Danas deja klusuma skaņās

Dana par sevi saka, ka viņa ir  meitene OFF un ON. Vakaros viņa „izsl?dz” sevi, bet no rītiem tā ieslēdz savu dzirdes aparātu, lai dzirdētu dēlu, runātu pa mobilo telefonu un dejotu…

Jūs izbalsoja, būtu laikam diezgan muļķīgi jautāt, kā tu j?ties?
Man tas nešķiet muļķīgi. Ja izbalsoja, ko tur padarīsi, nākot uz šovu, es necerēju, ka šeit notur?šos tik ilgi. Lai kā mūs centāmies dejot – vienam tik un tā bija jāaiziet, bet galvenais, ka es nodejoju savu deju. Protams, ka bija mazliet tāda bēdīga sajūta, bet drīz mums atkal būs iespēja atgriezties.

Kā tu raksturotu savu dejas partneri Aleksandru?
Jā, jā… tik tiešām es dejoju ar zvaigzni! Aleksandrs ir brīnišķīgs deju pasniedzējs un partneris. Dažreiz es pat aizdomājos, vai es par daudz nodarbībās nejokoju. Bet viņš ir stingrs – tāds skolotājs, kādam ir jābūt. Un to, kāda viņam tagad ir slodze, var izturēt tikai spēcīgs cilvēks.

Vai tad ir tik traki?
Es apzinos, ka, mācot man dejot, ir jāieliek mazliet vairāk pūles nekā citos „skolniekos”.  Bez tam viņš dzīvo Talsos. No rīta viņš brauc uz Rīgu, tad pēcpusdienā atpakaļ uz Talsiem, kur māca dejot bērniem. Tā gandrīz katru dienu. Pēc šova viņš mājās ierodas naktī. Pats padomē.

Tagad varēsiet atpūsties.
Nekādas atpūtas! (Smejas). Mums ir jāgatavojas atgriešanās šovam.

Tas tev bija liels izaicinājums – uziet uz skatuves un dejot tūkstošu priekšā.
Jā, izaicinājums patiešām ir liels, es ilgi gatavojos. Un, kad nāca piedāvājums, es pat apraudājos, jo pati jau es nekad nebūtu sadūšojusies aiziet uz TV 3 un pateikt, ka es, puskurl? meitene, esmu gatava dejot šovā. Bet es tā gribēju.

Pastāsti par savu bērnību.
Manai bērnībai ir divas daļas – dzirdoš? un nedzirdoš?. Sešos gados es saslimu ar meningītu, mani aizveda uz slimnīcu, veica neskaitāmas punkcijas, grīda iekšā daudz antibiotikas, kā rezultātā trijās dienās es kļuvu nedzird?ga. Precīzāk runājot, ar vienu ausi es neko nedzirdēju, bet otras kurlums apstājās piektajā līmenī, ko uzskata jau par pilnīgu kurlumu.
Es biju bērns, kurš daudz neko nesaprata. Atceros, ka mans onkulis, kuru es uzskatu par savu krusttēvu, veda mūs mājās no slimnīcas un visu laiku apst?din?ja mašīnu ceļa malā un kaut ko rak?j?s dzin?j?, īstenībā pieaugušais vīrietis raudāja. Tikai tagad, kad pati esmu mamma, saprotu, ko nozīmēja mans kurlums maniem vecākiem.  Man patika dziedēt, man patika dejot. Bērnudārza izlaidumā mūs visi stāvam uz skatuves un uzst?jamies vecāku priekšā. Es redzu, ka mani draugi dzied, es zinu, ka māku dziedēt, bet es neko nedzirdu… es nevaru padzied?t. Zālē ar acīm atradu mammu, viņa sēdēja un raudāja.
Tajā brīdī es vispār varēju apklust, bet ko man runāt, ja es neko nedzirdu? Un te jāsaka liels paldies manai mammai, kura no jauna mani mācīja runāt. Iespējams tāpēc cilvēki saka, ka es pareizi runāju.

Kā tu komunic?ji ar apk?rt?jiem?
Es mācēju lasīt. Mamma man rakstīja zīmītes un jautāja, vai esmu paēdusi, vai padz?rusi tēju, kā es jūtos utt. Tad pamazām es sāku mācīties valodu nolasīt no lūpām, bet pie dzirdes apar?ti?a es ļoti ilgi nevarēju pierast. Ui, cik bieži es to triecu pret sienu, un kliedzu, ka negribu to vilkt. Tur bija visādi riebīgi trokšņi un ?irksto?a… un tik nedab?ga skaļa.

Bet pierod?
Vai man bija cita izv?le? Es mācījos normālu bērnu skolā… un uz savas ādas esmu izbaudījusi vienaudžu cietsirdību, kaut gan manam kurlumam bija arī savi plusi – bieži es nedzirdēju, ko par mani sliktu saka.

Vai var pierast nedzirdēt mūziku, ja tu esi iepazinusi skaņas burv?bu?
To sapratīs tikai tas, kurš ir līdzīgs man. Savā dzīvē vienu lietu esmu  darījusi trīs vai četras reizes. Viena pati uzgriezu magnetafona skaļumu uz pašu skaļāko, tad pieliku ausi pie tumb?m un baudīju mūziku, bet pēc tam, man vienmēr bija ļoti slikti. Iespējams, ka es iesl?gu milzīgā depresijā, tas bija ž?lums pret sevi par to, ka es esmu ne tāda kā visas un ļoti apdalīta šajā pasaulē.

Tu ne ar ko neatš?iries no citām sievietēm.
Jā, protams, ka neatš?iros, bet tikai līdz tam brīdim, kad pabeidzu skolu un nolēmu uzsākt patstāvīgu dzīvi. Kur es varēju atrast darbu? Kam es kurla biju vajadz?ga? Par sekret?ri? Es taču pa telefonu nevarēju runāt, kur nu vēl citā darbā! Vai vari iedomāties, kā es jutos, kad es nevarēju izdarīt pat tādu sākumu, kā parunāt pa telefonu?  Bet es atradu darbu, kinoteātrī K- sunī par pārdevēju. Pirmajā laikā es nevienam neteicu, ka esmu nedzird?ga. Mani pielika tirgot popkornu. Es jau, protams, ļoti labi lasīju no lūpām, bet bija cilvēki, kuri tā runā, ka es neko nesaprotu. Es jau krievu un angļu valodu arī nesapratu, bet es atradu izeju no šīs situācijas! Labajā pusē man aiz muguras uz plauktiem stāvēja s??ais popkorns, labaj?- saldais, bet vidū kola vai alus, un tad es vispirms skatījos uz klienta acīm, kur tās skatās.

Un kā ar vīriešiem tavā dz?v?? Es domāju – vai esi vīlusies m?lest?b??
Es zinu, uz ko tu tēmē. Uz manām un Andra attiec?b?m? Vai neē (Dana bija precējusies ar dziedātāju Andri Kiviču – red.piez.)

Iespējams.
Visi domā, ka Andris mani pameta. Nē! Bija citādāk. Es aizgāju no viņa. Protams, ja mans vīrs būtu bijis godīgs un pieklājīgs attiecībā pret mani, mūs būtu bijuši kopā arī vēl tagad, bet Andris pie??va milzīgu kļūdu, un es kā sieviete to nespēju piedot. Iespējams, zvaigznēs bija ierakstīts, ka Andris man ir vajadzīgs tikai, lai dāvinātu man brīnišķīgu dēlu. Es visu laiku gribēju bērnu un es to arī dabūju! Bet es neesmu vīlusies mīlestībā. Es ticu, ka tā kaut kur tepat vien ir, bet vienīgā mana problēma ir tā, ka vēl neesmu atradusi to īsto, kuru es mīlētu tik ļoti, cik viņš mani.

Tu teici, ka lasi tekstu no lūpām. Vai kādreiz esi nolas?jusi kaut ko aizliegtu?
Kad es biju jauna meitene, mūs ar draudzeni aizgājām uz dejām, un tur mūs ieraudzījām smukus puišus, ar kuriem gribējām iepazīties. Viņi stāvēja no mums kādus desmit metrus. Un tad es sāku „klaus?ties”, ko viņi runāja. Viņi arī gribēja ar mums iepazīties, bet to, ko viņi par mums runāja, tās bija šausmas. Kad viņi pienāca pie mums – es tos atklāti pasūtīju. Eh, muļķe biju, tad es vēl nezināju, ka vairums puišu tā runā par mums, meitenēm (smejas).

Tu teici, ka tagad tava dzīve rit tik strauji, ka dienas par ūsām. Kā tu tiec galā ar dejām, savu Dzirnavu ielas veikaliņu un mammas pien?kumiem?
Ar mammas pienākumiem ir tā, ka man daudz palīdz mans papi?š. Viņš dēlu ved uz dārziņu, ņem to laukā. Man ļoti palīdz gan mani, gan Andra vecāki, viņi ir forši.

Cik vecs ir tavs d?ls?
četri gadi. Un viņš man ir liels palīgs. Viņš zina, ja no rītiem skan modinātājs, tad nekavējoties ir jāceļas kājās un j?modina mamma.

Vai tu naktīs aparātu atsl?dz?
Es taču tev jau teicu, es esmu meitene OFF un ON. Mana labsajūta ir atkarīga no mazām apaļām baterijām, kuras, paldies Dievam, var nopirkt diennakts aptiekās. Naktīs es atslēdzos, bet no rītiem es pieslēdzos.

Cik bieži tu maini „sev” baterijas?
Apmēram divas reizes nedēļā. Tas atkarīgs, cik daudz es pavadu nomodā. Ja ilgi vakaros strādāju vai mazliet paball?jos pa naktīm, tad sanāk biež?k.

Dzirdes aparāta inplant?cija, kas tas ir?
Vispār es biju liels eksperiments. Tāda veida operācijas veic maziem bērniem, jo to organismi vieglāk adaptējas. Es uzreiz pateicu – lai taisa uz nedzirdīgo ausi, jo otru ausi, ar kuru es mazliet dzirdēju, es neļāvu aiztikt.

Savādi izklausās tavs sacītais „mazliet dzird?ju”.
Tas piektais un pēdējais līmenis, tas taču bija pēdējais salmiņš, pie kura es vēl varēju pieķerties.
Pati operācija notiek tā, ka cilvēkam kaļ galvaskausu aiz auss, un tur ieliek mākslīgo dzirdi, vienvārdsakot, apar?ti?u, kas dod impulsu uz dzirdes nervu. Tad vēl ir ārējais aparāts ar baterijām, ko es kabinu aiz auss un kas pielīp ar magn?ti?u. Tā vienkārši izskaidroju.

Pastāsti, kādas bija sajūtas pēc operācijas, kad tu sadzird?ji?
Pēc operācijas es trīs mēnešus neko nedzirdēju. Es atmodos no narkozes, galva apsait?ta un pilnīgs klusums. Tas bija dīvains laiks. Tu man vari neticēt, bet man tad bija tāda sajūta it kā man galva ir vaļā un es saņemu no debesīm milzīgu enerģiju. Es izgāju slimnīcas pagalmā, un nez no kurienes man apkārt apstājas septiņi kaķi, kuri sāka ?aud?t, bet, kad paskatījos uz slimnīcu, es it kā to redzēju bez sienas ar daudz sarkaniem punkti?iem. Man šķita, ka tieši tur ir kaut kādas problēmas, ka tur guļ cilvēki ar slimībām. Es visu laiku centos no sevis atstumt to enerģiju, jo es nezināju, ko ar to iesākt.
Tagad ar mani viss ir kārtībā. Kad es ieslēdzu aparātu, es domāju, ka tūlīt kaut ko sadzird?šu, bet es biju vīlusies, jo bija viens vienīgs troksnis.

Kāds troksnis?
Troksnis, kā lai tev izskaidro? Visi trokšņi vienādi. Tas nozīmēja to, ka manas smadzenes bija „aizmirsušas” atpazīt skaņas. Kaut kur saplūst glāze. O, mūs dzirdam, ka tāda skaļa rodas, ja plūst stikls. Nokauc mašīnas bremzes. ī, laikam kāds autovadītājs strauji nobremzēja. Tu nevari iedomāties, cik skaisti skan kartupeļi, kas cepas, vai kad mašīnas motors rūc. Pamazām, pamazām manas smadzenes atš??ra skaņas. Kaut gan tās skaņas, ko dzirdi tu, man šķiet, ir daudz skaistākas un bagātākas. Manā taču ir mākslīgs aparāts, varbūt es dzirdu kaut kādu sintētisku ska?u? Bet es esmu laimīga arī par to.

Es dzirdēju, ka nedzird?gie cilvēki nemaz tā neskrien un neliek tos apar?tus.
Redzi, ir divu veidu nedzird?gie. Pirmie ir tie, kas piedzimst nedzird?gi, bet otrie – kā es, kas piedzimst dzird?gi, kas zina skaņas burvību, bet vēlāk kļuvuši nedzird?gi. Tad, lūk, kurlm?mam cilvēkam klusums ir viņa dzīve, kur viņš labi jūtas. Iespējams, ka no tās skaņas viņš prātā var sajukt. Tu padomē pats, tu esi dzīvojis klusumā, bet te pēkšņi tev apkārt ir nesaprotami trokšņi.

Pēc dejas ž?rija aizrādīja, ka tev jāpiestrādā pie līdzsvara.
Ai, man tad vajadzēja klusēt, bet sanāca tā it kā Dombrovska ar savu atbildi ž?rijai tagad spekulē uz savas nedzird?šanas problēmām. Tur ir tā – dzirde ir saistīta ar vestibul?ro sistēmu, un tāpēc mani mazliet dejojot „aizl?go” (smejas). Pēc operācijas es vispār staigāju no sienas līdz sienai, bet tik un tā tās mokas ir tā vērtas, lai tagad dzīvotu, dzirdētu savu dēliņu, lai runātu pa telefonu, klaus?tos mūziku un dejotu!

Saistītie raksti

28 komentāri
  1. Nesen tikai uzzinaaju, ka `danai ir taada probleema! Apbriinoju! Dana ir malacis! Dana, tu biji super! Un jaapiekriit, ka tagadeejaa shovaa visi paari ir ljoti labi!

  2. ļoti nekvalitatīvi sagatavots materiāls… espati.lv sāk strauji zaudēt līmeni.
    Bet Danai – visu to labāko 🙂

  3. Fantomass
    Man gan patika! Bez liekvārdības, konkrēti un skaidri. Es vismaz uzzināju par Danu lietas par kurām iepriekš nezināju.

  4. Loti aizkutinoša saruna. Un tāda ļoti cilvēcīga. Tas ir pamatīgi grūts darbs bijis, lai varētu šai pasaule starp dzirdīgajiem justies labi!

  5. pretēji tiem, kas iebilst pret dzirdes problēmu minēšanu rakstā, man liekas tas parāda, cik patiesībā vīrišķīga (labā vispārcilvēciskā nozīmē) un stipra ir Dana!! Malacis un nezuadēt možo garu! 🙂

  6. man liekas negodīgi “pelnīt” slavu uz savu problēmu rēķina… varbūt mūsu sabiedrība nav nemaz tik slikta, ja deju šovā izbalsoja danu… un ne jau tāpēc, ka ir problēmas, bet vienkārši tāpēc, ka citi dejo labāk. Izrādās vienlīdzība ar citiem var būt arī šāda nepatīkama!

  7. No izpildījuma viedokļa kaut kāda nekonceptuāla intervija – kaut kāds sākums ar piesaisti vakardienai, tad pāreja uz slimību un tikai slimību… un ko? Ko tieši mums ar to gribēja pateikt? Ka tagad visai Latvijai jākaunas, k vakar šo meiteni izbalsoja?

  8. Veidojot šo interviju es centos atklāt to Danas dzīves pusi par kuru sabiedrība nekad nav dzirdējusi. vai tad labāk būtu bijis, ja simto reizi atgremotu visiem zināmus faktus? Mans mērķis bija izstāstīt par cilvēku, kurš neskatoties uz šķēršļiem, ko liktenis piespēlēja- īstenoja savu sapni!:)!!!!!

  9. Autoram: kā nu nav dzirdēts par Danas problēmām? jau daudzus gadus atpakaļ Santā bija izsmeļošs raksts. jā, varbūt tā daļa, kura nav šo rakstu lasījusi (jo tas jau bija pasen), arī domā, ka tas ir kas nedzirdēts. un tomēr.. Dana to nekad nav slēpusi un runājusi publiski gan presē, gan TV. tā, ka šī nav sansācija kā tāda.

  10. Dana ir brīnišķīga stiliste! Paskatoties viņas bildes žurnālos, jūtams viņas īpaši maigais sievišķīgais piegājiens lietām. Kāpēc te par to nav neviena vārda? Un kur ir bildes? Piedodiet, gribu otro daļu intervijai!!!

  11. Kāds bija intervija mērķis? Žēl, ka meitene slima, bet kur tad personība, darbs, dzīve? Slimība..žēl, bet nu vai tad tikai par to. Vīlos un bildes ar nav.

  12. dana taču tiešām brīnišķīga sieviete, modele, cik zinu arī, atceros viņu vēl no senās piena reklāmas. Vai tiešām nekādas bildītes nebija ar mieru iedot?

  13. Speciaali Nesapratu:)) Kur personība, darbs, dzīve?:) Varbūt izlasiet vēl vienu reizi:) Vai tad tur nav?

  14. Autors tāds sašuvies. Kāpēc jātaisnojas zem katra komentāra? laikam neesat profesionālis. Atvainojos, protams, ja kļūdos.

  15. Stilistam:) Nē, autors nav sašuvies, jo savādāk viņš būtu slēpies zem skanīgiem nikiem un centies apriet tos komentus, kas viņam nepatiktu. Vai ne tā? Tāpēc jau ir “Komentāru” sadaļa, kur notiek viedokļu apmaiņa:)

  16. piekrītu stilistam. Nu ko tad uzzināju, ka mietene saslima, zaudēja dzirdi, un ka strādājā kino. Pa lielam tas viss..

  17. Interesanti, ka ik pa laikam šeit parādās arī rakstītāji vīrieši. Man tas patīk. Jā, pasniegšanas veids tāds ļoti vienkāršs, nesauktu interviju par ļoti dziļu. Tā ir viegla, tadā sarunu līmenī par konkrēta cilvēka konkrētu problēmu. Bet arī tādas dažreiz vajadzīgas, ja nav laika iedziļināties.

  18. 🙂 Jāaaa! Izskatās ,ka raksta autora norējēji pat nav izlasījuši šīs intervijas NOSAUKUMU. Ja jau tik ļoti ir jākritizē, ka šajā intervijā ir par daudz Danas nedzirdības problēmām rakstīts. A Jums nevienam nav ienācis prātā, ka Danai tāa ir bijusi milzīga problēma un ir vēl šobrīd un tieši tāpēc viņa tieši tagad tik daudz par to runā. Tad,kad viņa ir pārkāpusi visiem sabiedrības stereotipiem par un pierādījusi SEV un Jums – citiem, ka viņa VAR BŪT ….. var Dejot … IZCILI …. un būt daudz labāka par JUMS cienījamās dāmas, kas kā man šķiet ir koncentrējušas savu enerģiju uz raksa autora noriešanu …

  19. … un citu pilnveidošanu… ne savu. Dana ir labāka par Jums tāpēc,ka viņa spēj atklāti par savu problēmu runāt un pārvarēt to, parādot to publiski .. visai sabiedrībai. Novēlu Jums visām viņas spēku un gara tīrību!

  20. vot, apbrīnoju cilvēkus kas redz tur kādu labuma gūšanu!! godavārds – tuvredzīgi! Forša Dana un tiešam drosme uzdrīkstēties neatkārtojama!! 😉 Veiksmi!!

  21. Autors tiesham nav profesionalis. Dana ir vieniigaa meitene, kurais sekoju lidzi no tam, par kuram raksta privata dzive. Man vina loti loti simpatizee kaa personiiba, ar milziigu ieksheejo speeku, kuru vina tagad vel pilnveido ar energetisko sevis izzinashanu (tikko polikninikaa izlasiju, ka vina no ritiem un vakaros nodarbojas ar jogu). Cilveks, kura citas manjas ir attiistiitakas par pamata manjaam ir daudz inteeresantaks. Vinas speks paradas speejaa apzinaties par kadiem jautajumiem intereseejas lielaakaa publikas dalja – dzirde, Andris, dejo ar zvaigzni. ar shiem trijiem jautajumiem ir izsmelts viss.. vinas personiba ir sakot no vinas mammas un delinja.. lidz parejaam maaciibaam, kuraam vina ir gajusi cauri. novelu atrast savu lielo milestiibu 😉

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.