Jūsu ģimenē rupjus vārdus nelieto un filmas, kurās lieto nepieklājīgus izteicienus, neskatās. Tāpēc bērns izaudzis par īstu paraug bērnu. Kad ģimenes viesībās vai lielveikalā šis brīnišķīgais bērniņš, kurš tikko sācis apmeklēt bērnudārzu, nosauc radu tanti vai veikala kasierīti kādā no tiem vārdiņiem, ko pieklājīgi cilvēki nelieto pat domās, jūs esat šokā, tad bērnu nokauniniet un ātri aizvediet no notikuma vietas. Nākamā doma ir doties uz bērnudārzu un visus tos, no kuriem bērns varētu būt dzirdējis slikto vārdiņu, nosaukt tādā pašā un vēl sliktākos vārdos. Stop! Tā ir loģiska, taču ne visai laba doma.
KĀPĒC BĒRNI LIETO RUPJUS VĀRDUS?
2-5 gados bērni parasti lieto lamuvārdus neapzināti, tāpat kā jebkuru citu dzirdētu jaunu vārdu. Bērni labi uztver un sadzird šos vārdus, jo viņus intuitīvi piesaista tas, cik emocionāli izturas cilvēki necenzēto vārdu lietošanas laikā. Kad cilvēks lamājas, viņš ir satraukts, lieto izteiksmīgus žestus un bērns to uzreiz pamana un iegaumē skanīgos vārdus.
5-7 gados bērns lamuvārdus var lietot apzināti, vēloties demonstrēt, ka var neklausīt vecākus un rīkoties nepieņemami, pārbaudīt vecāku pacietības robežas. Bērniem patīk novērot, cik ļoti viņu izrunāšanās kaitina vecākus un šokē apkārtējos, turklāt vecāku uzmanība uzreiz tiek pievērsta bērnam.
8-12 gados bērni sāk saprast, kad var lamāties un kad nē. Vienaudžu vidū bērni lieto lamuvārdus, ja tā dara visi pārējie klasesbiedri vai citas grupas (piemēram, viena pagalma bērni) dalībnieki.
KO VECĀKIEM NEVAJADZĒTU DARĪT, JA BĒRNS LAMĀJAS
Ja dzirdi, ka tavs bērns lieto lamu vārdus, noteikti nekaunini viņu citu cilvēku klātbūtnē – tā ir lieta, par kuru jārunā ar bērnu esot vienatnē, tikai tuvinieku lokā.
Nedrīkst smieties, jo bērns to var saprast un iztulkot kā atzinību tam, ko dara.
Nedrīkst aizliegt lietot tādus vārdus neko nepaskaidrojot. Ja nepaskaidrosi, bērns arī neuztvers to, kādēļ tad tas ir slikti. Ar vienkāršu nedrīkst, nekas netiks panākts.
Uzsvērt, ka bērni nedrīkst lamāties. Vērojot sabiedrībā notiekošo, bērnam patiešām var rasties iespaids, ka lamāties – tas nozīmē būt pieaugušam un par sevi pārliecinātam cilvēkam. Ja arī vecāki sacīs, ka tikai pieaugušie drīkst lamāties, tas vēl vairāk nostiprinās šo pārliecību un īpaši jau pusaudža gados radīs bērnā vēlmi lamāties un tātad – ātrāk kļūt pieaugušam.
KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM, DZIRDOT, KA BĒRNS LIETO RUPJUS VĀRDUS
Pieņemiet šo faktu un samierinieties ar domu, ka nekas ārkārtējs nav noticis. Lamuvārdi ir iesakņojušies mūsu leksikā, gandrīz katrs kādā situācijā ir tos lietojis. Pirmais, ko jūs varat darīt lietas labā – nelietot lamuvārdus ģimenē, tā rādot pozitīvu atdarināšanas piemēru.
Ja pirmo reizi tas ir noticis mājās, bērnam savā nodabā ko darot, vecāki var izlikties, ka neko nav dzirdējuši un pavērot bērna reakciju. Ja bērns jau saprot izteiktā vārda nozīmi, viņš gaidīs vecāku reakciju, bet, to nesagaidot, atkārtos provokāciju vai nolems, ka vārds nekādu jūsu interesi neizsauc. Ja bērns nekādu reakciju no jums negaida, visticamāk, viņš to ir kaut kur nejauši sadzirdējis un atkārto kā jaunapgūtu vārdiņu.
Ja bērns pie sevis lamuvārdus atkārto bieži, pavaicā bērnam, ko nozīmē lietotais vārds. Ja bērns nemāk izskaidrot, paskaidrojiet, ka tas ir slikts vārds, ka to lieto tad, ja kādu grib aizvainot un ka tāpēc to lietot nevajadzētu. Ne visi vecāki ir gatavi detalizēti izskaidrot, ko vārds nozīmē un tas arī nav nepieciešams – sakiet, ka jums vienkārši neērti par to runāt, tāpēc jau tādi vārdi tiek apzīmēti par necenzētiem un rupjiem.
Ja bērns motivē savu rīcību ar to, ka tā dara visi vienaudži, var paskaidrot, ka lamāšanās ir tāda pati atkarība kā, piemēram, smēķēšana. Smēķēšana bojā plaušas, bet lamāšanās – vārdu krājumu un labas manieres.
Ja bērns lamuvārdus lietojos sabiedriskā vietā, nepadariet to par šovu, sarīkojot skandālu un fiziski ietekmējot bērnu. Vienkārši atvainojieties apkārtējiem vai sakiet: «Augšanas grūtības», «Ko tikai viņi bērnudārzā nesamācās» u.tml.
Lamāšanās var būt veids, kā izpaust emocijas – dusmas, aizkaitinājumu, bēdas. Pusaudžiem varat paskaidrot, ka pieaugušie reizēm lieto necenzētos vārdus, lai atbrīvotos no situācijas spriedzes un varbūt pat izvairītos no fiziskas vardarbības. Pat labi audzinātiem ļaudīm nonākot afekta stāvoklī vai neparastās, satraucošās situācijās, gadās nolamāties, tā paužot savu emocionālo attieksmi pret notiekošo.
Ja gadījies tomēr lietot tādus vārdus bērna klātbūtnē, atvainojieties un paskaidrojiet, ka jāizvēlas laiks un vieta, kad tādus vārdus lietot. Iespējams, daži cilvēki nekad nelamāsies kolēģu un radinieku klātbūtnē, bet seno draugu lokā to atļausies, jo tā ierasts viņu saskarsmes lokā.
Pusaudzim jāsaprot, ka diemžēl lamāšanās ir neatņemama mūsu sarunvalodas sastāvdaļa, taču tā parasti apvaino un pazemo apkārtējos. Bērnam jāapzinās, ka lamuvārdi aizskar un apvaino apkārtējos par tad, ja tie nav adresēti viņiem.
Es arī paprasu savam rezgalim, lai viņš izskaidro šī “īpašā” vārda nozīmi, dažkārt tā vispār nav zināma, taču dažkārt šim vārdam tiek piedēvēts pavisam cits izskaidrojums, pavisam nevainīgs.
Daina – man patīk pieeja par lamuvārda nozīmes jautāšanu – dažkārt sanāk pat pasmieties (pie sevis, protams) par lamuvārda izpratni? Kurš bija smieklīgākais no nevainīgajiem skaidrojumiem?