Bērnu ALERĢIJAS – KĀ un KĀPĒC tās rodas?

Šķiet, ar katru gadu alerģiju pacientu kļūst arvien vairāk un vairāk, īpaši bērnu vidū. Govs piena nepanesība, izsitumi no citrusa augļiem, mūždien aizlikts deguns, ja mājās dzīvo arī pūkains mīlulis – kaķis vai suns. Dažbrīd liekas, ka pat mitrā grīdas uzkopšana divas reizes dienā nepasargā ģimenes locekļus no šķaudīšanas putekļu alerģijas dēļ. Kā rodas alerģijas? Kāpēc tās kļūst sastopamas arvien biežāk? Vai tiešām pašas vien esam vainīgas? Vai ir iespējams darīt vēl kaut ko bez regulāras zāļu dzeršanas, lai izvairītos no tām?

Kas ir alerģija? Kā tā izpaužas?
Alerģija ir organisma imūnsistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām – alergēniem. Visbiežāk sastopamie alergēni ir medikamenti, pārtikas produkti (citrusaugļi, šokolāde, medus, govs piens, rieksti, jūras veltes u.c.), putekļi, pelējuma sēne, kukaiņu kodumi, ķīmiski savienojumi, kas ir sadzīves ķīmijas produktu sastāvā, ziedputekšņi (bērzi, alkšņi, graudzāles), dzīvnieki (visbiežāk tieši mājas mīluļi – suņi un kaķi), kā arī dažādi dārgmetāli.

Visbiežāk alerģijas izpaužas kā aizlikts deguns un šķaudīšana, acu apsārtums un pietūkums, ādas nieze, klepus, izsitumi uz ādas; arī caureja un slikta dūša, ja alerģija skārusi gremošanas sistēmu. Visbīstamākā ir alerģija, kas skārusi elpošanas sistēmu, jo tā mēdz izpausties kā elpceļu tūska un traucē gaisa cirkulāciju plaušās, tādējādi apdraudot dzīvību.

Kā rodas alerģijas?
Cilvēka organisms ir sarežģīti uzbūvēts, tajā ieprogrammētas arī aizsardzības sistēmas – alerģija ir viena no tām. Varētu teikt, ka alerģija ir kļūdaina organisma aizsargreakcija, jo reaģē nevis uz vīrusiem vai svešķermeņiem, bet šķietami nevainīgām lietām, ko sastopam savā ikdienā.

Alerģijas var būt gan pārmantotas no vecākiem, gan radušās it kā pašas no sevis jau mazotnē, gan iegūtas dzīves laikā. Bērnībā radušās alerģijas parasti mēdz skaidrot ar to, ka bērns aug salīdzinoši sterilā vidē – ģimene pastiprināti rūpējas par tīrību mājās, mazgā mazuļa rokas ik pēc desmit minūtēm un neļauj iebāzt mutē nevienu klucīti vai spēļu auto. Tāpat kā mazulis mācās rāpot, staigāt un runāt, arī viņa imūnsistēmai jāmācās atpazīt un apkarot kaitīgās vielas. Kā lai to izdara, ja ne mamma, ne vecmāmiņa neļauj ne nogaršot smilšu sauju pludmalē, ne kārtīgi sabučot kaķi un pat sunīti dzen prom, kad tas no laimes mazo grib nolaizīt no galvas līdz kājām? Savukārt dzīves laikā alerģijas tiek iegūtas, jo organisms jau pieradis cīnīties ar vidē sastopamajām kaitīgajām vielām, tāpēc apkaro arī to, kas mums pašiem nemaz nešķiet nekas ļauns. Tātad arī šajā jautājumā jāizvēlas vidusceļš – kas par daudz, tas par skādi gan vienā, gan otrā virzienā.

[BANNER]

Dzirdēts, ka grūtniecība sievietes organismā daudz ko maina, un tā ir taisnība. Var mainīties ne tikai vielmaiņa, ādas, matu un nagu stāvoklis, saasināties vai gluži pretēji – pavisam pazust slimības, bet arī dažādu produktu panesība vai nepanesība – alerģija var gan uzrasties, gan pazust pēc grūtniecības.

Alerģija zīdainim
Zīdaiņiem visbiežāk vērojama pārtikas alerģija. Bieži vien tas saistīts ar vēl neattīstīto gremošanas sistēmu. Vislabākais veids, kā ar to cīnīties, ir ēdināt mazuli ar mātes pienu vismaz līdz 6 mēnešu vecumam (līdz šim laikam izveidojas organisma imūnsistēma). Tāpēc mammai jānovēro bērns un jāizvairās lietot uzturā produktus, kas mazulim izraisa pastiprinātu reakciju (vēdersāpes, izsitumi).

Ja vecāki zina, ka vienam vai abiem ir kāda alerģija, tas būtu jāņem vērā pirms mazulis nācis pasaulē, jo pastāv iespējamība, ka alerģija tiks pārmantota. Tāpat pēc iespējas jāizvairās no alerģijas izraisītāja.

Kāpēc alerģijas ir tik izplatītas tieši mūsdienās?
Kādreiz ļaudis lielākoties dzīvoja laukos, ēda pašu sarūpētus gardumus un ikdienā lietoja salīdzinoši maz ķīmijas. Laikam ejot, mainoties videi mums apkārt, ikdienas dzīve kļuvusi citāda. Reti kuram vairs ir laiks pašam stādīt, audzēt un novākt dārzeņus, pārtikā arvien vairāk tiek lietoti produkti, kas satur dažādas ķīmiskas vielas. Mājas un apģērbu vairs nekopjam ar ūdeni un dabas līdzekļiem, bet lietojam lielu daļu no lielveikala sadzīves ķīmijas plaukta arsenāla. Pat gaiss, ko elpojam, vairs nav tas pats vecais – tagad lielākā daļa ļaužu mitinās pilsētās, kurās ikdienas pārvietojas tūkstošiem auto, strādā rūpnīcas, piesārņojot to, ko ieelpojam. Attīstoties transporta iespējām, pasaule kļuvusi relatīvi mazāka – ja agrāk lielākais gardums bija ābols no pašu rožābeles, tad tagad pieejami gan arbūzi, gan mandarīni no tālām zemēm, kas tiem paredzētā tālā ceļa dēļ apstrādāti ar mums nezināmas izcelsmes vielām. Cilvēka organisms, sastopoties ar šīm vielām, cīnās, lai tās neatstātu kaitīgu ietekmi – nav brīnums, ka rodas alerģijas. Jo vairāk dažādu kairinātāju, jo vairāk organisms cīnās gan ar tiem, gan ar visu citu, ko sastop ceļā.

Kāds ir risinājums?
Nav mūsu spēkos pilnībā visu izmainīt, tomēr mēs varam samazināt, piemēram, sadzīves ķīmijas izmantošanu savos mājokļos. Varam rūpīgi izvēlēties, ko lietojam uzturā. Sākot jau ar pašiem mazākajiem, gatavot bērniem pēc iespējas dabīgāku ēdienu, kurā nav konservantu un pārtikas piedevu. Ja mamma zīda mazuli, ir iespējams kontrolēt, ko ēd pati mamma, lai maksimāli izvairītos no alerģijas riskiem. Ja mazulis ēd piena maisījumu, tad izvēlēties kvalitatīvāko, bērna vecumam un vajadzībām atbilstošu, tādu kas spēs bērnam sniegt nepieciešamās uzturvielas, neradot alerģiskas reakcijas.

Tas, ko mēs un mūsu atvases lietojam uzturā, ir tiešā veidā saistīts gan ar mūsu veselības stāvokli, gan pašsajūtu. To atceroties, mēs tiešā veidā varam celt savu un savu bērnu dzīves kvalitāti kopumā!

2 komentāru
  1. no potēm (vakcīnām), ķīmiskām zālēm, sadzīves ķīmijas, E vielām utt. Cik var apspriest jau sen zināmas lietas?

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.