Katra no mums ir sapņojusi par ideālu kolektīvu, rūpīgiem un čakliem kolēģiem, kas palīdz un nekad nekašķējas. Diemž?l realitātē ir nedaudz citādi. Bieži vien paši darbīgākie patiesībā ir vieni vienīgi gaisa jaucēji, no kuriem jēgas ir tik vien, kā citu darba raž?guma mazināšana un omas bojāšana.
Ikviens vēlas izcelties un justies neaizvietojams. Tieši t?p?c kolektīvos man?ma konkurence. Kurš cenšas vairāk strādāt, kurš nāk klajā ar jaunām idejām… bet gandrīz visur ir arī tādi, kas savu nozīmību cenšas palielināt uz pārējo rēķina. Tavs uzdevums ir iemācīties viņus atpazīt un neitralizēt.
Uzraugs
Biež?k sastopams radošos kolektīvos, kuriem raksturīgi dedlaini projektiem un vienmēr mazliet valda haoss. Viņš bieži vien iet uzsmēķēt vai iedzert kafiju, sūdzas, ka sāp galva vai klibo veselība, bet tomēr ir atnācis uz darbu, jo bez viņa jau nekas nenotiktu. Ik pa laikam drudžaini s?žas pie datora, lai kaut ko darītu. Bet kafijas pauzē uzraugs mēdz apstaigāt pārējo darba vietas un izkliegt tādus paziņojumus, ka rīt nodošana, atbrauc lielais šefs, bet mums nav gatava prezentācija! Mums vēl nekas nav pabeigts un mūs kavējam!!! Tādējādi viņš rada iespaidu, ka ir ļoti norūpējies par kopīgiem panākumiem un ir neaizvietojams. Bet patiesībā viņš piespiež visus pārējos strādāt stresa apstākļos, pats sevi īpaši nepiepūlot. Lai gan virtuozākie šā tēla iemiesotāji var tiešām justies iztukšoti un pārstrādājušies.
Kā neitraliz?t? Neņem galvā viņa gaudošanu, bet mierīgi atbildi, ka rītdienas sapulcei viss ir gatavs, bet panikotājam atlicis tikai izprintēt prezentācijas lapas un tās iesiet. Un lai neaizmirst arī sazināties ar šoferi un sarunāt šefa sagaidīšanu lidostā.
Kultūras cilvēks
Viņš pārzina rietumu un austrumu kultūru, iedziļinās netradicionālās ārstniecības metodēs un meditācijā, kā arī lieliski spēlē zoli. Vārdu sakot, iesaista pārējos it visās jomās, kurās nejūt konkurenci. Tiesa gan, tiešajos darba pienākumos šā īpašība nav pamanāma, un viņš ne ar ko dižu neizceļas.
Pamazām ap viņu nolasās alternat?v? hierarhija – viņam ir savi vietnieki, savi sekretāri un zemākā līmeņa darbinieki, kas visi seko kultūrista idejām un aktīvi iesaistās veidotajos turnīros. Ja nepiedalīsies kultūras cilvēka aktivitātēs, viegli vari kļūt par šīs sabiedrības austsaideru.
Kā neitraliz?t? Nepiedalies zoles turnīros un netrin mēli veltīs diskusijās. Dažreiz atpūta ir vajadzīga, bet, ja tā kļūst par galveno darba sastāvdaļu, tas kļūst bīstami. Ja kultūras cilvēks kļūst neciešams un pārējie pārlieku apmāti, iesaki labāk turnīru, kurš pirmais izdomās, kā atgūt darba raž?gumu kolektīvā, kas aizņemts ar blēņām.
Izpalīdzīgais
Viņš vienmēr atvērs tev durvis, kad ieiesiet ofisā, piedāvās atnest pusdienas, atstieps lapas no printera un skries ar vēzi, ja kāds tev uzdāvinājis puķes. Vārdu sakot, izpalīdzīgs it visā… līdz šķebīgumam. Pamazām viņš mēģina radīt iespaidu, ka ir neaizvietojams, bet kolēģus padara par saviem parādniekiem, piespiežot citus palīdzēt viņam. Parasti šāds uzvedības modelis raksturīgs par sevi nepārliecinātām personībām, kas alkst citu atzinību.
Kā neitraliz?t? Cik vien iespējams, izvairies izmantot viņa pakalpojumus. Bet par durvju atvēršanu, ja kāds jūtas tā labāk, lai taču dara. Tikai nejūties parādā – tev nav jāatbild ar citu laipnību.
Opozicionārs
īpašnieks maita, alga tāda, ka vai jāraud, pienākumus tik krauj un krauj kaudzē… Opozicionārs ir tas, kurš gatavs veidot ierakumus, lai izcīnītu taisnību un panāktu gaišāku nākotni. Diemž?l viņš nekad un nekur neredz gaišo pusi un nekad nejūtas uzvarējis. Cīņā par taisnību viņš iesaista visus kolēģus, kas vien tam ļaujas. Bet, ja viņa revolūcijas sekas ir atlaišana, opozicionārs jūtas kā varonis – moceklis. Viņš vēl ilgi varēs sist pie krūtīm un visiem atgādināt, kā ziedojies vispārējā labuma vārdā.
Kā neitraliz?t? Labāk nestājies revolucionāru rindās, jo vēsture saglabā tikai līderu vārdus, bet viņu līdzgaitnieces tiek ātri vien aizmirstas. Turklāt ikviena apspiesta revolūcija prasa daudz upuru, vēlams ne tavējo. Neesi arī pret revolucionāru, jo, ja sacelšanās izdodas, ir labi nenokļūt jauno opozicionāru rindās. Ja vien iespējams, jūti līdzi sacelšanās līderim, sakot, ka – jā, darbs ir grūts, bet interesants… ka dažk?rt bosam nav taisnība, bet kopumā viņš nodrošina stabilu algu, kas mūsdienās ir retums un uzslavas vērts, ka…
Par mazo algu un pārāk daudzajiem pienākumiem iesaki parunāt pa tiešo ar šefu. Vārdu sakot, jūti līdzi, bet neiesaisties aktīvā karadarbībā.
Šis raksts nu gan ir uzrakstīts riebīgā valodā. Tāda sajūta, ka pati raksta autore nav īsti apmierināta ar savu kolektīvu. Visi cilvēki ir pieņemami, nav nepieciešamība neitralizēt, taču spēt atrast katrai personībai atbilstošu nodarbošanos http://bit.ly/bnJW7l
Es esmu no to izpalīdzīgo šķiras. Vienīgais, it kā negribu, lai visi pēc tam pašī manā vietā. Jāsāk mācīties būt neizpalīdzīgai.
Manuprāt, tieši šāds sadalījums arī ir. Varētu būt vēl pāris variācijas, bet galvenās “kategorijas” ir uzskaitītas. Taču droši vien, bez šādām “kastām” visticamāk nemaz nevar iztikt, katram ir jāuzņemas savs “melnais darbiņš” :).
Sanāk, ka darbā strādā vieni vienīgi reibekļi:)Tā ir? Man gan labs kolektīvs!
Man ir pieredze, ka tie “uzraugi” ir šausmīgi darbaholoķi, kas ne tikai citus dzenā, bet arī paši kā psihi rukā un sagaida no citiem to pašu.
Un vēl es drusku apmulsu, ka no”izpalīdzīgo” palīdzības jāivairās…. Kāpēc? Pilnīgi normāli – ja kāds šādi kompensē pašapziņas robus – lai! Viņš gūst gandarījumu – jūtas vajadzīgs,un kolēģiem ar labi. Nepiekrītu tam, kas par viņu uzrakstīts.
Vēl taču ir intriganti, klačotāji. Bez tiem neviena darba vieta nav iespējama. Bet tie ir ‘daudz bīstamāki par tiem citiem.
Ar ko tad darbā draudzēties???, ja rez visi tādi maitas – kā te rakstīts?!
Man arī nepatika.
Un kur var iedalīt sociālo aktivitāšu īstneotājus? Katra kolektīva mugurkaulu? Tos, kuri sabīda ballītes, kopīgus izbraucienus, tusus utt? Tie ir tie sliktie kultūras cilvēki?
Vai nu esmu naivāka, bet manā darbā šitādu tipiņu nav. Mums ir pāris gaudotāju, bet, ja viņiem neļauj gaudot, tad arī viss normāli.
:)))))) labs!
Tāds iespaids, ka raksta veidotājai ir kaut kādi iebildumi un aizspriedumi pret cilvēkiem vispār. Jem man kaut kas ar humora izjūtu nav īsti tā.
Es laikam piederu pie uzraugiem. Jebkurā gadījumā man bieži saka, ka es uzturu spriedzīti. Nezinu, vai mani vajag kā īpaši neitralizēt, jo tas jau pašiem kolēģīšiem noder.
neko neizsaka raksts. Diezgan pavirsh un nepaardomaats!
“… skries ar vēzi, ja kāds tev uzdāvinājis puķes.” Iespaidīgi! Kā to dara?
Teksts ir pilns ar kļūdām.
Varbūt teksta autors ir praktikants, varbūt latviešu valoda nav stiprā puse, bet, pieņemu, ka pirms publicēšanas tekstus rediģē. Nu tā tam vajadzētu būt…vai ne? Lūdzu, mīlīši, iedodiet kādam pārlasīt pirms “laižat gaisā”.