Kā katru darba dienas rītu šorīt devos uz universitāti ar trolejbusu. Kā katru rītu mierīgi apsēdos un gaidīju savu pieturu. Jūtu, ka uz mani kāds skatās. Sāku lokoties apkārt un saprotu, ka tā ir pavecāka kundzīte, kas sēž iepretim divas rindas tālāk un vēršas manī ar cienījamās Valsts Kontrolieres Sudrabas cienīgu skatienu. Kā īsta latviete novērsos, jo palika neomolīgi. Te…
