Daudzie OLU krāsošanas veidi – 17 idejas RAIBAM rezultātam

Olu krāsošana tuvojas… Ne viena vien māmiņa jau izcilājusi plauktus veikalā ar olu krāsām un mājās iekrājusi maisiņu ar sīpolu mizām un citiem labumiem šai svarīgajai procedūrai. Tā kā ķīmiskām krāsām ir klāt instrukcijas un katras pašas ziņā lemt, cik tādas oliņas veselīgas, tad šoreiz stāstīšu par to, kā olas krāsot dabiskiem līdzekļiem.

Lai gan ķīmiskās krāsas neapšaubāmi olas padara spilgtākas, kaut kas maģisks un neatkārtojams ir dabiskā olu krāsošanā. Šķiet, tevī rodas spēks  no visām tām sievietēm, kuras gadsimtiem pirms tevis šai dienā, sveicot pavasara saulgriežus, krāsojušas olas. Tas ir kas tāds, ko vērts darīt kopā ar bērniem un pēc gadiem – arī mazbērniem. Gluži vai olu krāsošanas burvestība.

Turklāt, izmantojot dabas veltes, tev nav jābaidās, ja ola vērot ieplīsīs un krāsa nokļūs arī uz pašas olas. Parastie krāsojamie dabas materiāli nekādi neskādē vēderam un labai pašsajūtai.

Kāpēc krāsojam olas?
Olu krāsošana ir ļoti sena tradīcija. Vēl pirms kristietības ienākšanas mūsu pusē daudzos reģionos olu krāsošanu piekopa kā pagānisko rituālu sastāvdaļu. Šīs izdarības simbolizēja saules atgriešanos pēc garās ziemas un auglību, kas tūlīt, tūlīt būs redzama dabā. Vissenākā krāsotā oliņa atrasta Senajā Ēģiptē kāda faraona kapenēs, un tā bijusi sarkana.

Kristietībai kļūstot par noteicošo reliģiju, sākotnēji mācītāji šo paražu centās apkarot, uzskatot par māņticības un maldu palieku. Tomēr olu krāsošana bija ieņēmusi tik noteiktu vietu tautu tradīcijās, ka ar laiku tā tika pārņemta arī jaunajā reliģijā un veiksmīgi tai pieskaņota.

Mūsdienās Lieldienas lielākajai daļai cilvēku nozīmē tieši baznīcas svētkus. Savukārt ola ieguvusi Kristus augšāmcelšanās simboliku.

Tradīcija ģimenē
Nav svarīgi, kāds būtu tavs olu krāsošanas iemesls, bet ir zināms, ka ģimenē, kurā aug bērni, šai Lieldienu tradīcijai ir īpaša nozīme. Kaut vai tāpēc, lai svētdienas rītā kopā ar mammu un tēti varētu meklēt zaķa izdētās un paslēptās olas. Un te atkal darbs vecākiem. Jo zaķi dēj ne tikai krāsotas vistu olas, bet arī šokolādes oliņas un mazas olas formas dāvaniņas, kuras mēdz paslēpt visneparastākajās vietās. Mājās ar pagalmu šie nebēdnīgie Lieldienu zaķi mēdz savas ligzdas ierīkot pagalma mauriņā, starp pērnā sniega paliekām. Dažkārt viņi dodas uz tuvējo mežiņu vai pļaviņu, bet ir tādi, kas savu dējumu veic tieši turpat, mājā vai dzīvoklī, kurā uzturas bērni.

Olu meklēšana ir lielisks veids, kā sākt šo svētku rītu – vēl pirms olu kaujām, ripināšanas sacensībām, baznīcas apmeklējuma vai citiem šai īpašai dienai ieplānotiem pasākumiem.

IESPĒJAS OLU KRĀSOŠANĀ
Veikalos nopērkamās krāsas
Izvēles iespējas ir visplašākās. Spilgtum spilgtas krāsas, lakas un uzlīmes, olu sainīši un citi aksesuāri. Viss atkarīgs tikai no tā, cik daudz naudas tam vari un vēlies tērēt. Vienīgi šīm olām trūkst kaut kā svarīga. Pārāk spilgtas, perfektas un nedabiskas. Tādas kā no plastmasas, tās zaudējušas savu dabiskumu un pirmatnējo nozīmi. Ikkatrā ģimenē vismaz vienu reizi der izmēģināt iespējas, ko sniedz šīs modernās tehnoloģijas, lai gan lielākoties tās nav uz palikšanu.

Pašdarbība
Tā kā olu krāsošana ir radošs pasākums, tam nereti tiek izmantotas visdažādākās tehnoloģijas. Brīžam atliek vien pabrīnīties, ar ko tik krāso olas.

Guaša un akvareļu krāsas, flomēsteri, zīmuļi un krītiņi. Uzlīmītes un nagu lakas. Tas viss gan dod spilgtus un skaistus toņus, bet ir viens svarīgs iemesls, kāpēc ar eksperimentiem nodarboties nevajadzētu. Tā kā neviena no šīm krāsvielām nav pārbaudīta saskarē ar ēdienu, tu nezini, kas notiks, ja kāda krāsas sastāvdaļa izsūksies cauri čaumalai un nokļūs uz olas. Tāpēc, ja olas paredzētas ēšanai, labāk lūkojies pēc dabiskiem vai olu krāsošanai paredzētiem, ķīmiskiem līdzekļiem.

Izņēmums ir parastie vaska krītiņi un krāsu zīmuļi, kas nav toksiski un nepārvar čaumalas aizsargslānīti. Bet dažādas krāsas, lakas un flomāsterus gan labāk šim nolūkam neizmanto.

Dabiskie līdzekļi
Šoreiz visplašāk stāstīšu tieši par dabisku olu krāsošanu. Gan tāpēc, ka šeit pie sastāvdaļām nav lietošanas instrukcijas, gan tāpēc, ka patiesībā olu krāsošanai ar dabas līdzekļiem ir krietni plašākas iespējas, nekā bieži vien iedomājamies. Bet par visu pēc kārtas. Lūk, padomi olu krāsošanā:

  • Krāsojamās olas neaiztiec ar netīrām, nemazgātām rokām. Lai pēcāk nav jāskatās uz nenokrāsotiem pirkstu nospiedumiem vai gaišākiem pleķiem uz olu sāniem.
  • Lai vārot olas nesaplīstu, tās vismaz stundu, bet labāk divas, pirms vārīšanas noliec istabas temperatūrā.
  • Olas sāc vārīt vēsā vai pavisam nedaudz siltā, bet ne karstā ūdenī.
  • Lai olas vārot nokrāsotos vienmērīgi, pirms vārīšanas tās nomazgā ar ziepjūdeni.
  • Krāsainākas un toņos niansētākas Lieldienu olas iegūsi, ja dažādos zāļu un lapu novārījumos liksi baltās olas. No brūnajām olām iegūsi tumšākus, dziļākus toņus. Brūnajām olām parasti ir gludāka miziņa, tāpēc krāsa sanāk vienmērīgāka.
  • Marmorīgam olu krāsojumam, vārot olas, pieliec mazus sveces gabaliņus. Līdzīgs efekts ir, ja olas ietin sīpolu mizās.
  • Pēc atdzesēšanas olas var izdekorēt, uz čaumalas ar adatu ieskrāpējot rakstu.
  • Ja vēlies, rakstus uz olas vēl pirms vārīšanas var uzzīmēt ar sveci vai vaska krītiņu.
  • Dažādu rakstu un ornamentu iegūšanai olas var ietīt marlē, kurā apkārt olai apliek putraimus, dažādas lapiņas un smildziņas. Tomēr marles mezgls nav glīts, tāpēc ieteicams pagatavot marles maisiņu ar vīli uz ārpusi.
  • Ērtākai un vienkāršākai versijai, kā olām pietīt graudus, olas ietin kaprona zeķē, kurā tad arī saliek visu nepieciešamo ornamentam.
  • Lapiņas un citus zaļumus pie olas var pietīt ar diegu. Tad ornamentu veidos arī diegs. Vienīgi vārot diegs mēdz nošļukt no olas sāniem, tāpēc arī ietīto olu var ievietot kaprona zeķē.
  • Tradicionāli olu krāsošanai izmanto sīpolu mizas. Tās liek katliņā reizē ar olām un vāra, līdz olas gatavas.
  • Interesantu adatiņu rakstu var iegūt, olas vārot egļu skujās.
  • Savukārt spinātos vārītām olām būs zaļš tonis.
  • Ja vēlies violetas olas, uzvāri sarkano kāpostu novārījumu un tad vāri tajā olas.
  • Gaišākas pelēki violetas oliņas, ja liksi tās vārīt atšķaidītā biešu sulā.
  • Dzelteno olu toni var iegūt, vārot olas kurkumas novārījumā. Pēc tam olas noskalo aukstā ūdenī un liec atpakaļ kurkumas novārījumā vēl uz pāris stundām, lai krāsa ievelkas.
  • Olas var krāsot ar stipru kumelīšu ziedu tēju. Tad olas vāra kā parasti, pēc tam noskalo un liek kumelīšu ziedu novārījumā uz pāris stundām ievilkties.
  • Sarkanam tonim olas var krāsot biešu sulā, kurai pievienots nedaudz etiķa. Arī šeit rīkojas tāpat kā ar kumelīšu ziedu tēju.
  • Ļoti tumšas, gandrīz melnas, olas var iegūt, tās vārot savvaļas rīsos.
  • Pēc krāsošanas olu var padarīt spīdīgu, to nedaudz ieziežot ar sviestu vai speķīti.
13 komentārs
  1. Olas likt vārīties siltā ūdenī? Bet tad tač viņs plaisā. Olas jāliek aukstā ūdenī.

  2. incanti, ka lieldienas ir katru gadu, bet viss te uzrakstītais pa to gadu aizmirstas un tik labi noder, kad īsi pirms – atkal visu šito iespēju daudzumu atgādina. paldies!

  3. Ja ņem vecu zobu birsti, tad ar ziepju putām var nomazgāt arī visus tos sarkanos uzspiedumus no olām.

  4. Nekad neesmu krāsojuso olas ar mākslīgām krāsām, kuras pārdod veikalos. Viņas nav indīgas?

  5. Esmu krāsojusi ar biešu sulu un etiķi – pilnīgi nekāda apsolītā sarkanuma. Tādas nekādi viegli viegli rozā. Bija jākrāso pa virsu. Nezinu, kur bija kļūda.

  6. Nu nav gluži taisnība, ka daudziem Lieldienas ir baznīcas svēki. Manu draugu un paziņu lokā tie ir tādi pavasara svētki ar zaķa atstāto dāvaniņu meklēšau, olu krāsošanu un ripināšanu, ciemiņiem, lai bērniem prieks. Un nekāda sakara ar reliģiju vai baznīcu.

  7. Man šķiet, ka Lieldienas ir visfeinākie gada svētki. Tieši tādēļ, ka saulīte pagriežas uz vasaru, ir sniegpulksteņi un kaut kā viss dzīvesprieks vairojas. Arī nejūtu Lieldienas kā baznīcas un reliģiskus svētkus.

  8. Ne tak. Nav indīgas veikalu krāsas. Vai arī tik pat “indīgas”, cik pārtikas krāsas. Respektīvi – neķer kreņķi un lieto droši!

  9. Vai baltas olas šogad arī būs tradicionala problēma, jeb kaut kur jau ir pārdošanā?

  10. Ir ir olas. Pat Rimčikos ir. Mājup ejot patu nupat izpētīju. Tā, ka šogad problēmām nevajadzētu būt. Bet patiesībā arī brūnās olas ļoti labi krāsojas. Nav nekāda lielā starpība.

  11. Savvaļas rīsos melnas olas nokrāsot nav iespējams! Tam ir vajadzīgi melnie rīsi – izskatās pēc parastajem, bet brūnimelnā krāsā (nopērkami, piemēram, Stockmann). Savvaļas rīsi ir garenas graudzāles, kas neizskatās pēc rīsiem un nekādu krāsu nedod, vienkārši būs velti izšķiests dārgs materiāls.

Komentēt sniegpulkstene Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.