Darba attiecību nodibināšana

Kad visapkārt pilns ar kārdinošiem uzaicinājumiem nesēdēt rokas klēpī salikušai un kļūt par uzņēmēju un darba devēju, ir grūti tam turēties pretī, un visticamāk arī kāda no mums ir spērusi šo atbildīgo soli – nodibinājusi savu mikro vai makro uzņēmumu. Priekšā vēl daudz nezināmā, tāpēc, lai atvieglotu kaut sīku daļu rūpju, dosim dažus padomus darba attiecību nodibināšanā.

Darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju Latvijā pamatā regulē Darba likums. Ir gadījies dzirdēt viedokli, ka Darba likums attiecas tikai uz valsts iestādēs strādājošajiem, taču tas ir maldīgs, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

Uzsākot uzņēmējdarbību, ir ļoti svarīgi savlaicīgi un pareizi nodibināt darba attiecības (noslēgt darba līgumus), jo minimālais administratīvais sods par darba ņēmēja nodarbināšanu bez darba līguma, ko čakli piemēro Valsts darba inspekcija, ir 750 lati. Tas varētu būt nepatīkams trieciens tavai vēl nestabilajai uzņēmējdarbībai.

Tātad, visos gadījumos, kad izlemsi nodarbināt darbinieku, kas
1) uzņemsies veikt noteiktu darbu,
2) tevis noteiktajā laikā,
3) pakļausies taviem rīkojumiem un noteiktajai kārtībai uzņēmumā, tev būs jāslēdz darba līgums.

Tu ar līgumu apņemsies maksāt darbiniekam nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumam likums pieprasa obligātu rakstisku formu. Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Parasti darba līgumi tiek slēgti ar mērķi ilgi un laimīgi sadarboties, taču dzīve, diemžēl, pierāda, ka sadarbība mēdz arī nepatīkami izbeigties. Darba likums ir „uzbūvēts” darbinieka, nevis darba devēja aizsardzībai tā, ka praktiski visos gadījumos, kad darba strīdi nonāk tiesā, tiesa lemj par labu darbiniekam. Tāpēc ir svarīgi jau brīdī, kad tikai dibini darba attiecības, padomāt un neaizmirst arī par to „nesāpīgu” izbeigšanu.

Gadījumā, ja tev ir nepieciešams saņemt kādu pakalpojumu, bet ne ik dienas, ērtāka sadarbības forma ir konkrētā pakalpojuma pirkšana no cita uzņēmuma vai individuālā komersanta. Tas attiecas, piemēram, uz grāmatvedības, informācijas tehnoloģiju, juridisko, telpu uzkopšanas utml. nodrošinājuma sniegšanu. Tādējādi tu aiztaupi sev raizes par nodokļu nomaksu, kas saistīta ar darba ņēmēja nodarbināšanu, ietaupi uz telpu un aprīkojuma rēķina, nav jālauza galva par to, kas strādās darbinieka slimības vai atvaļinājuma laikā. Individuālais komersants, kas sniegs tev kādu pakalpojumu, pats maksās par sevi nodokļus. Tu apmaksāsi tikai piestādīto rēķinu.

Šādu sadarbības formu (nodarbināt pašnodarbināto personu/individuālo komersantu) nevarēsi slēgt, piemēram, ar savu sekretāri vai citiem biroja darbiniekiem. Pašnodarbinātība paredz pilnīgu darbības autonomiju un neparedz pakļaušanos kāda noteiktajai kārtībai. Lai šāds līgums ar pašnodarbināto personu/individuālo komersantu tiktu noformēts un izpildīts korekti, sekretārei būtu no tevis jānomā sava darbavieta un tās tehniskais nodrošinājums, kas savukārt nozīmētu papildus dokumentu un atskaišu kalnus, izdevumus un nodokļu maksājumus, kā arī tev nebūtu tiesības pieprasīt sekretārei darba laikā, piemēram, atrasties darba vietā.