Šodien es atrados Ventspilī, biju skriet pusmaratonu. Noskrējām un laiks bija doties mājās. Iekāpu mašīnā un braucu mājās. Tieku pie luksofora un gaidu, ka iedegsies zaļā gaisma. Redzu pretī stāv policists, kur tā vienkārši pļāpā pa telefonu un nerāda man norādes, kur man doties, bet te pēkšņi man apstādina " mīļš" policists. Policists sāka runāt krievu valodā. Mazliet biju šokā, jo es runāju latviski, bet viņš tik turpināja runāt krieviski un neizrādīja nekādu cieņu runāt latviski, vēl pie tam nesmuki runāja. Nu tad lūk ko dara mūsu policisti. Tad es sāku domāt, kāda cieņa viņam ir pret savu darbu un valsti?! Biju ļoti dusmīga, jo esmu liela patriote, bet man jāsarunājas krieviski LATVIJĀ. Kādi laiki ir pienākuši? Un kāpēc mēs ļaujam tādiem cilvēkiem strādāt? Pārdomas visai nedēļai.
Cieņa pret savu zemi
Tur nav ko pārdomāt, vienkārši jāuzraksta Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldei iesniegums, ka tādā un tādā laikā un vietā Jūs apturēja policists, kas ar Jums runāja krievu valodā, un, kaut gan Jūs runājāt latviski, nepārgāja uz valsts valodu, tādā veidā pārkāpjot Valsts valodas likumu un likumu Par policiju. Un lai viņi risina šo jautājumu. Nekādi laiki nav pienākuši, tas noteikti ir izņēmuma gadījums, jo visiem policistiem jāzina valsts valoda. Blogošana par šo notikumu noteikti nekādi nemainīs situāciju, jo tieši tāpēc, ka par to raksta blogos vai komentāros, nevis attiecīgai iestādei, šādiem cilvēkiem ļauj strādāt.