Bērns neko normālu NEĒD – kur paliek apetīte un kā to PIEVILINĀT?

Kad satiekas vairākas māmiņas, visbiežāk saruna ir par bērniem. Kā mazie attīstās, kas jauns apkārtnes bērnu skoliņās un attīstības grupās, par niķiem un stiķiem un, protams, par ēšanu. Šis ir jautājums, kas laiku pa laikam kļūst aktuāls katrā mājā.

Vai bērns tiešām ēd par maz?
Lai gan mammas bieži vien uztraucas, vai tik atvase neēd par maz, lielākoties tā ir viltus trauksme. Bērna attīstībā pirmajos gados notiek strauji lēcieni, un laiku pa laikam bērns ēd daudz, bet pēcāk seko periods, kad paaugstinātā vajadzībā pēc kalorijām sarūk un mazais atkal sāk knibināties pie pilna šķīvja. Mamma, pieradusi, ka viņas lolojums notiesā pilnu šķīvi zupas un pieprasa vēl otru, var sākt uztraukties,  ja mazais izēd vairs tikai trešdaļu.

Pirmā ēšanas krīze bērnus visbiežāk piemeklē pēc pirmās dzimšanas dienas. Augšana un attīstība pamazām kļūst lēnāka, tāpēc vairs nav nepieciešams tik daudz uzturvielu un mazais sāk kritiskāk izturēties pret ēdienu.

Šai laikā bērns sāk mācīties ēst patstāvīgi, tāpēc ēšanas process ir diezgan nekārtīgs un daļa pusdienu nonāk uz priekšautiņa, klēpī un visapkārt barošanas krēsliņam. Tāpēc mamma maldīgi uzskata, ka bērns notiesājis lielu porciju. Bet brīdī, kad mazais beidzot apguvis kārtīgas ēšanas prasmes, viņai šķiet, ka bērns vairs neēd tik daudz cik iepriekš.

Aptuveni divos gados, reizē ar bērna valodiņu, attīstās arī viņa personība. Mazais var sākt eksperimentēt, ko teiks mamma, ja es neēdīšu pusdienas. Un vēl, attīstās arī bērna garšas izjūta – vienu brīdi viņš var neēst bietes, lai gan pirms laika tas bija viņa iecienītākais dārzenis, citu – atteikties no burkāniem vai gaļas utt. Bet, ja nesāksi krist panikā un spiest bērnu ēst to, no kā viņš atsakās, visdrīzāk garšas prioritātes drīz atkal mainīsies un mazulis būs gatavs ēst visu, ko piedāvāsi.

Dažkārt ēšanas problēmas izraisa vecāku reakcija – bērns aptuveni gada līdz divu vecumā mācās ēst pats – visbiežāk ņemot ēdienu rociņā. Bet, ja mamma vai auklīte to neļauj, mazais labprātāk paliek neēdis, nekā ļauj sevi pabarot. Tāpat arī ar ēšanas laiku. Var gadīties, kad pienāk pusdienlaiks, bērns vēl nav izsalcis, jo notiesājis brangākas brokastis vai šai brīdī jūtas pārāk aizrāvies ar spēli, lai ēstu.

Apetītes zaglis ir arī saldumi un uzkodas ēšanu starplaikos. Bērns saēdas dažādus našķus un bieži vien jūtas pieēdies, lai vairs negribētu nogaršot dārzeņu sautējumu. Tas pats attiecas uz saldinātiem dzērieniem, sulām un pienu. Tajos ir pietiekami daudz kaloriju, lai zaudētu apetīti. Šos dzērienus ieteicams dot tikai tad, kad bērns ir tikko paēdis, bet pārējā laikā iemācīt mazo veldzēt slāpes ar ūdeni.

Veselības problēmas, kas izraisa neēšanu, sastopamas diezgan reti. Lai gan, ja bērns ilgstoši atsakās ēst, der aprunāties ar savu pediatru, lai tas mazo novērtē un palīdz saprast, vai bērnam tiešām ir ēšanas problēmas.

Bet, ja mazais ir dzīvespriecīgs, enerģisks un normāli pieņemas svarā, domājams, uztraukumam nav pamata. Arī mūsu dzīvē ir periodi, kad apetīte ir mazāka, un periodi, kad tā lielāka.

Kļūdas, kuras izlabot
Bieži vien bērna ēšanas problēmas saistītas ar vecāku paradumiem.
Dažkārt nosēdinām bērnu pie pilna zupas šķīvja, bet pašas steidzamies apdarīt savus dienas darbus.  Diezin vai tev patiktu ēst vienatnē, bet vēl garlaicīgāk tas šķiet mazulim. Labs veids, kā piedabūt mazo paēst, ir sarunāt, ka, kamēr visi pie galda ēd, tikmēr arī viņam tur jāsēž. Pat, ja ēst negribas, šis laiks jāpavada sēžot. Tādējādi pastāv liela iespēja, ka aiz gara laika bērns kaut mazliet, bet kaut ko tomēr apēdīs.

Vēl viena kļūda, ko bieži vien pieļaujam, ir mēģinājums bērnu piedabūt ēst ar varu. Vai atceries, cik traki bija, kad bērnībā vecmāmiņa vai auklīte dārziņā lika ēst nīsto kāpostu zupu. Varbūt arī tavam bērnam kāds produkts nepatīk. Bet doma par to, ka viņš tiks spiests to apēst, rada stresu jau pirms pusdienām,  līdz ar to ēstgriba tu-tū.

Mēdz gadīties, ka bērns nemaz nesāk ēst, jo porcija, ko viņam piedāvā, ir pārāk liela un viņš zina, ka to izēst nespēs, kam sekos pārmetumi. Pamēģini ēdienu piedāvāt nelielās porcijās un centies neizrādīt, ka esi sarūgtināta vai dusmīga, ja tas netiek apēsts.

Noteiktā vecumā mazais sāk cīnīties par savu patstāvību. Iespēja atteikties no ēdiena rada sajūtu, ka viņš pats spēj pieņemt lēmumu par savu rīcību. Tāpēc bieži vien bērni tādā veidā manipulē. It sevišķi, ja esi izrādījusi, ka tas tevi satrauc. Varbūt pamēģini kādā reizē, kad mazais kašķis sāk dziedāt, ka ēst negrib un neēdīs, noņemt šķīvi no galda un teikt, labi, tad ej spēlēties. Domājams, ka bērnu tas pārsteigs nesagatavotu un liks nākamreiz rūpīgāk pārdomāt savu izvēli. Tikai neatkāpies no sava lēmuma – nesāc bērnu pierunāt pārdomāt. Viena reize bez ēšanas viņa veselībai neko nenodarīs, bet audzināšanā nesīs lielu labumu.

Gadās, ka bērns atsakās ēst, ja pirms maltītes ir noskrējies un izslāpis. Tāpēc, uzsākot ēšanu, piedāvā viņam izdzert pāris malku ūdens.

Un visbeidzot, lūkojies, lai ēšanas laikā nekas nenovērš mazā uzmanību. Bieži vien grēkojam, virtuvē ieslēdzot televizoru vai radio. Vai arī esam pieraduši blakus galdam nolikt avīzi vai žurnālu. Līdz ar to arī bērns pievēršas blakus nodarbībām un pavisam aizmirst, kas pie galda bija jādara.

Viltības apetītes pievilināšanai
Vispirms der atcerēties, ka katram bērnam ir atšķirīga vajadzība pēc kalorijām. Un, ja kaimiņu Emīls pusdienās mēdz nolocīt četras kotletes un kārtīgu devu kartupeļu, tas nenozīmē, ka tavam bērnam nepietiek ar vienu nelielu gaļas gabaliņu un karoti kāpostu salātu. Salīdzināšana ir ļoti kaitīga vecāku nodarbe, jo katrs mēs esam savādāks. Turklāt mammas bieži vienu un to pašu porciju mēdz novērtēt dažādi – kas vienai šķiet milzum liela, otrai šķitīs niecīga.

Tomēr, ja uzskati, ka tavs bērns ēd pārāk maz, iespējams, ka apetītes rosināšanai līdzēs kāds no šiem ieteikumiem:

    •    Jau mūsu vecmāmiņas mēdza mums skandināt, šo karotīti par mammu, šo par tēti… Un, lai cik muļķīgi tas izklausītos, dažkārt šāda ēšanas metode tiešām palīdz. Tikai atrodi bērnam pietiekami interesantus tēlus, par kuriem ēst. Tie var būt draugi no spēļu laukuma, bet var būt arī dažādi pasaku tēli no iemīļota stāstiņa vai multenes.

    •    Iespējams, ka bērns neēd tāpēc, ka maltīte viņam nešķiet pievilcīga. Tāpēc lūkojies, lai ēdiens būtu ne vien veselīgs un garšīgs, bet arī interesanti noformēts. Vari pagatavot kartupeļu putru, kas izkārtota uz šķīvja kā zaķis ar gurķu ausīm un olīvu purniņu, vai brokastu olas laiviņa ar siera buriņu un krējuma viļņiem. Iedvesmai vari palūkoties grāmatnīcu plauktos grāmatas ar bērnu ēdieniem.

    •    Varbūt nemaz nav jāgatavo ēdieni, kas izskatās pēc  kaut kā interesanta, bet pietiek ar nosaukumu maiņu – biešu zupa var būt rozā princešu zupa, bet tefteļi –  Šreka purva ciņi.

    •    Ja bērns atsakās no visa cita, izņemot makaronus  (maizes, picas), izmēģini sarīvēt dārzeņus garās strēmelēs un nosaukt tos par krāsainajiem makaroniem vai pagatavo pie makaroniem sātīgu mērci. Dažkārt der paļauties bērna iegribām, jo lielākoties šis viena produkta ēšanas periods samērā ātri pāriet. Turklāt, pieejot radoši, vienu un to pašu bērna iecienīto produktu var pasniegt pagatavotu ļoti dažādi, tādējādi padarot bērna ēdienkarti pietiekami veselīgu un pilnvērtīgu.

    •    Bērni bieži vien ēd pat tādus produktus, ko ikdienā nav pierunājami pagaršot, ja paši piedalījušies gatavošanas procesā. Ļauj mazajam nomazgāt zupai dārzeņus, sabērt tos katlā un pievienot garšvielas. Liec viņam uzlikt uz galda šķīvjus un karotes, un redzēsi, ka apetīte pamazām parādīsies.

    •    Pirms maltītes gatavošanas ļauj bērnam izvēlēties, ko šodien ēdīsim. Lai izvēle nekļūtu pārāk sarežģīta, piedāvā divus iespējamos variantus – piemēram, frikadeļu zupa vai dārzeņu sautējums.

    •    Dažkārt palīdz arī stāsts par to, ka tas, kurš labi paēd, ātrāk izaug liels un var darīt lielas lietas.

Saistītie raksti

8 komentāri
  1. jā mums tā problēma ar ēšanu ir diezgan liela,viņš nevar mierīgi nosēdēt pie galda vajag vienmēr skriet spēlēties vai trakot pie galda uzkliedz virsū sāk raudāt un psihot un tad vairs neēd noteikti,vienkārši nezinu kā noturēt bērnu pie galda mierīgi lai viņš paēstu?ja kāds ir sastapies ar šādu problēmu padalieties ar idejām.paldies!

  2. paldies! es guvu daudz labu padomu un centīšos tos izmēgināt jau rīt, jo citreiz nesaprotu kā savu princesi pabarot. 🙂

  3. Tiešām labs raksts, tas mani nomierināja , jo kā jau viena māmiņa rakstīja nesaprotu no kā bērns iztiek. Grēkojam jau ari ar saldumiem (cepumiem), bet vienalga vai tad var iztikt visu dienu bez ēšanas, ja apēsti pāris cepumi pēc brokastīm. Būtu labi , ja man būtu tāda apetīte 😀 tad tie liekie kg nebutu

  4. Mans bērns iet 4. klasē un brokastis vairs neēd, jo viņš saka ka paliek slikti. Pusdienas skolā kārtīgi neēd un nav garšīgi un ļoti dārgi, katru dienu dodu 1.ls

  5. mums neēšanas problēma sākās, kad sākām apmeklēt dārziņu … neēda neko, tikai izdzera šķidrumus un varbūt saldo pagaršoja, atnākot mājās neēd … tad sāku izdomāt dažādus veidus kā pasniegt ēdienu .. tā nu tagad mums vēl joprojām ir ”kartupeļu pusītes ar biezpienu un siļķi” – kuģīši – jo tādā veidā viņš ēd biezpienu 🙂 un es arī viņam pašam atļauju izdomāt, kā viņš grib ēst pasniegto ēdienu, jo zinu, ka tad viņš būs paēdis, kgan nevaru sūdzēties ne par svaru, ne augumu, bet mazliet uzdeva kunģis, precīzāk, kunģa skābe … tagad mēs ēdam, protams, ne visu, bet katru rītu pajautaju, ko viņš gribētu vakariņās pēc dārziņa vai brīvdienās 🙂 sirds plīst pušu, kad dzirdu kādu sakām, ka bērns neēd, jo saprotu, ka tas ir … galvenais pacietību un neko ar varu 🙂

  6. Ek… Visi rakstā minētie ieteikumi jau sen izmēģināti, nestrādā. Un tas, ka saldumi novērš apetīti, nav tiesa, mans pārstāja ēst normāli vēl pirms bija dabūjis ēst saldums. Atceros, kā es lūdzos, lai pagaršo saldējumu – vismaz kaut ko būs paēdis 🙁

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.