Darbaholisms jeb mana dzīve paliek NOVĀRTĀ

Mēs visi lieliski zinām, ko nozīmē vārds darbaholiķis. Apsēstība ar darbu, šķiet,  nav sveša nevienā kolektīvā. Kāds varbūt lielo darba mīlestību uzskata par pozitīvu īpašību, bet ilgtermiņā daudzkārt pierādījies, ka darbaholisms augļus nenes, drīzāk jau otrādi – ietekmē veselību, mainās darba biedru attieksme pret tevi, draugi novēršas utt. Bet, ja esi kritusi darbaholisma ķetnās, kā no tām atbrīvoties?

Sirgt ar darbaholismu ir bīstami, lai gan tu padari vairāk darba, var ciest tava laulība, sabojāties attiecības ar mājās palikušajiem bērniem, draugi var pārstāt tevi aicināt piedalīties svinībās un citos kopīgos pasākumos, un piedevām tu vari katastrofāli iedragāt savu veselību. Ir daži pavisam vienkārši, bet efektīvi soļi, kurus spert, lai mazinātu savu apsēstību ar darbu.

Pārskati savas vērtības un prioritātes, lai darbs vairs nebūtu pati svarīgākā lieta tavā dzīvē. To varēsi izdarīt tikai tad, ja tev patiešām eksistē lietas, kas stāv augstāk par darbu, jo būs grūti atteikt virsstundām, ja tās tev sagādā patiesu prieku. Pārskati zemāk minētos punktus, varbūt tomēr tos vērts nostādīt maķenīt augstāk par darbu?

Ģimene. Vai strīdi ģimenē ar vīru vai bērniem, kad nogurusi atnāc mājās, ir tavu lielo darba pūļu vērti? Ja tik daudz strādā, droši vien kādu saujiņu darba noteikti atnes līdz arī uz mājām, tādā gadījumā laupot pat to laiku, kas jums atvēlēts pēc darba laika beigām.

Veselība. Pārmērīga strādāšana draud ar dažādām slimībām, kas balstītas tieši uz darbā iegūto stresu. Atceries, ka pārstrādāšanās dēļ cietīs arī tavs ārējais izskats, kā arī ātrāk novecosi. Un to taču tu noteikti nevēlies, vai ne?

Dzīvesprieks un mierīgs prāts. Darbaholiķi bieži apgalvo, ka tie strādā tik daudz aiz lielās darba mīlestības. Bet, ja veltīsi uzmanību tikai vienam prieka gūšanas veidam, tu palaidīsi garām citas jaukās iespējas, ko dzīve spēj dot. Tu vari gūt prieku arī no izklaidēm un sarunām ar draugiem, mīļoto cilvēku, vai vienkārši apmeklējot koncertu vai kino.

Nauda. Kāda jēga, ja kā traka pelni naudu, bet tev nemaz nav laika sastrādāto izbaudīt? Ja tu to dari savu ģimenes locekļu dēļ, atceries, ka viņi dažreiz būtu daudz pateicīgāki par kādu brīvu brīdi, kas pavadīts kopā ar tevi.

Ja esi izlēmusi, ka kaut kas tavā darba režīmā ir jāmaina, iespējams, tev palīdzēs arī šie ieteikumi:

Izvērtē savu padarīto darbu lietderību. Centies atbrīvoties no darba vai samazini to darba apjomu, kurš tev nes vismazāko rezultātu, bet prasa daudz laika. Ķeroties pie katra darba, pajautā sev – cik cilvēki no tā gūs labumu? Cik cilvēkiem šis darbiņš tik ļoti "deg"? Ja tu zini, ka neviens šo darbu no tevis rīt no rīta neprasīs, nekavējies darbā, lai to pabeigtu.

Ierobežo darāmo darbu skaitu. Pareizāk sakot, nepieņem visus uzdevumus un samazini pienākumus, kas tev tiek "uzkrauti", ja tādēļ regulāri strādā virsstndas vai strādā arī brīvdienās. Tāpat no sākuma pabeidz vienu darbu pirms sākt nākamo. Neesi vienmēr jauka, izpalīdzīga un pretimnākoša. Tev nav jābūt raganai, bet lai citi zina – tu palīdzēsi tad, kad būsi tikusi galā ar saviem uzdevumiem un tev atliks laika pievērsties arī papildus lietām. Tev ir tādas tiesības.

Samazini laiku, ko velti darbam. Kaut vai vienu dienu nedēļā, piemēram, sestdienu vai svētdienu velti pilnīgai atpūtai no darba. Esi strikta pret sevi un šajā dienā nestrādā nemaz! Ja daudz strādā ar datoru, mēģini brīvdienā to vispār neieslēgt. Ja nestrādā ofisā vai tev nav noteikta darba laika, nosaki darba laiku sev pati , piemēram, no 9.00, 10.00 rītā līdz 18.00, 19.00 vakarā.

Nosaki sev elastīgākus termiņus. Te nu nederēs teiciens – neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien. Tieši otrādi, ja zini, ka kādu no daudzajiem uzdevumiem vari izdarīt arī rīt, atliec to uz rītdienu, neapņemies pabeigt vienā dienā pārāk daudz darbu.

Roc tikai tik dziļi, cik nepieciešams. Vārdu sakot – dari tikai tik daudz, cik nepieciešams. Protams, darba kvalitāte ir svarīga vienmēr, bet izvērtē vai nepieej darbam ar pārāk lielu rūpību un centību. Neiedziļinies lietās, kurās vari neiedziļināties un nedari vairāk  nekā no tevis lūdz. Arī tā vari ietaupīt sev brīvo laiku.

Padomā – cik daudz cilvēku dzīves beigās vēlas, kaut būtu vairāk laika pavadījuši darbā? Pavaicā sev – ja es zinātu, ka šodien ir mana pēdējā dzīves diena, es būtu apmierināta ar to, kā esmu nodzīvojusi savu dzīvi?

18 komentāri
  1. :))) Un tagad darbaholoķi šito izlasīs un rūpīgi sāks mainīties:))) Man jau sķiet, ka darbaholoķi šitādus teksuts laiž gar ausīm – uzcepas tie, kas ir atkarīgi no darbaholiķiem:)

  2. A vai tad šobrīd var atļauties nebūt darbaholiķim??? Ja tu nerausies kā sadegusi, tad rezultātā nebūs ne naudas, ne mājas, ne darba. Šobrīd nav variantu un nevis STOP darbaholismam, bet KULTIVĒJAM viņu un mācām tiem, kas tā nav orientēti. Laiki tādi, ziniet.

  3. Lasīju un man tik spilgi acu priekšā uzausa mana priekšniece. Nu te viss ir par viņu. A ko tu tādai padarīsi? Neba nu viņa mainīsies, jo kāds viņai pastāstīs, ka darbaholisms – tas ir slikti. Viņa jau nekur citur neredz jēgu kā tikai mahāt un dzenāt citus, lai viņi tieši tāpat mahā.

  4. darbaholiķis taču apsēsts cilvēks, kuram vajag visu un visus kontrolēt. un tikai viņa enerģija un darbaspars ir visu lietu un cilvēku pūļu mērs. Ko var gribēt no slimiem cilvēkiem?

  5. ok. te ir uzksaitīti visādi paņēmieni kā ārstēt darbaholismu, a kā es pati varu saprast, vai esmu darbaholiķe, vai neesmu? Kādas tad ir tās pazīmes? Un kā to nesajaukt ar vienkārši dzīves spiestu neipieciešamību un apstākļiem?

  6. Darbaholisms ir kaut kas slikts? Es laikam tā neteiktu. Un nav ko biedēt, ka draugi novērsīsies un ģimene aizmuks. Ir labi, ka cilvēkam patīk tas, ko viņš dara un ka dara to no sirds.

  7. Kā zināt, vai esi darbaholiķis? Pajautā sev, cik daudz tu strādā, cik daudz laika velti darbam – tās ir 8-10 stundas dienā vai daudz vairāk? Protams, ka ir darba vietas – medicīnas māsas un pārdevējas, kuras izvēlas (vai ir spiestas) vairākas maiņas pēc kārtas strādāt, tad jau nevarēsi tur neko mainīt, bet ir tāda cilvēku suga, kas ierakušies darbā līdz ausīm. Pārsvarā gan vientuļnieki, kuriem nav cita, ko dzīvē darīt – ne otrā spuses, ne bērnu. Un nedod dievs tāds ir tavs kolēģis vai priekšnieks, jo tad nez kāpēc to sāk gaidīt arī no tevis – darbu naktīs, visa paspēšanu 2 dienas pirms termiņa…Ir pierzdīte ar šito. Beigās pat jutos vainīga, kad ņēmu slimības lapu darbā, jo tas tika uzskatīts par slinkumu. Citi nav vainīgi pie tā, ka tam holiķim ir tādas vēlmes un dzīvesveids. Šito rakstu var pabāzt zem deguna kādam rukātājam. Ja tas ir tavs privātais uzņēmums, lūdzu, kaut 24 stundas, bet nevajag to no kolēģime un padotajiem prasīt. Te pat nav runa par krīzi.

  8. nevajag jau te pārspīlēt, ka darbaholoķis arī no citiem prasīs tikat pārcilvēcīgu strādāšanu, kā strādā pats! Darbaholisms jau savā ziņā ir sevis apliecināšanās un iespēja arī izcelties uz citu fonu – padarot super-daudz darāmo nereālā laikā (un tas nekas, ka uz brīvā laika rēķina). un ja vajag izcelties – citus jau neaicinās pievienoties, nebūs tad iespēju paspīdēt! 🙂 un es šeit nerunāju par brīžiem, kad mēs visi kādu apstākļu ietekmē esam spiesti “atrotīt piedurknes” un pastradāt….

  9. Ziniet, kas ir jocīgi? Tagad daudzās vietās ir pretēja lieta – pilnīga neieinteresētība pret darbu. Kaut gan darba daudziem nav, liekas, ka veikalos un valsts iestādēs cilvēki nemaz neuztraucas par darba zaudēšau, jo ir tāds pofigs parādījies apkalpošanā un attieksmē pret darbu, ka es pat brīnos. Labi, mazākas algas, bet so what? Tev ir darbs, bet lielai daļai nemaz nav! Bet vienalga, darbaholisms jau nav atkarīgs no tā, vai ir krīze valstī vai nav. Tādi cilvēki bijuši vienmēr.

  10. Kaut kā uzkāpa man uz varžacīm šis raksts. Es neesmu gan darbaholiķe, bet citiem jau tā sāk likties, jo rītā un vakarā esmu pie datora – rīvdienās tāpat. Darbā štatu samazināšana, pienākumu uz maniem pleciem arī vairāk, bet beigu beigās sanāk, ka es daru 3 cilvēku darbu! Un kompānijā nekas nemainās, mana laga rī, protams, ne. Un priekšniecība jau pieradusi, ka varu visu. Saprotu, ka apstākļi ir spiedīgi, bet laikam tomēr ir jāiemācās pateikt NĒ. Bērni prasa – mamma, kad tev darbā būs brīvdienas? Man ta jocīgi paliek pie šī jautājuma. Tajā paša laikā neredzu, ka kāds cits darbā būtu nāv\igi noperies – visi citi strādā tāda pašā režīmā ar tādām pašām algām…Šitas lika padomāt.

  11. Nekad neesmu satikusi darbaholiķi, kas īpaši citus apgrūtina vai traucē. Viņš gan rada tādu neleilu pārdomu – a, moš, es strādāju par maz, – bet par to šad tad aizdomāties toč nenāk par sliktu:)

  12. mūsu darba apsēstā priekšniece, piemēram, šobrīd ārstējas no nervu saprukuma. tā, ka nekas jau bez sekām nepaliek. rij antidepresantus un ko tur – toties darbā tāāds miers:) un beidzot var pastrādāt bez baisa stresa.

  13. Darbaholisms ir veids, kā atslēgties no citām problēmām. No vientulības, uzmacigiem radiniekiem, ģimenes, veids kā aizmirsties. Tas pats, kas alkoholisms, un visi holismi. Vienīgi šo holismu atbalsta un nenosoda sabiedriba

  14. TE ir divas frontes – vieni tie, kas ciesh no apseestajiem ar darbu un otri tie, kas javna nesaprot, kur probleema (darbaholikjiem tobish). Uzjautrinoshi tos komentus palasit:))))

  15. OJO! Nemaz nezināju, ka darbaholismu var pielīdzināt visādiem citādiem “holismiem”… Re kā? Tad jau, ja darbaholiķim atņem darbu, viņš vr pārmsties uz citu atkarību? Tā ir?

  16. Dīvains laiks šādai tēmai… Šobrīd citādi nemaz nevar! Pat. ja tas kaitē visam, izņemt ieņēmumus, a kā citādi idzīot? Tādus rakstus vērts rakstīt tad, kad valstī nav bezdarba problēmas.

  17. Nu, bet mīļā tējassēne – hallo, nu nevar visu laiku lasīt par krīzi un bezdarbu, man jau apnicis, godīgi sakot. Jākoncentrējas uz tiem ļuadīm, kam darbs ir! Man , piemēram, neder varianti, ko darīt mājās – šūt krellītes, auskariņus, adīt zeķītes, jo man tam nekam nav laika! Man ir jāstrādā savs darbs, tāpēc šāda informācija man ir noderīga, jo kā jau kāds šeit minēja, arī man ir saskare ar priekšnieci darbaholiķi, kurai pašai tiešām dzīvē nav citu lietu, kā tikai darbs. Un mēs, padotie, no tā ciešam.

  18. Man piemīt dažas pazīmes, es ar to cīnos, jo manī ir kaut kāds perfekcionisms, ka vienmēr viss labi jāizdara. Pašai tas tracina.

Komentēt cielava putenī Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.