Cilvēki, kuriem piemīt augsts profesionālās autonomijas līmenis un kuri pilnībā kontrolē sava darba grafiku, kļūst par darbaholiķiem biežāk nekā citi.
Vairāk nekā 2600 darbinieku piedalījās Toronto Universitātes sociologu rīkotajā pētījumā par darba grafika ietekmi uz strādājošo privāto dzīvi. Tika konstatēts, jo brīvāks ir cilvēka darba laiks, jo biežāk izpaužas tendence turpināt vai pabeigt iesākto darbu mājās, un tieši tā pašā iemesla dēļ pasliktinājās viņu attiecības ar pārējiem ģimenes locekļiem.
Tie cilvēki, kuriem dota iespēja pašiem noteikt savas darba dienas sākumu un beigas, bieži turpina vai iesāk strādāt mājās, kā rezultātā pieauga ģimenes strīdu skaits. Šis ieradums ir īpaši raksturīgs vīriešiem. Kanādiešu psihologi apgalvo, ka brīvais darba grafiks agrāk vai vēlāk noved pie nepareizas laika un pienākumu plānošanas. Cilvēki jau vairs nespēj atbildēt uz jautājumu, kur beidzas darbs un kur sākas atpūta. Eksperti atzīmē, ka ģimenes strīdi, kuru pamatā ir problēmas, kas saistītas ar darbu, ir viens no galvenajiem stresa izraisītājiem mūsdienu sabiedrībā.
agrāk toč bija problēmas ar laika plānošanu, tā patika pa vakariem strādāt, bet vīrities sāka protestēt, loģiski. tagad daru tā – pielāgojos vīrieša darba grafikam, kad abi esam mājās, tad šis laiks ir tikai mums 🙂
Citreiz tā tiešām gadās…