Bērns lietojis ALKOHOLU – ko darīt?

Jūs esat labi vecāki – ar savu pusaudzi aprunājāties par alkohola lietošanas kaitīgumu, minējāt piemērus no dzīves, uzklausījāt viņa viedokli

un jums šķita, ka pusaudzis ir visu sapratis. Te pēkšņi viņš ir pārradies iereibis, muļķīgi smaida un pat deklarē, ka nejūtoties nemaz tik slikti, kā jūs stāstījāt, ka būs. Ko vecākiem darīt? Nolikt bērnu gulēt, sākt lasīt viņam morāli, uzskaitīt paredzētos sodus un ierobežojumus tuvākajam gadam? Mūs konsultēja Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes speciāliste, psiholoģe Inga Dreimane.


Vai ir kāda statistika, cik procenti nepilngadīgo ir pamēģinājuši alkoholu, cik kļuvuši no tā atkarīgi, cik policija pieķērusi sabiedriskā vietā utt.? 
Rīgas domes Labklājības departamenta pētījums liecina, ka 90 % jauniešu līdz 16 gadu vecumam ir kaut vienu reizi lietojuši alkoholu, 15 – 20 % no visiem pusaudžiem līdz šim vecumam ir piedzeršanās pieredze vismaz 3 reizes, kas liecina par jau bīstamu alkohola lietošanu un iespējamu atkarības veidošanos tuvāko 5 gadu laikā.

Laikam jau vakarā, kad bērns pirmo reizi pārrodas mājās piedzēries, nav jēgas neko pārmest, vienkārši jānoliek bērns izgulēties?
Ja bērns ir atnācis mājās reibumā, tad tik tiešām sarunām par uzvedības izmaiņām vai pārkāptiem noteikumiem nav nozīmes. Šādās situācijās sarunu vada emocijas, kā rezultātā gan vecāki pasaka lietas, kuras īsti nemaz nedomā, bet ir uztvēruši saasināti emociju paspilgtinājumā, gan bērni sev adresētos pārmetumus vai jautājumus uztver kā uzbrukumu un apdraudējumu un tādā brīdī nav vēlēšanās atzīt savu uzvedību. Vispirms ir jānodrošina, ka nekas nekaiš bērna veselībai, arī abi vecāki ir atguvuši savaldību un vismaz centušies saprast par ko tieši ir bijušas emocijas un kādas – vai tās ir bijušas dusmas, ka bērns nav pakļāvies, vai bailes, ka varēja notikt jebkas vai vilšanās, ka bērns nav varējis turēties pretī spiedienam, kārdinājumam, utt. Atpazītās emocijas un to cēlonis ir daļa no gaidāmās sarunas, kura nav nedz ērta, nedz viegli vadāma un izturama.

Ko darīt no rīta?
No rīta jāsaprot, kas īsti ir noticis. Vari uz lapas mēģināt aprakstīt, kāda tieši bija bērna uzvedība, jo faktiem ir būtiska nozīme. Viens vārds „piedzēries” raksturo ļoti dažādus stāvokļus un svarīgi runāt maksimāli nepārprotami. Nereti bērns piedzeršanos dēvē par iedzeršanu, un tad ir svarīgi, ka vecāki piefiksējuši, kāda tieši bija bērna uzvedība, iedzēris, iereibis vai piedzēries. Tomēr galvenais ir fakts, ka pusaudzis ir lietojis alkoholu, kaut arī viņam tas nav atļauts.
Dzeršanas motīvu noskaidrošana ir ļoti svarīga, tam ir jābūt vecāki – bērns sarunas mērķim. Iespējams, ka motīvus vai patiesos motīvus neizdosies noskaidrot pirmajā sarunā. Pirmā saruna ir par fakta konstatāciju, par to, ka vecāki bija noraizējušies un vai dēlam/ meitai ir skaidrojums, kā tas notika, kāda ir viņa attieksme pret alkohola lietošanu. Ja vecāku un bērnu savstarpējās attiecības līdz tam ir bijušas atklātas un godīgas, bērns ir uzticējies vecākiem, tad ļoti iespējams, ka motīvus izdosies noskaidrot jau pirmajā sarunā, bet ja ir bijusi distance, noslēpumi, konflikti un nepieejamība, tas visticamāk, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, lai izveidotu savstarpēju uzticēšanos.

Kādi mēdz būt alkohola lietošanas motīvi pusaudžiem?
Lietošanas iemesli ir ļoti individuāli un bieži vien sajaukti vairāki kopā, nereti pat pašam bērnam nav īsti skaidrs, kādēļ viņš piekrita vai pats ierosināja alkohola lietošanu. Motīvu apzināšanās ir lēns un dziļš process, kura laikā pusaudzis iepazīst sevi un mācās veidot sevi kā pieaugušu personību. Visbiežākie lietošanas iemesli ir vienaudžu pamudinājums, bet klātesošs ir konflikts ar skolu vai ilgstošs emocionāls diskomforts, neizpaustas dusmas/bailes, noslēpumi par pārdzīvojumiem vai pāri darījumiem. Reti kad alkohola lietošana pusaudžu periodā ir vienkārši, lai izbaudītu garšu, parasti tā ir ziņkārība par efektu un ietekmi tieši uz mani, „draudzība” vai vēlme iekļauties grupā, vēlme atslābināties un atraisīties, nespējot to izdarīt skaidrā prātā.

Kā runāt ar bērnu un kā pārliecināt par aizliegumu lietot alkoholu, kādus noteikumus var/vajag uzstādīt?
1) Saruna ir par faktiem.

2)
Saruna tiek vadīta ar prātu, nevis emocijām. Nevienai no pusēm šī saruna nesagādā komfortu, bet bērns nav jākaunina vai jāliek viņam justies vainīgam par vecāku pārdzīvojumu. Bērni jau jūtas vainīgi, ka likuši vecākiem pārdzīvot un ka ir pieķerti. Bet jo vairāk centīsies no bērniem izspiest tādu atzīšanos, jo vairāk viņos radīsies dusmas un vēlēšanās vecākus „pasūtīt trīs mājas tālāk”.

3)
Sarunā piedalās tikai vecāki un iesaistītais bērns, nekādas māsas un brāļus vai vecvecākus.

4)
Abu vecāku viedoklis ir saskaņots jau pirms sarunas. Vecāki ir vienojušies par tālākajiem soļiem vai sekām (piemēram, samazināta kabatas nauda brīvdienās, tuvākā mēneša laikā aizliegums brīvdienās palikt pie draugiem, cita veida pastiprināta kontrole, u.c. varianti)

5)
Vecāki iesāk ar to, ko ir konstatējuši iepriekšējā vakarā, apraksta bērna uzvedību un ļauj bērnam pašam paust savu attieksmi un skaidrojumu, kas notika.

6)
Dod iespēju izrunāt lietošanas motīvus. Bet runājot par motīviem, tajā brīdī ir svarīgi, ka vecāki ir emocionāli atbalstoši un pieņemoši, bez vērtējuma, pamācībām, utt. Izvērtēt cik tie ir nozīmīgi pašam pusaudzim un mēģināt saprast, kāds nepieciešamais atbalsts slēpjas aiz lietošanas vēlmēm.

7)
Izrunā tālāko uzvedību, sekas un prasības pret bērnu.

8)
Pārliecinās, ka bērnam ir skaidrs, ko tas nozīmē.

9)
Ļauj abām pusēm just tās emocijas, kuras ir, bet tas nenozīmē, ka ir jāļaujas to sprādzienam. Iespējams, kādu brīdi bērnam vajadzēs padomāt par sarunu un padusmoties, pirms pieņems vecāka noteikumus. Svarīgi šo laiku ir dot!

10)
Saglabāt emocionālo atbalstu citās dzīves sfērās un ģimenes kontekstā kopumā. Bērns ir lietojis alkoholu, bet tas nenozīmē, ka pelnījis nesaņemt vecāku mīlestību.

Kā pareizāk – svētkos ieliet bērnam šampi, lai pagaršo vai nekad nedzert bērna klātbūtnē, jo tad bērni pierod, ka svētku neatņemama sastāvdaļa būs alkohols?
Nav viennozīmīgi pareizas atbildes. Ir svarīgi mācīt bērnu, ka komforta un privilēģiju pieaugums ir līdz ar atbildības pieaugumu. Jo vairāk priekšrocības, jo vairāk atbildības ir jāspēj uzņemties. Bērnam jāsaprot, ka, lai saņemtu privilēģiju lietot alkoholu, kas ir apreibinoša viela un ietekmē, izmaina cilvēka apziņas stāvokli, indivīdam ir jābūt pietiekoši emocionāli stabilam un prognozējamam, jāspēj pārvaldīt savas emocijas, paust savu viedokli un vajadzības. Tāpēc arī alkohola lietošanas vecuma robeža ir noteikta.

Kādi vēl būtu ieteikumi vecākiem?
Alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana un ar to saistītā uzvedība ir viens no jautājumiem, kas vecākus satrauc visvairāk, bet sarunas par šo tēmu un alternatīvām auglīgas un tālejošas ir iespējamas tad, ja starp vecākiem un bērniem valda uzticība un emocionāla drošība, tieši tāda pati uzticēšanās un tuvības pakāpe ir nepieciešama, runājot par intīmajām, seksuālajām attiecībām. Ja saruna par motīviem un uzvedības korekciju tiek uzsākta ar konfliktiem, tad bērni to uztver kā moralizēšanu un apdraudējumu, izjūtot vēlmi aizbēgt no vecākiem un viņu kontroles.
Bērnam ir tiesības izvēlēties cik daudz stāstīt vecākiem, bet vecākiem ir tiesības saglabāt robežas un kontroli, līdzdalību bērna dzīvē, tomēr tas var notikt neuzbāžoties un nepratinot, bet pietiekoši bieži atgādinot par savu klātesamību, attieksmi un pastāstot par tālāko vecāku rīcību, kurai noteikti ir jāseko darbos (ja tas paliek tikai vārdos, tad vecāki paši sevi konfrontē un parāda sevi kā neuzticamu sadarbības partneri), kā arī par pusaudža tiesībām izteikt savu viedokli, lēmumus un sagaidāmo uzvedību, lai ierobežojumi tiktu atcelti.
Pusaudžu periods ir dabisks periods, kad tiek izaicināti pieaugušie un viņu noteikumi, bērni iemācās aizstāvēt sevi un pastāvēt par sevi attiecībās ar vistuvākajiem, un tie ir vecāki. Ir ļoti svarīgi, ka ir noteikumi un kontrole, kuru vienlaikus izaicināt un kurā vienlaikus justies droši, zināt kas notiks, saglabāt spēju prognozēt citu cilvēku uzvedību un plānot savējo.
Alkohola lietošana ir tikai daļa no kopējā stāsta par bērna dzīvi un tajā notiekošo, lai saprastu, kāds atbalsts, padoms un palīdzība jaunietim ir nepieciešama, ir svarīgi vērot un censties saprast jauniešu dzīvi kopumā, kādas ir bērna stiprās un vājās puses, sapņi un vilšanās, cerības un šaubas.

 

Saistītie raksti

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.