Būs labi….

Esmu kādu satikusi. Tas ir jauki. Man viņš ļoti patīk. Tas ir jauki. Viņš man teica komplimetus, dievināja mani gultā, īstajā brīdī atsūtīja vismīļāko sms….. TAS BIJA JAUKI. Nu jau tikai bija. Tiekos ar viņu joprojām, bet nekas no tā vairs nav. Jo…… es visu esot palaidusi garām. Viņam esot bijusi sajūta, ka viss teiktais kaut kur pazūd, es nemaz to nesadzirdu. Bet es dzirdēju….. tikai nezināju, kā uz to reaģēt. Es to nemācēju un nemāku joprojām, jo nezinu kā tas jādara. Es pati apslāpēju viņa kaisli un nezinu, kā to atjaunot. Šeit nepalīdzēs skaista apakšveļa un sveces 🙂
Satraukumā par esošo, arvien sastrādāju citas nepatīkamas lietas, sabļauju uz viņu….. par neko, parādot savu ES, kuru biju nolēmusi uz mūžiem norakt.
Bet joprojām ceru, ka viss nokārtosies. Apdomāju savu rīcību, cenšos to izskaidrot gan sev, gan viņam. Darīšu to tik ilgi, kamēr vien būs manos spēkos, jo negribu viņu zaudēt.
Viņš ir dievīgs! 🙂
2 komentāri
  1. Nezinu gan, vai tas ir atjaunojams. Es biju “pretējā” pusē. Bet kādā brīdi, nesaņemot “atbildes”, manī viss apsīka un noplaka. Un tagad viņš var no ādas līst ārā, man tā “uzsildītā zupa” vairs nav vajadzīga. Piedodiet…. !

  2. Jā, pēc savas pieredzes arī varu teikt, ka 100procenetīgi to attieksmi atpakaļ nedabūsi…var jau būt, ka laika gaitā to var labot, ilgtermiņā viņš var saskatīt tevi to pašu, ko sākumā, bet te nu mēs nonākam pie tā, ka nav ko domāt īpaši – ko un kā būtu pareizi reaģēt uz uzmanības apliecinājumiem. vajag priecāties, bet tā, lai viņš to redz.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.