Iestājās klusums. Manī. Vienīgais troksnis dzīvoklī bija līdz galam neaizgrieztā virtuves krāna pilēšana. Pak – pak! Tā sulīgi un dziļi, līdz maniem sirds pamatiem, atbalsojās manas pārdomas. Pārdomas par kārtējo grāmatu, kura, it kā nejauši, nonākusi manā grāmatu plauktā. Tā joprojām guļ puspievērta manā klēpī, plauksta palikusi tajā… Es gara acīm redzu ņirbam tēlus, sajūtu drukā iespiestā notikuma garšu un…
