Bērna KOGNITĪVĀ attīstība – kas tā ir?

Par bērniņa fizisko attīstību mēs, vecāki, domājam jau pašā grūtniecības sākumā, sekojot tai pa nedēļām grūtniecības kalendārā. Vēlāk atzīmējam, kad mazulis sācis velties, kad celties, un, kad skriet. Nereti  pat salīdzinām šos sasniegumus ar vienaudžiem. Kā ir ar bērna kognitīvo attīstību? Vai zinām, kā mazais uztver un veido priekšstatus un kā to varam ievirzīt vēlamā gultnē? Vai maz zinām, ko tieši nozīmē bērna kognitīvā attīstība? Vai pievēršam tai pietiekami daudz uzmanības?
 
KAS IR KOGNITĪVĀ PSIHOLOĢIJA?
Kognitīvā psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu. 
 
KĀ NORIT BĒRNA KOGNITĪVĀ ATTĪSTĪBA LĪDZ 3 GADU VECUMAM?
Līdz gada vecumam. Šajā vecumā fiziskajā aspektā bērns attīstās visstraujāk visas dzīves laikā – nepilna gada laikā no nevarīgas kūniņas kļūstot par patstāvīgi pārvietoties spējīgu cilvēciņu. Milzīgs attīstības lēciens notiek arī bērna uztverē. Bērna pozitīvu attīstību ietekmē iedzimtība, dzemdību norise, emocionālais kontakts ar māti un citiem tuviniekiem, saskarsme, ēdiena kvalitāte un gūtais apmierinājums, fiziskā aprūpe.
 
Uztveres un atmiņas attīstībā zīdaiņa vecumā ir četri galvenie aspekti. Pirmais ir iespaidu gūšana, kurā iesaistītas visas piecas maņas – piemēram, mazulis redz, ka ābols ir apaļš un sarkans. Otrais ir informācijas apstrāde – iespaidu salīdzināšana, jauno iespaidu salīdzināšana ar jau prātā esošo, tēlu veidošana – ieraugot tomātu, kas arī ir apaļš un sarkans, bērns var domāt, ka tas arī ir ābols. Nākamais attīstības aspekts ir kategoriju veidošana – iespaidu grupēšana un mēģinājumi izprast, kas ir kas – bērns saprot, ka ābols un tomāts negaršo vienādi, tātad nav viens un tas pats. Tālāk ir iegaumēšana un reproducēšana – jo vecāks bērns, jo vairāk un ilgāk atceras. Viņš spēj secināt, ka ne vienmēr viss, kam ir līdzīgas pazīmes, ir viens un tas pats, piemēram, viņam nav katru reizi jāizdomā, ka ābols un tomāts ir dažādas lietas, mazais to jau atceras.

Kustības
. 3 līdz 4 mēnešu vecumā kustības kļūst mērķtiecīgas, tātad prāta koordinētas, nevis haotiskas kā uzreiz pēc dzimšanas. 

Runa un domāšana.
Runas attīstības pamatā sākumā ir atdarināšanas reflekss – bērns atdarina dzirdētās skaņas. Runu lieto emocionālās saskarsmes nolūkā, nevis lai nodotu informāciju. Ja pirmajos trijos mēnešos mazais iemācās klausīties un imitēt dažas skaņas, tad jau 5 mēnešu vecumā atšķir pieaugušo intonācijas un orientējas tajās, piemēram, saprot, kad mamma runā priecīgi, kad dusmojas. Sākot no 7 mēnešu vecuma bērns saprot teiktā nozīmi, jau mēnesi vēlāk var izteikt pirmos vārdus, kuru nozīmi arī izprot. Gada vecumā mazulis saprot praktiski visu, ko vecāki mēdz viņam teikt, un pats saka aptuveni 10 līdz 20 vārdus, kurus labi zina.
[BANNER]
 
Saskarsme. Šajā periodā vislielākā nozīme ir attiecībām ar mammu – jo tās harmoniskākas, jo veiksmīgāk veidosies bērna saskarsme ar sevi un citiem cilvēkiem. Emocionāli mazulis vēl neatšķir sevi no mātes. Aptuveni pusgada vecumā bērns sāk atpazīt svešiniekus un izrādīt emocijas, bieži tās ir bailes, ko izrāda ar raudāšanu.
 
No viena līdz trīs gadu vecumam. Pusotra gada vecumā mazulis runā lieto divu vārdu savienojumus, piemēram, dzert sulu, bet jau divu gadu vecumā vismaz trīs vārdu savienojumus un trīs gadu vecumā lieto vienkāršus teikumus. Saprasto vārdu krājums ir krietni lielāks par paša lietoto. Šajā vecumā attīstības pamatā ir domāšana, ko attīsta ar rotaļu palīdzību. Spēlējoties mazais izvirza mērķus un izdomā vienkāršus plānus to sasniegšanai. Šajā laikā notiek pāreja no konkrētās domāšanas uz tēlaino. Konkrētā domāšana joprojām dominē – bērnam vieglāk uztvert to, ko viņš izjūt tieši. Mazais vēl neprot vispārināt. Tikai trīs gadu vecumā bērns spēj gan fiziski, gan emocionāli sevi nodalīt no mammas.
 
KĀ VEICINĀT KOGNITĪVO ATTĪSTĪBU?
Kuri vecāki gan nevēlas, lai viņu atvase ir pats gudrākais un attīstītākais gan foruma biedreņu bērnu pulkā, gan pirmsskolas grupiņā?! Tomēr der atcerēties, ka veicināt attīstību nav tas pats, kas steidzināt to. Ir labi bērniņu, kurš iemācījies rāpot, likt uz grīdas un ļaut trenēties nesen apgūtajā, bet neko labu nedos mazuļa sēdināšana spilvenos, kamēr bērns vēl nav iemācījies apsēsties. Mazuļa uztveri, domāšanu un atmiņu var trenēt ar attīstošo rotaļlietu (galvenais ievērot atbilstību bērna vecumam) un spēļu palīdzību (bērnībā spēles ir visas bērna attīstības pamatā – gan fiziskās, gan emocionālās), pavisam mazos var vest uz bēbīšu skoliņu, ar drusku lielākiem ir vērts daudz sarunāties – skaidrot un pārrunāt iegūtos iespaidus un darīt to tūlīt, kamēr bērns vēl ir ieinteresēts. Vēro bērna uzvedību un sapratīsi, kas ir piemērots, bet kam vēl par agru. Ja netiec galā, lūdz padomu speciālistiem, piemēram, pediatram, neirologam, bērnu psihologam u.c. Mazulis ir tavas domāšanas un rīcības spogulis, tāpēc esi tāds cilvēks, kādu tu vēlies redzēt savu lolojumu. Vēl – atceries, ka ļoti svarīga loma bērna veselīgā attīstībā, tajā skaitā kognitīvajā attīstībā, ir arī mazuļa uzturam – vairāk lasi rakstāGUDRS uzturs – GUDRS bērns.
 
Svarīgi! Lai kādas teorijas vecāki izmantotu bērna audzināšanā un attīstības veicināšanā, jāatceras, katrs bērns ir individuāls un nevajag viņu salīdzināt ar līdzīga vecuma mazuļiem – tu taču nesalīdzini savas zināšanas kādā jomā ar šīs jomas profesionāļiem un nedomā, ka neesi pietiekami sportiska, jo nevari maratonu noskriet tik ātri kā profesionāli sportisti!
 

6 komentāri
  1. Domāju, briesmīgi satraukties nevajag, taču pie daktera aizvest var. Vispirms pakonsultējaties ar savu pediatru un viņš tad var norīkot pie kāda speciālista.

  2. Jā, mums arī šis “(ne)runāšanas” jautājums aktuāls… jau divi gadi, bet skaidri vēl nerunā.

  3. Līdz ko padomā par to, cik ļoti svarīgi bērna attīstībā ir pirmie dzīves gadi, bail paliek iedomājoties mūsu – vecāku neizdzēšamo ietekmi un atbildību.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.