Paņem daļu – visu radi,
Mirkli atstāj dvēselei.
Gaismu nes, ciet sāpes viena,
Mūžs nesairs, bet tava diena
Priekā smaidīs pasaulei
Tik saulei pretī dzīvi vadi.
Nakts mūžam nav, viss mainās dabā,
Pat dzīve sadeg ilgu sārtā.
Zeme kvēl, vējš pelnus ārda.
Baltu liesmu sirdī glabā!
Sildi citus – pati silsi,
Nesoli un nepievilsi.
Būs rūgtums salds, ja droši dzersi
Un mazums liels, ja sevī tversi.
Tad saules mirdzums tavā vaigā nezudīs,
Būs diena plaša
Jā, skaista, netverama, plaša
Šīs atziņas mīt zemes dvašā.
Vectēva veltījums vecmāmiņai. Tagad viņi atkal ir kopā un ceru, ka laimīgi:)
izlasīju no rīta, domāju, domāju….ka jāuzraksta. Ļoti Ļoti Skaisti! :))