Viņa paskatījās spogulī un sabijās: pretī raudzījās bāla, sagurusi tantīte, lai gan viņai bija knapi 30 gadi. Divi bērni, nepabeigta izglītība, aprautas iespējas. Kaut kur dziļi sirdī mita vēlmes, alkas pēc kaut kā spilgtāka, cerība sasniegt karjeras panākumus, būt kaut kas vairāk par nobružātu mājas čību. Tā viņa noteikti jutās … Darba nav, draudzenes arī pajukušas savā dzīvē, daža laba…
Birka: sievietes blogs
Viņš ar mani koķetē…es apmulstu…viņš paskatās uz mani, es saņemos un paskatos pretī un tā mēs ik pa laikam apmainamies ar skatieniem…es neatceros kā koķetē…tik sēžu un no malas vēroju sevi un viņu – kas notiks… Mana koķetēšanas māka ir ierūsējusi un labāk neko nekustinu… Nez kas tagad būs?
Tas sākās brīdī, kad pamanīju Viņa acis cieši lūkojoties uz mani. Samulsu. Un ātri novērsos. Un tikpat ātri sapratu, ka mēģināšu Viņa skatienu nu jau apzināti noķert vēl kādu reizi. Mēs esam pazīstami jau vairākus gadus. Viņš ir mana drauga paziņa, esam bijuši kopā daudzos pasākumos, kur mūsu starpā valdījušas draudzīgas, tīri čomiskas attiecības. Nekas vairāk. Reiz dzirdēju, ka šķietu…
No mana “dienas režīma” var spriest, ka pacients ir “drīzāk dzīvs, nekā miris” – es nekādīgi nevarēju saprast, kāpēc man tas vēders tomēr sāp. Par sāpēm skaidrībā es nonācu pavisam nejauši savas draudzenes meitas dēļ – izrādījās, ka sāpes bija reakcija uz piena produktu lietošanu (kurus es regulāri lietoju visādos veidos un kuri man ļoti garšo). Draudzenes mazulei ir alerģija…
Kā dažreiz dzīvē mēdz gadīties, viss sākas no nejaušībām, no likteņa pieskārieniem. Arī Beāti un Aleksi skāra likteņa pieskāriens tieši vasaras pilnbriedā – zemeņu laikā. Beātei bija iegadījusies brīva diena pirms komandējuma uz ārzemēm, kur bija paredzēts pavadīt nepilnu nedēļu. Protams, kā lielākai daļai sieviešu, arī Beātei viena no vājībām bija staigāšana pa veikaliem, kuros vēl bija jāiegādājas daži nieki…
Ir agrs, puspieci no rīta, 18. maijs. Negribas celties, taču Elizabete draugiem apsolījusi doties līdzi uz auto sacensībām. Izbraucot no mājas, aizmirsa telefonu, kas līdz šim nebija gadījies. Viņa ielīda Golfiņa pakaļējā sēdeklī: priekšā pie stūres sēdās draugs un viņam blakus – kopīgs paziņa, kam bija jābūt sacensībās kā mehāniķim. Neviens nepiesprādzējās. Kavēt nedrīkstēja. Bet tas, kas cilvēkam liekas, ir…
Situācija, protams, standarta. Gaidot, kad friziere beigs savu darbu ar iepriekšējo klientu, nākas noklausīties sarunu starp nagu pucētāju un klienti. Dialoga sākums, nepārspīlējot, bija tieši šāds: “Nu, kas tad jauns pilsētā? Kas ar ko laiž? Kurš apprecējies? Kuram bērni? Kas vēl jauns?” Cita situācija. Nedēļas nogale pie vecākiem. Mamma stāsta, ka nesen satikusi kādu paziņu, un viņa esot biju pārsteiga,…
Biju ar puisi kopā pusotru gadu. Attiecību sākums bija, kā pa kalniem. Sākumā man vēl nebija jūtu un kādas divas reizes šķīros, jo nejutos tiesīga būt kopā ar viņu. Un vienā no šīm šķiršanās reizēm iepazinos ar citu puisi sākām satikties un tā, taču spēju domāt vienīgi par bijušo. Sapratu, ka esmu iemīlējusies un atjaunoju attiecības ar bijušo. Tā nu…