Celiakija. Mīti un patiesība

Pirmajā mirklī daudziem izlasot vārdu „celiakija” rodas jautājums, kas tas vispār ir? Arī mediķi tikai salīdzinoši nesen sākuši izkristalizēt šo slimību starp citām, tai līdzīgām. Taču, kas ar šo slimību saskārušies paši vai tā ir kādam tuvam cilvēkam, zina, ko tas nozīmē. Ja vien slimība ir konstatēta pareizi un tiek ievērota speciāla diēta, problēma ir risin?ma, bet par visu pēc kārtas.

ātri noskaidrosim, ko nozīmē visi šie svešvārdi, lai varētu ķerties pie pašas būtības. Tātad celiakija ir hroniska gremošanas sistēmas disfunkcija un glutēna nepanesamība. Glutēns ir proteīnu maisījums graudaugos (lipeklis). ēdienkartē to izmanto dabiskajā formā (graudi – piemēram,  kvieši un rudzi, maizes cepšanai), gan arī kā piedevu ēdienu ražošanas procesos, jo glutēns ir laba saistviela. Vienkāršiem vārdiem sakot, celiakija ir slimība, kas izpaužas kā zarnu iekaisums, uzturā lietojot glutēnu saturošus produktus. Zarnu imūnās sistēmas limfoc?ti, nepareizas darbības rezultātā, vēršas pret graudos esošo glutēnu, tādā veidā veicinot zarnu b?rksti?u atrofiju.

Slimības pazīmes

Lielākā problēma ir šo slimību diagnosticēt, jo simptomi ir gauž?m parasti un tos var sajaukt ar pārēšanos vai saindēšanos. Izteiktākā iezīme, tie nepazudīs, ja netiks uzsākta pareiza uztura lietošana.
Celiakijai raksturīga caureja, piep?ties vēders, straujš svara zudums. Raksturīga arī dzelzs un kalcija nepietiekama uzsūkšanās, jo zarnas gļotādas ir bojātas slimības rezultātā un neveic savas funkcijas. Bieži novērojams hronisks nogurums, kas ir loģiski izskaidrojams – organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, tāpēc ka netiek uzsāktas barības vielas. īsāk sakot tu paēd, bet negūsti no tā spēku, resursi neatjaunojas. Pieaugušiem slimniekiem nereti konstatēta mazasinība, kas arī varētu norādīt par celiakijas blakus esamību.

No vēstures līdz tagadnei

Lai gan ar šo slimību cilvēki bija pazīstami jau pirms vairākiem gadu simte?iem, būtiski pētījumi un atklājumi nākuši tikai pēdējo 15 gadu laikā. Celiakija ir ?en?tiska, un raksturota kā visplašāk izplatītā no iedzimtības slimībām. Izteikta Eiropas valstīs. Ja 1950. gadā vidēji ar celiakiju bija slims viens no astoņiem tūkstošiem, tad tagad šis skaits ir vidēji viens saslimušais uz diviem simtiem.
 To var atklāt cilvēkam jebkurā vecumā. Bieži vien pieaugušajiem slimība noris pašiem nemanot. Bērniem un jauniešiem tā var izpausties spēcīgāk – ar sliktu dūšu, vēdera krampjiem. Viss atkarīgs no tā, cik smagā formā tā ir. Smag?kajos gadījumos nav ieteicams celiakijas slimniekam griezt savu ēdienu ar nazi ar kuru iepriekš griezta maize. Pat tik niecīgs glutēna daudzums var izraisīt spēcīgas sāpes.
Pagaidām vēl nav noteikts, kāpēc slimība mēdz parādīties jau gados esošiem cilvēkiem, ja bērnībā nav bijušas nekāds sūdzības. Cilvēku, kuri slimo ar celiakiju, ir daudz, taču lielākajai daļai tā nav konstatēta. Tāpēc, ka sūdzības ir minimālas, smaguma sajūtai vēderā un gremošanas traucējumiem mūsdienās nepievērš tik lielu nozīmi. Paši cilvēki, šādus simptomus skaidro ar neregul?rajiem ēšanas paradumiem.

Arita 32 gadi, celiakija atklāta pirms nepilna gada

„Pirm? reakcija bija neticība, jo biju dzirdējusi, ka tāda slimība ir bērniem nevis pieaugušiem cilvēkiem. Dakteris uzrakstīja produktus, no kuriem ikdienā būtu jāizvairās. Radās sajūta, ka nav ko ēst… Taču pēc dabas esmu uzņēmīga. Tā kā to uzzināju maijā, un priekšā bija visa vasara ar dārzeņiem un augļiem, nolēmu mēģināt. Radikāli izmain?ju savus ēšanas paradumus, un izrādās, ka badā nebija jādzīvo. Rudens pusē, kad visi slimoja, konstatēju, ka jūtos stiprāka un uzlabojusies arī imunitāte. Šad tad gan nogrēkoju, visbiež?k lietojot zāles un uztura bagātinātājus, jo tie bez glutēna reti sastopami. Visgrūtāk bija iestāstīt tuviniekiem, ka mani skārusi šāda slimība, nevis atkal m?žojos ar īpatnēju notievēšanas paņēmienu.”

Kristiāna 39 gadi, mamma divām meitām, kurām ir celiakija
„Celiakija – tā nav slimība, bet dzīvesveids. Mājās atteikšanās no miltiem un pārējiem glutēnu saturošiem produktiem nebija grēta. Daudz lietojam speciāli nopērkamos produktus, plaši tie pieejami lielveikalos. Arī pati gatavoju kūkas, cepumus, maizi, no speciālajiem miltiem. ģimenē vairs to neizj?tam, visi esam pārgājuši uz šiem ēdieniem. Sarež??t?kais sākas skolā vai ciemos. Meitenēm gribas tās bulciņas, kūkas. Lielākoties sabiedriskajās ēstuvēs, skolas ?dn?c? visur liek klāt miltus – mērcēs, kotletēs.
Vecākajai meitai sākumā nevarēja diagnosticēt, kas tā par slimību. Tomēr no visiem iespējamajiem variantiem, ko izteica ārsti, esmu priecīga, ka tas nebija kas ?aun?ks. Otrai meitai jau uzreiz p?rbaud?j?m, jo zinājām, ka tā ir iedzimta slimība. ”

Ko darītā
ārsti rekomendē pārbaudīties visai ģimenei, ja atklāta slimība kādam ģimenes loceklim.
Pie ģimenes ārsta celiakiju noteikt nav iespējams, taču pavisam vienkārši un precīzi to var izdarīt laboratoriski. Sākumā jānodod asins analīze, lai tiktu noteiktas antivielas. Tad jāveic endoskopija jeb tautā sauktā „kobras” rīšana. Pārbaudes laikā no divpadsmit pirkstu zarnas tiek paņemti audu paraugi. Lai apstiprinātu izvirzīto diagnozi – celiakija, pārbaude jāveic atkārtoti pēc pāris mēnešiem, kuru laikā ievērota stingra bezglutēna diēta. Ja diētas laikā zarnu stāvoklis ir uzlabojies, diagnoze ir pareiza.
Diemž?l šo slimību izārstēt nav iespējams. Tomēr regulāri lietojot produktus, kuri nesatur glutēnu un sekojot līdzi savai ēdienkartei visas dzīves garumā, jutīsies labi un komfortabli

ēdienkartes maiņa, lai būtu vesela
Lai ierobežotu slimību, ir pilnībā jāatsakās no miltu izstrādājumiem, citiem glutēnu saturošiem produktiem un tiem, kuru pagatavošanā tie izmantoti. Kā arī būtu jāpārskata sava ēdienkarte un jāievieš jaunas vēsmas.
Rūpīgi lasi etiķetes un būsi pārsteigta, cik daudzos produktos ir glutēns. Ražot?ji to liek klāt pat krējumam, kečupam, šokolādes konfektēm un tur, kur loģiski tam nebūtu jābūt. Arī daudzu medikamentu, tablešu pagatavošanā to izmanto. Jāsecina, ka dažos gadījumos glutēns nav minēts uz etiķetes, kaut sastāvā ir lietots. Tāpēc jābūt uzmanīgām un jāpievērš pastiprināta uzmanība visam, kas liek domāt par miltu un glutēna klātbūtni. 
Latvijas lielveikalos ir speciāli plaukti bezglutēna pārtikas precēm. Tur sastopami gan bezglutēna cepumi, maize un daudz kas cits. Uz iepakojuma parasti ir norādīts, “nesatur glutēnu”, ”gluten – free” vai tml. Šos produktus iespējams iegādāties arī aptiekās vai interneta veikalos, atliek vien rūpīgāk pameklēt. Protams, cenas ziņā tas ir dārgāk.
Ja ģimenē kādam ir bezglutēna diēta, bieži nemanot arī visi pārējie ģimenes locekļi pāriet uz šo diētu. Kā apgalvo ārsti, tas nav sliktākais risinājums, jo tas nozīmē, ka uzturā vairāk tiek lietoti augļi, dārzeņi, olas, piena produkti, zivis un gaļa. Un atteikšanās no bulciņām un pīrādziņiem nebūt nav tas sliktākais risinājums.

Saistītie raksti
Bezglutēna ēdienu receptes 

Saistītie raksti

16 komentāri
  1. Tagad patiešām veikalos var nopirkt visādus produktus, kuros nav glutēna un tad kad pierod, šitais kreņķis vairs nav problēma.

  2. vēdera uzpūšanās un smaguma sajūta, tā jau tāda ikdienišķa lieta, vai tiešām katram purkšķinātājam varētu būt celiakija slēptā formā?

  3. Fascinē, ka ar tik nopietnu tēmu rakstītāja tikusi galā bez ārstiem konsultantiem. Un vairākās vietās sarakstījusi muļķības. Resurss – tikai internets, vai ne?

  4. Man ir, ja tā var teikt, šī kaite un es nesaredzu šajā raksta neko nepareizu. Esmu diezgan daudz pati meklejusi informāciju un to, ko man daktere ir teikusi, tas tā arī ir.

  5. Rakstā nav neviena mīta vai patiesības :DDD Man pašai ir celiakija, pēc 4 gadu stingras diētas, jūtos labi un atļaujos kādu reizi apēst arī kādu kūku 🙂

  6. Varēja gan vairāk uzrakstīt par glutēnu un kur tas zvērs bez graudaugu produktiem sastopams dabībā veidā, kā arī ar ko var šos produktus aizstāt!

  7. Ja Burma (komentētāja no saistītā raksta par bezglutēna pārtiku) pilnā pārliecībā visiem grib iestāstīt , ka griķos ir glutēns, kas ir absurds, tad kādas “gudrības” varētu patāstīt Niks…
    Bet galvenais jau komentēt.. 😀

  8. celiakiju izraisa ar ķīmisku preparātu palīdzību, bojājot orgānus, kas veido fermentus barības vielu sadalīšanai. ja nesadalītās barīvas vielas nonāk organismā notiek aizsargreakcija un veidojas antivielas. bieži vien cilvēkiem, kuriem ir celiakija ir arī reakcija uz citiem pārtikas produktiem.

  9. Celiakiju izraisa ar ķīmisku preparātu palīdzību? Tā būtu kāda kārtējā sazvērestības teorija?

  10. Man arī ir celiakija. Veselu gadu mocījos ar to,ka neiznāju,kas man kaiš. Man ir 17 gadi un es esmu šajā visā iesācēja,jo zinu to,ka man kaut kas tāds i tikai 2 mēnešus. Ļoti grūti pierast pie šī ēšanas veida. Ļoti grūti,kad ej ciemos vai citur, kur ir kūciņas un pārējie produkti, kurus ļoti vēlētos ēst 🙂

  11. Man šo dieagnozi uzstādīja kad man bija 9gadi,tātad 16gadus atpakaļ!Toreiz stāvoklis bija drausmīgs,aizveda uz slimnīcu ar ātro palīdzību,un ārtsi pateica ka tā lēkme esot bijusi pēdējā,jo ja nebūtu aizvesta uz slimnīcu nebūtu izdzīvojusi!
    Slimoju jau no zīdaiņa vecuma,bet gan rīgas ārsti,gan rajona mediķi par visām sūdzībām tikai noteica ka mamma nepareizi mani barojot,un vajagot vairāk puitriņas dot!Savos 9.gados biju 24kg smaga,un 1.25 gara-nu kauli un āda,un visa zila.Mani rīti iesākās ar vemšanu-jo nevarēju uz ēdienu pat paskatīties,tāpat arī vakari,skolā ģību,jo biju aktīvs bērns,bet diemžēl visam nepietika spēka.Bet pēc diegnozes uzstādīšanas viss mainījās,svars pieauga,enerģija atgriezās,vēdersāpes pazuda,gluži kā no jauna piedzimusi!Tiesa gan ēdienkarte mainījās ne tikai man ,bet visiai mūsu ģimenei,viss kur tika iepriekš izmantots glutēns tika mainīts,un glutēna vietā izmantojās-kukurūza,soja u.c.
    Toreiz iedalījos pie tiem slimniekiem kuriem nedrīkstēja ne grama glutēna,jo varēja sākties sāpes,bet tagad nevaru teikt ka pilnīgi 100% ievēroju diētu,bet cenšos.Katrā ziņā jūtos labi,un esmu pateicīga ka tos 16 gadus atpakaļ mani aizveda uz bērnu klīnisko slimnīcu,un dakterei Marksai Ebelei ienāca prātā veikt man šīs analīzes,un veiksmīgi noteikt diagnozi!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.