanas, man iestājās tāds stāvoklis, ka pat pagulēt nespēju, strādāt ne tik. Kad aizgāju pie ārsta – tika konstatēta depresija. Lietoju zāles, nu jau šķiet, ka sliktākais ir garām,” stāsta Alise (32).

Depresija – kā atpazīt?
Ja esi depresijā, tev var būt tikai viena (jā, pat viena vien!), vairākas vai pat visas no talāk minētajām pazīmēm. Pazīmju daudzums un intensitāte atkarīgi no depresijas dziļuma – tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga.
Ilgstoši un nemainīgi nomākts garastāvoklis;
Pilnībā izgaisis prieks;
Zudušas visas intereses un hobiji;
Bieži trūkst enerģijas;
Pārņēmis gausums – gan kustībās, gan domās. Gausuma vietā var izpausties drudžaina rosīšanās, taču enerģija ātri izsīkst;
Grūtības koncentrēties;
Apetītes un miega traucējumi;
Bieži moka mazvērtības kompleksi vai vainas izjūta;
Viss šķiet slikti – nākotne briesmīga;
Mokoša iekšējā trauksme, dažnedažādas bailes;
Grūtības kontaktēties ar citiem cilvēkiem un/vai strādāt;
Dzīves jēgas zudums;
Domas par pašnāvību;
Dažādi lēkmjveida veselības traucējumi: piemēram, sāpes galvā, vēderā vai sirdī, caureja vai aizcietējumi;
Seja – bez mīmikas, kā sastingusi maska. Acu, lūpu kaktiņi uz leju, runas veids lēns, bez spontanitātes.

Inese Vanaga stāsta: „Depresiju ir iespējams atpazīt tikai klīniski – pacients tiek iztaujāts un tiek nopietni izvērtēts viņa vispārējais stāvoklis. Tas gan nenozīmē, ka var iztikt bez jebkādiem izmeklējumiem, tikai ar pārrunām, jo lielākoties depresijas slimniekiem sūdzību ir ļoti daudz un visai dažādas – sāpes, sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un vēl vesela rinda dažādu simptomu. Tiesa gan nereti tas kavē depresijas diagnosticēšanu, jo tiek veikti vispusīgi izmeklējumi.” Ir tā saucamās endogēnās depresijas, kas rodas bioķīmisku pārmaiņu rezultātā, kas nozīmē, ka ir traucēta serotonīna uzsūkšanās organismā. Serotonīns ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, miega un sāpju jūtības noteicējiem organismā. Serotonīnu no īpašām uzturvielām producē smadzenes un nervu sistēma. Šādi traucejumi ir redzami, var tikt nodoti no paaudzes paaudzē. Šādos gadījumos depresija var sākties bez acīm redzama iemesla.
Biežāk gan depresijas pamats ir psiholoģisks. Par piemēru speciālisti parasti min attiecības, kurās viens no cilvekiem dzīvo sakostiem zobiem, pilnībā aizmirsis par sevi. Agresija krājas, līdz vēršas pret pašu – sākas depresija.
Pēcdzemdību depresija ir daļēji bioķīmiskas dabas – straujas hormonu svārstības – daļēji psiholoģisku iemeslu dēļ – piemēram, netiec galā ar jauno dzīvi un, nesaņēmusi palīdzību, nonāc emocionālā un fiziskā izsīkumā.

Kā ārstē depresiju?
Kā stāsta psihoterapeite, psihiatre Inese Vanaga: „Depresija ir samērā viegli izprotama slimība, taču tās ārstēšana ļoti sarežģīta. Turklāt, ja pacients laikus nevēršas pēc palīdzības, tā var izzust pati no sevis, kas, protams, ir labākais, bet diemžēl retākais variants, vai arī krietni saasināties. Jāņem vērā, ka depresijas sākuma stadijā pastāv lielāka terapijas metožu izvēle.” Terapija ir atbilstīga depresijas izpausmju smagumam. Vieglos gadījumos varbūt pietiks ar ģimenes ārsta sapratni, atbalstu, psihoterapeita konsultāciju, bet, ja slimības izpausmes ir smagākas, tad noteikti vajadzīga psihiatra konsultācija un pat medikamentoza ārstēšana, kas var ilgt pat divus gadus. „Depresija ir bioķīmiski smadzeņu traucējumi, un tos nav iespējams novērst ar tautas līdzekļiem, tādēļ tās ārstēšana galvenokārt balstās uz medikamentiem. No medikamentiem nebūt nevajadzētu baidīties. Pēdējā laikā tiek atklātas arvien labākas zāles, kas neizraisa blakusparādības. Taču izšķirošā nozīme ārstēšanā ir pacienta ģimenes atbalstam,” skaidro ārste.

Aizdzen depresiju!
Daži padomi, ko darīt, lai nesaskartos ar šo slimību, lai tiktu ar to galā un palīdzētu sev!

Izmanto gaismu! Līdzīgi kā daudzi dzīvnieki, arī mes reizēm labprāt dotos lielajā ziemas guļā. Tā kā tas ir neiespējami, mūs pārņem nogurums, nespēks. Gada tumšajos mēnešos, kad arī depresija piedzīvo lielāko uzplaiksnījumu, tiecies pēc lielākas gaismas porcijas. Uzmundrinošu gaismas devu vari gūt solārijā (tikai nedrīkst pārspīlēt, lai nenodarītu pāri veselībai ar UV stariem), taču tikpat svarīgi pēc iespējas vairāk laika pavadīt labi apgaismotās telpās vai, ja iespējams, dienas laikā ārā. 

Priecē sevi ar kustībam! Kustoties asinīs izdalās endorfīni – baudas un labsajūtas vielas. Tāpēc pēc iespējas vairāk ikdiena izmanto dabiskos antidepresantus – vingrošanu, pastaigas un citus fiziskos vingrinājumus.

Aizmirsti par ikdienas problēmām! Ja dienā bijuši pārdzīvojumi un nepatīkamas situācijas, vakarā tās nepārstāsti citiem un centies par tām nedomāt, jo nomācošās domas tevi padarīs vēl nelaimīgāku. Protams, no problēmām nekur neaizbēgsi, bet labāk vakarā atrodi kādu patīkamu nodarbi un problēmas apdomā nākamajā dienā, kad par tām vairs tik ļoti neuztrauksies.

Izbaudi ūdeni! ūdens lieliski spēj atbrīvot no stresa, noņemt sasprindzinājumu. ūdens aerobika, pirtis un ūdens masāžas dos tev jaunu sparu. Taču ar to vēl nav gana. Slikta garastāvokļa mazināšanai, ūdens jālieto arī iekšķīgi, kas ikdienā būtu jāizdzer vismaz 1,5 – 3 litri. Tas ne tikai palīdzēs pret sliktu garastāvokli, bet arī saglabās veselību, uzlabos nieru darbību un kontrolēs ķermeņa svaru. Stresu mazina arī citronmelisas un piparmētru tējas.

51 komentāri
  1. Šodien šis raksts neizklausās nekas draudīgs, bet ja būtu izlasījusi to vakardien – liktos, ka tā ir mana realitāte :).

  2. Nu kur tik garu rakstu internetā?:( Pa vidam jau šķiet, ka par daudz. Turklāt atkal nekā jauna:( Šitas apbēdina un velk uz depresiju:)

  3. Teorētiski jau protams depresija ir sevis pašas dzīšana stūrī, bet praktiski dažkārt reāli ir tā, ka rokas nolaižas, un viss viss šķiet apkārt nepārvarams un slikti. Nezinu, vai tā ir depresija, bet tāds stāvoklis pat nedēļām ilgi man ir pazīstams. Vai tad jāiet pie ārsta?

  4. Man tomēr šķiet, ka depresija ir izlaidība. Vienkārši ir jāsaņemas. Cilvēkam jāprot ar sevi tikt galā un nav ko āluties tādām vājībām kā sevis žēlošana un dzīves apraudāšana.

  5. Jāā. Raksts tāds apjomīgs gan. Bet es gribēju par antidepresantu “nevainīgumu” pateikt, ka nav vis viņi tik nevainīgi. Veidojas no tiem atkarība. Iespējams, ka ne fizioloģiska, bet psiholoģiska gan. Mana mamma kopš pirms 5 gadiem sāka ik pa ļaikam dzert, tā tagad, tikko kāds kreņķis, viņa skrien pie psihiatra un tā uzreiz izraksta. Un mamma tik dzer – lai viss labi. Ļoti neiesaku šajā pasākumā iepīties. Kaut kā jāpacešas pārvarēt tā depresija cietiem līdzekļiem bez antidepresantiem.

  6. tādi āži kā tu arī pagrūž depresijas skartos vēl dziļākā izolētībā vai pastiprina vajadzību izdarīt pašnāvību, jo tu klaji demonstrē, ka viņi nav cilvēki, bet gan izlaidīgi ideoti. apkārtējo kategoriska nesapratne un noliegums, manuprāt, ir viena no tām lietām, kas visu tikai padara daudz sliktāku. vienīgi prieks,ka tevi šāds stāvoklis nekad nav skāris.

  7. Man arī laiku pa laikam kaut kas tāds uznāk. Tikai nav ne jausmas, vai tā ir depresija. Laikam to var tikai speciālists pateikt.

  8. Vai tad īst depresiju var aizdzīt, kā te rakstīts? Pati autore taču norāda, ka tas nav slikts noskaņojums, ko var aidzīt, bet tad, izrādās, ka ar spožu osram spuldzi iespējams sajust laimi… Nu nu

  9. Jāāā…kategoriski tu gan. Kāpēc tev ir tāds noliegums un nepatika pret depresiju? Un kāpēc tev liekas, ka tie cilvēki, kuri ar to sirgst vienkārši var tā saņemties kā tu saki un depresija pāriet? Man šķiet tu maz zini par cilvēku psiholoģiju, lai tā spriestu.

  10. Īsta depresija, medīcīniski apstiprināta – tā nav izlaidība.
    Bet tās ‘depresijas’, ko ikdienā redzam sev apkārt, visu laiku pukstam un klukstam, ka slikti un tamlīdzīgi – jā, tie ir tie izlaidīgie. Tie, kuriem izdevīgi tēlot un ķert uz muļķi cilvēkus, kuri nesaprot, ko pa īstam nozīmē šī slimība.

  11. pilnīgs tukšums, nespēks, nevarēšana (un milzīga nevēlēšanās…) veikt ikdienas lietas. No rīta dabūt sevi ārā no gultas un doties uz vannas istabu – ir jāņem sevi aiz apkakles un jānes. Katra kustība ir apgrūtināta, jo ķermenis šķiet smags un sastindzis. Var nogulēt divas dienas – skatoties vienā punktā un vienīgā darbība ir apmeklēt tualeti. Nekam citam nav spēka. Diena un nakts ir vienāda. Nevar aizmigt dienā un nevar aizmigt dienā. Laiks ir apstājies…

  12. Antidepresantus var izrakstīt tiaki ārsts. Ja tavs psihoterapeits ir ar ārsta diplomu, tad va, ja, ne – aizsūtīs pie psihiatra, kurš atkal jau novērtēs situāciju un rīkosies. Bet es vēl neesmu dzirdējusi gadījumu, kad kādam nebūtu izrakstīti:) Samaksā 20 – 30 Ls par vizīti un ēd savus antidepresantus:)

  13. A kā tu ar tādu stāvokli tiec galā? Vai tas, ka kāds ir balkus līdz, vai arī tam nav nekādas nozīmes? Cik ilgi tev tā ir?

  14. nevienam to nenovēlu, kā te kāda izteicās, ka tā ir izlaidība!!! Jā, ja vienu dienu rādi skābu ģīmi un saki, ka man viss riebjas, ok, ir jāsaņemas, bet manā gadijumā, tie vairs nebija joki, man varēja pielāgot vai visu medicīnas enciklopēdiju, man sāpēja, pat ļoti, es drebēju, man trūka elpas un raudāju laikam 22 stundas, man palīdzēja tikai anti depresanti un nevis trankvilizātori, kokļūdaini ģimenes ārste iedeva, jo no tiem radās atkarība. Manu slimību laikam sauc veģetodistonija, kas rodas no ielaistas depresijas . Sintija, lai Dievs dod, ka tu neko tādu nepiedzīvo!

  15. Tikko izlasīju un aptvēru, ka man ir depresija, pie tam ne viegla.
    Šeit ir teikts, ka:„Depresija ir garastāvokļa pasliktināšanās ar izteiktu kustību un garīgas aktivitātes zudumu, nomāktību un interešu trūkumu, kas ilgst vismaz divas nedēļas”- 2 nedēļas? Man jau tas ir vairāk kā pusgadu un ikdienu paliek aizvien sliktāk un sliktāk, šķietami, ka tā sliktā diena reiz pienāks.

  16. Sveiki.man jau pus gadu nav speeka nekam.viss saakaas ar to ka mans draugs saacis nepraatiigi dzert,katru dienu.visu laiku ir ar saviem draugiem,bet ar mani un meitu pavisam nepavada laiku.liidz ar to saakussies skandaali,probleemas.man jau liekas ka es vairs netikssu galaa ar savu depresiju,tas tiessaam ir ljoti briesmiigi,un tiessaam ceru ka taadu nelaimiigo cilveeku kaa es klluus ar katru dienu mazaak.veiksmi.

  17. Nu ja jābūt vismaz vienai no depresijas pazīmēm, tad laikam man ir depresija. Kaut gan pēc lielās ikdienas jautrības nevar pateikt 😀

  18. Anda(viesis) 2011.gada 28.septembris
    Es ar depresiju slimoju jau vairāk neka 20.gadus.Zāles dzeru ik dienu,kā grib daktere samazinat zāļu devu tā atkal paliek slikti.Kad uznāk lēkmes tās ir neizturamas.Lai Dievs pasargā visus cilvēkus no šīs slimības.Tā kā šīs lēkmes izpaužas man nenovēlu pat savam ienaidniekam,ja tāds būtu.Kā gribētos būt veselai!

  19. Tie kas nekad nav slimojuši ar depresiju, nekad arī īsti nesapratīs kā tas ir. Šīs sajūtas nav kontrolējamas!

  20. Man ir depresija 😀
    pazimes
    Seja – bez mīmikas, kā sastingusi maska. Acu, lūpu kaktiņi uz leju, runas veids lēns, bez spontanitātes.
    Dažādi lēkmjveida veselības traucējumi: piemēram, sāpes galvā, vēderā vai sirdī.
    Zudušas visas intereses un hobiji;
    Bieži trūkst enerģijas;
    Pārņēmis gausums – gan kustībās, gan domās. Gausuma vietā var izpausties drudžaina rosīšanās, taču enerģija ātri izsīkst.
    Grūtības koncentrēties.
    Apetītes un miega traucējumi.
    Bieži moka mazvērtības kompleksi vai vainas izjūta.
    Viss šķiet slikti – nākotne briesmīga.
    Mokoša iekšējā trauksme, dažnedažādas bailes.
    Grūtības kontaktēties ar citiem cilvēkiem un/vai strādāt.
    Dzīves jēgas zudums
    Domas par pašnāvību.

  21. Paldies raksta autoram, jau kādu laiku mani māc nomācoš garastāvoklis un pēdējā laikā pat sāku just kā ieslīgstu depresijā, bet viss, man ir kaut kā jāizķepurujos no šī dzīves perioda, diemžel gan tikai ar pašas spēkiem, jo man vairs nav neviena, kam uzticēties un lūgt palīdzību… Tātad rīt no rīta celšos pukst. 6:00 un iešu paskriest vai vismaz kādu stundu pastaidāties!!! Ir jāsāk mums sevi mīlēt…

  22. diemžēl arī optimistus un stiprus cilvēkus depresija nežēlo, pēc nepatīkamu, nevēlamu notikumu virknējuma Tu vienkārši neizturi un salūzti…

  23. Kad ir tāda sajūta, ka dzīve izsmelta, ir tikts līdz pēdējai lappusei. Jūties lieks un pat vainīgs, ka vēl esi.

  24. nejauši izlasīju rakstu , nemeklējot , tas liek aizdomāties , man šķiet , ka tas , ka varu visas brīvdienas nogulēt gulta , negribas est gatavot , negribas pat mazgaties, iet ara , ka tas ir slinkums un nogurums, divas dienas varu blenzt tv ta ari neko nesaredzot un neatceroties, mosties un atkal aizmigt, un visu to laiku pavadit gulta.ir trauksmes sajuta , bet to norakstu uz muzigo jautajumu , ka tikt gala ar visiem rekiniem un atlauties kaut ko sev, bet tagad nesaprotu ko domat . sapes ir bijusas ari fiziskas , bez redzama iemesla, analizes visas norma , patreiz loti sap kaju pedas, lauz kajas pat gulot piemeram, aizeju pie arsta , nav nekadu medicinisku iemeslu lai tas sapetu

  25. Man šķiet, ka depresija rodas no aizturētām negatīvām emocijām, īpaši dusmām. Tās sakrājas ķermenī un moka cilvēku depresijas veidā. Pati cīnos ar depresiju un varu ieteikt mēģināt brīvāk paust emocijas un kaut vai pierakstīt, uz ko un kāpēc ir dusmas tad, kad uznāk depresija. Tas varētu palīdzēt.

  26. Mani mok depresija jau vairākus gadus, gŗūti sāka mācīties, sākās problēmas attiecībās, ģimenē, zaudēju darbu, attiecības, saskarsmi ar cilvēkiem, pilnībā esmu BEZ sabiedrības.Dzīvoju ar māti, ārstējos psihiatriskajā Jelgavā, īpašo rezultātu nebija, ārsts izraksta tikai zāles, nepalīdz un arī līdzekļu to iegādei nav. Man vairāk neviena nav, visi radi ir stipri un veseli, paldies Dievam. Esmu vienīgā pasaulē. Man nav emociju, nevaru par raudāt, nekas neinteresē, smadzenes nestrādā pavisam, ir panikas lēkmes un stipras, neaptveramas bailes. Ir kauns runāt ar cilvēkiem, jo nopietnas problēmas ar atmiņu, koncentrēšanas spējām un izziņas spējām. Kad lasu, nevaru iedziļināties un saprast, runāt ir grūti, izpildīt visvieglāko darbu grūti-trīc viss un ir apmulsums, nerealitātes sajūta. Kā izārstēties ? Kā strādāt un būt atkal sabiedrībā? Nelietoju alkoholu, nesmēķēju. Problēmas ar hormoniem, smadzenes neizdala serotonīnu un nestrādā kā vajag. Neko nesaprotu, ko man saka. Esmu mēģinājusi strādāt dažādus darbus- nekas labs no tā nesanāca, saka, ka nesanāk, nedzirdu, ko man saka, nedaru pareizi, visu laiku vienas un tās pašas kļūdas, nevaru iemācīties. Tas laikam ir beigas. Negribas padoties, bet ļoti smagi bez atbalsta, bez ģimenes un draugiem. Skumji. Visi dzīvo un iet uz priekšu, es- nē.

  27. Man ir depresija. Mans psihoterapeits man to noteica, jūtos briesmīgi.Zāles nepalīdz. Eju pie psihiatra mainīt zāles, vienas, tad otras, un ne no vienām nav jēgas, esmu sagrauta iekšpusē un mokos no sāpēm. Nav vairs naudas psihoterapeitam, labi,ka zāles varu vēl nopirkt, pastrādāt nevaru,jo nav spēka. vai kāds zinā, kur var saņemt bezmaksas palīdzību, izņemot krīzes centru, man ģimenē viss ir kārtībā, tikai ar mani nav labi.

  28. stiprā
    Esmu pēc onkoloģiskās operācijas,ķimijas,starošanas.Tagad pamazām iet uz labo pusi,bet domāju,ka mājniekiem ir grūti,jo viņi nojauš,ka es atkal esmu kaut kur mākoņos.Cenšos to neizrādīt.Pirms tam bija dzīvespriecīga,apveltīta ar humora izjūtu.Mani nomierinā daba,cenšos izvairīties no saskarsmes ar cilvēkiem,tad ,kad tas ir iespējams(strādāju)

  29. veselības ministrijas pārstāvis teica, ka psihiatra paka;pojumi ir bez maksas -tikai pirmā komnsultācija Ls 3, pārējās konsultācijas bezmaksas

  30. Vai man ari ir depresija,nevaru ne gulet,ne est,un domas par to cilveku,ir viss sliktakas,vins mani piekrapa.

  31. Es arī domāju, ka depresija ir tikai tā-izlaidība, kamēr pati nepiedzīvoju. Depresija izpaudās fiziski, bija tāds nespēks, ka no gultas nevarēju piecelties, galvassāpes,slikta dūša. agrāk biju ļoti aktīva, mācijos, strādāju, visur piedalījos un iesaistījos.

  32. Kā saņemties, kad ir fizisks nespēks un nav motivācijas? Man ir periodi, kad dzīve liekas ļoti ļoti skaista un tad periods – liekas, ka viss ilūzija vien ir un tad pārņem klusums, tukšums… Bet zinu, ka vnk nepieciešams daudz lūgties/meditēt, ēst zaļumus, kustēties, agri mosties un mīlēt un pateikties Radītājam. Lai mums visiem veicas!

  33. no novembra līdz februārim man tā ir ikgadu un tas ir tik smagi ka gribās mainīt dzīvesvietu un doties kur ir labāk,jo šķiet ka manā reālitāte kur uzturos visur viss ir tumš un drūms un neviens manī neklaisās.visu laiku ir baiļu sajūta un uztraukums….briesmīgi.

  34. man arī bija depresija. Un neviens nepateica,ka vajag padzert magne b6 vitamīnus!!Padzēru un viss oki!!tik kafiju un alkoholu tajā laikā nevajag dzert.

  35. pēc personīgās pieredzes- visi šie komentāri liecina par magnija un b6 vitamīna trūkumu organismā. vemšana,nespēks,depresija…to visu izraisa šo vitamīnu trūkums. padzeriet un redzēsiet- dzīve ir skaista!!

  36. Tāds smīns par sevi, izlasot visas depresijas pazīmes. Te nu Tu esi, nekur no sevis neaizbēgt. Labā ziņa ir tā, ka ar laiku iemācās sadzīvot ar depresiju, tomēr ir bailīga sajūta, ja nu kādā brīdī tomēr bezjēgas sajūta gūst virsroku pār veselo saprātu? Saprotu, ka neparko negribas atpakaļ tai bedrē, kad visu dienu var sēdēt un raudāt,viss vienalga…magnijs un b6 nepalīdēs,ja nebūs motivācijas dzīvot. MAni notur bērni, šobrīd esmu viņiem vajadzīga. Skriešana arī labi palīdz, bet tagad ir mazs bērniņš, nesanāk laika… Jocīgi, ka saprotu, kā vajag dzīvot, domāt, bet jūtos kā jūtos…it kā manī mājotu divi cilvēciņi – labais nu nelabais- kuri nepārtraukti cīnās viens ar otru

  37. ar sho kaiti sirgstu jau gadiem.Visu ko var izdomaat un izdariit esmu izmeegjinaajusi bet kaa lamataas iekriitu atkal un atkal.
    Ka duaala personiiba- visu saprotu ,visu zinu bet neko nevaru ,taalaak -negribu izdariit. Un tad jau vissvienalga. Kaut kas taads kas tevii sezh un nelaizh valjaa pavisam nekad.Un liekas ka neliidz nekas vairs -taatad atkal jaaiet pie speciaalista.
    Shoreiz ceru ,ka zaales nepareizas un liidzees vides nomainja.

  38. Vai jūs vēlaties iegādāties nieru vai jūs vēlaties pārdot savu nieri? Vai tu meklē iespēju pārdot savu nieri par naudu, jo finanšu nojauktu un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums šodien, un mēs piedāvājam Jums labu naudas summu par jūsu nieres. Mans vārds ir Doktors Frank, esmu nefrologs Kanādas medicīnas centrs. Mūsu klīnika ir specializējusies nieru operācijas, un mēs arī nodarbojas ar pirkšanu un transplantāciju nierēm ar dzīvo arī atbilstošu donoru. Mēs atrodamies Indijas, Turcija, Nigērija, ASV, Malaizija. Mēs arī specializējamies bundža vēža problēma. Ja Jūs esat ieinteresēti pārdot vai iegādāties nieru s, lūdzu, nevilcinieties sazināties ar mums pa e-pastu. E-pasts: [email protected] Best Regard Dr Frank Shepard.

  39. Sveiki visiem! Vai varu lūgt jūsu padomu. Esmu bēdīgā situācijā,mani arī sāk pārņemt depresija. Es iepazinos ar sievieti un protams iemīlējos,nav viņa nekāda top modele bet sejā skaista un es pieņēmu viņu tādu kāda viņa ir,mīlu tādu kāda viņa ir. sākām otrā mēnesī dzīvot kopā,sieviete pārvācās no Latgales uz Rīgu pie manis,upurējot darbu un pilnībā visu,dzīvoklī ielaida savu mammu,viņai nav kur atgriesties. Un dzīvojot kopā mums ļoti daudz bija jāstrīdas,jo viņa nekad nepiekāpjas,uzspiež man vienmēr savu viedokli,vienmēr sava taisnība..bet bija arī skaisti mirkļi protams kad bija tādas voou sajūtas,un tā nodzīvojām jau būs 8mēn kopā bet vis ir sagājis galīgi dēlī…vienu no brīvdienām esam mājās un nezinu kā bet viņa mani apzināti ar saviem gājieniem izaicina un es centos aizrādīt,izrunāties bet viņai spura gaisā,vārds pa vārdam un jau iekarsuši strīdā,katram sava taisnība…bet es neizturēju un iegrūdu sievu bērnu istabā lai nomierinās bet viņa turpināja vāvuļot un es ar delnu viņai iesitu pa galvu..protams viņa aizbrauca pie mammas un pēc 4dienām atgriezās,es saprazdams savu kļūdu nopirku vīnu,lielu puķu pušķi,viņas mīļākās puķes,pasēdējām izrunājāmies,izraudājāmies,protams dariju visu lai viņa justos labi,kopā baudijām priekus un atpūtu,smējāmies un mīlējāmies vis šķita itkā nokārtojas. pēc divām nedēļām viņas mammai dzimene,viņa ar savu 3gadīgo bērnu aizbrauca ciemos es ar savu 8gadīgo dēlu paliku mājās,kopīgu bērnu mums nav.Un atgriežoties no ‘jubilejas,es biju darbā,pārnākot mājās sapratu kad kautkas ne tā…un jau divas nedēļas dzirdu kad viņa šķirsies,kopā nepaliks,iepriekš esot mēģinājusi,kad kopā jutāmies labi,bet nevarot aizmirst manu pāri darijumu un sevi nevarot mānīt,mani nemīlot un šķiršoties,ar mani nerunā īpaši,ēst netaisa,mani ignorē,jūtos kā tukša vieta,es esmu salauzts,pilnībā jo mīlu viņu ļoti un gribu būt kopā ar viņu līdz dzīves beigām,arī mani nomoka tas kad tā atļāvos pret sievieti kuru mīlu…no viņas tagat saņemu tikai sāpju jūru,noskūpstu,apķeru saku kad mīlu…pretīm ignors,es Tev teicu es negribu vairs dzīvot kopā.Nevaru ne pastrādāt ne ko reāli padomāt kā par viņu. Ko man darīt kā tagat rīkoties,kā viņu saprast,izprast? Viņa dzīvo pie manis jo nav nauda kur iet,par ko noīrēt dzīvokli…un es aiz mīlestības un cieņas tikai ciešu,kā esmu mājās un redzu viņu tā asaras pa gaisu,jūtos noželojami un ienīstu sevi. Vēlētos dzirdēt jūsu padomus. Paldies

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.