Daži ieteikumi grūtniecēm

Bērniņa gaidīšana lai gan lielākoties priecīgs, reizē ir arī ļoti nogurdinošs laiks. Un nedomā, ka līdz ar grūtniecību tev tiks piešķirtas īpašas privilēģijas – tās tev jāizcīna pašai.

Cik gan bieži klusām purpinām zem deguna, kad apkārtējie nav pietiekami uzmanīgi, laipni vai pretimnākoši. Vēl jo vairāk pasaules netaisnību var just grūtniecības pirmajos mēnešos, kad vēders nav pamanāms, bet pašsajūta ir vissliktākā – galvas reiboņi, nogurums un slikta dūša ir tavi pastāvīgie pavadoņi. Tāpēc negaidi, ka citi pratīsies paši, lūdz un, ja nepieciešams, pieprasi, palīdzību jau tūlīt.

    •    Viens no nepatīkamākajiem momentiem grūtniecības sākumā ir pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Izteikts bezgaiss, saspiestība, nemitīgā raustīšanās, transportam bremzējot un uzņemot ātrumu… Un neviens pat neiedomājas dot vietu vēl slaidajai topošajai māmiņai. Bet tieši pirmajos trīs mēnešos slēgtās un mazvēdinātās telpās grūtniecei mēdz reibt galva un pat piemeklēt ģībonis. Tev nav apkārtējiem jāskaidro, ka esi mātes cerībās, tomēr lūgt kādam vietu tāpēc, ka palicis slikti, gan vajadzētu. Lielākoties cilvēki izpalīdzēt neatsaka. Un nekautrējies, tev jādomā ne tikai par savu, bet arī sava bērniņa drošību. Nogāzties uz netīrā autobusa grīdas un tikt sabradātai nav nekāda skaistā perspektīva. Tāpat arī nebaidies lūgt atvērt logu vai lūku, ja šķiet, ka autobusā nav gaisa ko elpot.

    •    Mācies izvairīties no nepatīkamām situācijām. Bieži vien paši sev radām stresu, jo nepadomājam par alternatīvām. Nu kaut vai rīta brauciens pārpildītā trolejbusā. Varbūt tu pavisam viegli vari līdz darbam aiziet kājām? Nedaudz ilgāk laika ceļā, bet pie reizes būsi izvēdinājusi galvu un guvusi grūtniecei tik nepieciešamo fizisko aktivitāti. Ja neesi nolēmusi savu grūtniecību paturēt slepenībā līdz ceturtajam vai pat piektajam mēnesim, vienojies ar darba devēju un, iespējams, varēsi ofisā ierasties nedaudz vēlāk, lai rīta pastaiga nav jāsāk gluži melnā naktī.

    •    Esi uzmanīga un ieklausies sevī. Grūtniecības sākumā tavā ķermenī notiek milzum daudz pārmaiņu un, iespējams, ka kādā brīdī tev kaut kur velk, kaut kas iesāpas. Tas ir normāli. Tomēr, ja sāpes ir stipras vai kas cits tev šķiet nepareizi, dodies pie ārsta. Labāk lieku reizi pārbaudīties, pat ja bailes izrādās nepamatotas, nekā palaist garām brīdi, kad palīdzība tev un tavam mazajam ir ļoti nepieciešama. Nebaidies būt uzstājīga, ja jūties slikti. Un nepieņem atteikumu vai atrunāšanos, ka ar vizīti vari pagaidīt un tavi simptomi nav nekas īpašs.

    •    Zini savas tiesības. Darba likumdošana Latvijā dod tev daudz priekšrocību laikā, kad esi topošā māmiņa. Protams, neviens darba devējs neskries tevi ar tām iepazīstināt, jo tas nozīmē daudz neērtību viņam. Bet lielākoties arī neatteiksies izpildīt tavas prasības, kas ir saskaņā ar darba kodeksu. Tu, piemēram, drīksti atteikties no strādāšanas naktī, virsstundām un komandējumiem.  Kā arī tevi nevar bez nopietna iemesla atlaist no darba. Bet labāk pati izlasi darba kodeksu, lai zinātu.

    •    Pat ja visu savu apzināto dzīvi esi domājusi par slaido līniju un ēšanas jomā sevi ierobežojusi, gaidot mazuli, parasti noņemam visas bremzes. Bet zini, ka līdz ar bērniņa piedzimšanu liekais svars nekur nepazūd. Tāpēc ēd kārtīgi, sātīgi, bet ne pārāk daudz. Teiciens, ka grūtniecei jāēd par diviem, atbilst patiesībai tikai daļēji. Tev jāēd par diviem, īpaši lūkojoties, lai tavā uzturā pietiktu vitamīnu, minerālvielu un tas būtu pilnvērtīgāks nekā jebkad. Bet tev nav jāēd divreiz vairāk kaloriju ziņā. Grūtniecības laikā nepieciešams vien nedaudz vairāk uzturvielu nekā parasti. Tāpēc lūkojies, ko un kā ēd. Neatsaki sev ko īpaši gardu, bet nepārspīlē. Un neēd jēlus, termiski neapstrādātus produktus, jo tie pakļauj tava topošā bērniņa veselību riskam.

    •    Centies izvairīties no konfliktsituācijām. Mēģini neiesaistīties projektos, kas raisa negatīvas emocijas. Protams, bez kādas stresa situācijas neiztikt, nevar jau deviņus mēnešus dzīvot rezervātā, bet speciāli kāpt uz grābekļa arī nevajadzētu. Labāk centies pēc iespējas mazāk tikties ar kašķīgiem, negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, neuzņemties nervozus projektus darbā un visādi citādi centies sevi emocionāli pasaudzēt.

    •      Lai tiku galā arī grūtniecības laikā pāri plūstošām emocijām, vari ieviest dienasgrāmatu. Ļoti daudzas problēmu sarūk un pat sāk šķist nenozīmīgas, ja esi tās uzrakstījusi uz papīra. Bet, ja šāda komunikācija tev šķiet pārāk vienpusēja, iesaisties kādā māmiņām domātā portālā. Kopā ar citām grūtniecēm daudzas bēdas kļūs par pusbēdām un neskaidras situācijas noskaidrosies. Tikai nepārspīlē – pārāk ilga sēdēšana pie datora grūtniecei nav veselīga, turklāt neprasi portālos padomus veselības un citās patiešām svarīgās jomās. Internetā dotie padomi ir anonīmi un to sniedzēji nezina tavus apstākļus pilnībā. Turklāt viena daļa ir vienkārši bezatbildīgi visziņi. Un vēl – tas, kas derējis vienai, var būt pat kaitīgs citai. Tāpēc, ja tev svarīga kāda medicīniska problēma, vērsies pie ārsta, bet, ja sadzīviska, sameklē kādu līdzcilvēku, kas spēs palīdzēt praktiski.

    •    Un nobeigumā svarīgākais ieteikums. Biežāk smaidi! Nereti esam pārāk drūmas un iegrimušas sevī, tāpēc aizliedzam daudzas pozitīvas emocijas. Ja apskatīsi sadzīviskās situācijas, kuras tevi sarūgtinājušas no malas, iespējams, atradīsi arī ko tādu, par ko pasmieties. Pozitīvas emocijas nāks par labu gan tavam mazulim, gan tev pašai. Ļaujies tām!

22 komentāru
  1. Rakstiņš publicēts 2010. gadā un vai tiešām nav pierasts pie tā, ka mums ir Darba likums – nu jau 8. gadus! Jeb pārpublicēts textiņš no tiem laikiem, kad pie mums bija darba kodekss? Runāsim pareizi, pat ja neesam visi juristi – likumdošana ir process, darbība, ko veic Saeima. Likums (likumi un citi normatīvie akti) ir gala rezultāts. Attiecīgi – nevis “likumdošana” dod priekšrocības, bet darba likums.

  2. Ei nu, ei, nu – kāpēc grūtniecība ir attēlota tik dramatiski? Tas ir lielisks laiks, kuram maz sakara ar visām tām problēmām, ar kurām teikam te biedētas.

  3. Starp citu, lai arī ļooti reti braucu ar sabiedrisko, bet man labi, ja reizes 2 sab transportā visu 9 mēnešu laikā kāds iedeva vietu. Turklāt, ja piecēlās, tad tikai un vienīgi sievietes. Džekam tu varēji vēderu kaut iekraut klēpī – pofigs pilnīgs.

  4. Opiņki!!!::))))) Slikts noskaņojums jau no paša rīta?:)))) Te taču tāds mīlīgs – ļar ļar ļar – a koments tāds ibesīta jurista cienīgs!

  5. Nav ko braukt ar lielu vēderu sabiedriskajā transportā. Vai nu ar auto – vai – kājiņām, kājiņām. Šajā laikā ir daudz jāstaigā! Šis ieteikums raksta autoriem arī piemirsies.

  6. muļķības par to ēšanu, ka vajag atlaist visus grožus. taisni otrādi – ļoti jāpiedomā, lai būtu dazādība – būtu dārzeņi un auģļi – mazāk kaut kādu frī kartupeļu, čipsu vai trenkas cūgaļas. un ja tu nesadomājie,s ka tagad jārij viss kas kārojas, pēc dzemdībām nekādi liekie kilogrami nav jāmet nost. tik vien kā ar vēderu pacietīgi jātiek galā.

  7. Ups meitenes, grūtniečū hormoni satrakojšies vai? 🙂 Lastat līdz galam, tur par pozitīvām domām šo to var atrast 🙂

  8. Grūtnieces, protams, kā jau vispār – cilvēki, ir dažādas, bet nu mums nupat darbā savā “pelnītajā ” atvaļinājuma beidzot azgāja TĀĀĀĀĀDS eksmplārs. Es negribētu būt ne viņas vīrs ne kaimiņš. Viņs savas grūtnieces tiesības un vispār visādas SAVAS tiesības un kaprīzes zināja kā reizrēķinu. Saprotu, ka bērna iznēs”sana laikam nav joka liet, bet nu ka cilvēks var TĀĀĀĀ krist visiem uz nerviem….

  9. Zini, kaut ko tādu var uzrakstīt sieviete, kurai pašai nav bērnu. Žēl, ka tev tā liekas, bet gan jau dzīve tevi pati izsmācīs.

  10. Grūtnieču nemīlētāja izstastīja savu gadijumu un pieredzi – kāpēc tev šķiet, ka visas grūtnieces ir burvīgas, lieliskas un sociāli panesamas??? Jeb, ja cilvēks ir stāvoklī, viņš jau atumātiski pāriet svēto kārtā un var uzvesties kā viņam ienāk prātā? Ar nepatiku izturēties pret cilvēku, kurš tracinoši uzvedas – tas sanāk ir baisi nepareizi, nosodāmi un gan tur vēl kāds agstāks spēks sodīs gr”utnieču nemilētājas. (?)

  11. Mjā – pirmdiena laikam grūta diena arī grutniecēm:)) Tiešā satrakojušās ne pa jokam. Mums arī darbā ir topošā māmiņa. Uzvedas gluži teicami. Pareizāk būtu teikt – uzedas kā vienmēr. Ne jau visas sieivetes šajā laikā mainās, neksatoties uz to, ka organismā gan viņām notiek grand pārmaiņas. A sabudināties tiešām nevajag – smaidīšana un pozitīvās emocijas – ne tikai grūtnicēm noder:)

  12. Kad gaidīju pirmo bērnu, es arī zvanīju un skrēju pie savas ārstes par katru sīkumu. Jo viss ir jauns, nezināms, tu centies situāciju kontrolēt un būt droša, ka viss kārtībā – un lūk rezultāts:) A ar otru gan viss bija daudz mierīgāk. Es jau visia labi sapratu, par ko ir vērts uztraukties un par ko nav. Tā, ka visu cieņu ārstiem, kas pacieš mūsu pirmās grūtiecības!

  13. Nu bet ar to zvanīšanu dakterim ir tā, ka ir jāzvana. Man pirmais bēbis izkrita, jo es kautrējos ārstam zvanīt par sāpēm vēderā. Salasījos netā, ka tā tam jābūt, un pacietīgi cietos, bet beigās izrādījās, ka vairs nekas nav tā kā tam vajadzēja būt.
    Un vispār, nesapratu, ko tās grūtnieces un to nemīlētājas tā satrakojušās par šo rakstu. Nekā tāda baisa vai kaitinoša tajā neredzu.

  14. Cepiens ne pa jokam! Vrētu padomāt, ka te kāds par politiku ir uzsācis diskutēt:))) Bet – nē – mātes atcerējās savas grūtniecības, grūtnieces sacepās un grūtnieču nemīlētājas pielēja eļļai uguni! Feina lasāmveila pirdienas nogalei darbā, kad strādāt vairs negribas.

  15. Esmu šobrīd sestajā mēnesī un gaidu pirmo bērniņu. Mana ārste jau kopš paša grūniecības sākuma teica, lai zvanu viņai kaut nakts vidū, ja, kas kaiš, vai ir slikta sajūta. Manuprāt, tas ir loti svarīgi, ka topošā mamma ir drošībā un ir ārsts, uz kuru viņa var pļauties un uzticēties. Varbūt tiešām ar otru ir mazāk kreņķu, bet ar pirmo, lai arī lasu daudz izzinošas literatūras, jautājumi rodas vēl un vēl.

  16. un ja nav izveeles? nav auto un lidz darbam 20 km no cita pilseetas gala? iet kaajaam? 40 km dienaa? nu patieshaam dikti veseliigi gruutniecei! 😀

  17. lielaka dala latvijas grutniecu ir bezdarbnieces tapec ari raxta ka var lidz darbam aizit ar kajam jo vinam nav darba un pat nevar iedomaties cik varetu but gruti 30 min iet uz darbu 4 stundas stavet kajas 30 min patraukums un atkal cetras stundas stavet ak ja unt tad atkal 30 min lidz majam se jums jauka pastaiga

  18. nu jau nu jau! kāpēc tad visas grūtnieces latvijā ir bezdarbnieces? tuklāt, ka 4 stundas stāvēts kājās, tad taisni 30 min pastaiga par ļaunu nu nekādi nenak.

  19. Runājot par pastaigam. Kad biju stāvoklī, ļoti čakli pastaigājos. Kamēr aizstaigājos. Vienā mierā kādā septītajā, astotajā mēnesī nočāpoju vairākus kilometrus, tā teikt, pa svaigu gaisu, neizmantojot sabiedrisko. Naktī nezināju, kur likties. Staipījos kā slims kaķis un nezināju, vai man kas jau sācies vai nē. Katrai tas ir citādāk. Cita var ar sniega dēli močīt, citai gultas režīms. To nu gan noteiks ārsts, nevis gudras padomdevējas.

  20. Nē, nu man nāk smiekli, ko jūs te visi degradētie depresīvie tipi darāt? Ejiet laimi meklēt, ko var pukstēt un ņerkstēt? Tas ne tā un šitas ne tā!

    P.S. Un jā – ne visiem grūtniecība ir pasaka! Ne visi ir vienādi – atslābstiet!!!

Komentēt lolai Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.