Atvērtais plānojums

Pēdējos gados interjeru plānošanā valda tendence – virtuves mēbeles tiek iebūvētas viesistabā. Interjeru autori, parasti telpu saimnieki, to sauc par atvērto plānojumu. Diemžēl šādam interjeram nav nekāda sakara ar atvērto plānojumu. 

Atvērtais plānojums ir paņēmiens, kad ar dažādu starpsienu palīdzību apdzīvojamā platība tiek sadalīta atsevišķās telpās, kuras plūdeni pāriet viena otrā. Attēlā ir redzams klasisks atvērtā plānojuma modelis. Tas ir Ludviga Mīsa van der Roes (Ludwig Mies van der Rohe) 1929. gadā celtais Barselonas paviljons. 

Vienkārša virtuves mēbeļu iebūvēšana dzīvojamā istabā ir pielīdzināma vannas iebūvēšanai priekšnamā. Nenoliedzami šādai telpu apvienošanai ir savi iemesli. Viens no svarīgākajiem – lai cilvēks, kurš šiverē pa virtuvi, netiktu norobežots no pārējās sabiedrības. Gan ikdienā no ģimenes locekļiem, gan svinību reizēs no ciemiņiem. Un, ja ģimenē ir mazi bērni, apvienotas telpas atvieglo mājas soli. Šādu plānojumu sauksim par apvienotu istabu un virtuvi.

Lai šādas apvienotas telpas padarītu vizuāli pievilcīgākas, šeit daži ieteikumi:

1.

Atdalīt virtuves un dzīvojamās zonas ar vizuāliem paņēmieniem – atšķirīgs sienu krāsojums un grīdas segums.

2.

Starp dzīvojamo un virtuves zonu novietot lielu ēdamgaldu, kuru var izmantot arī kā rakstāmgaldu.

3.

Starp abām zonām ieprojektēt bāra leti, kas kā virtuves turpinājums pussalas veidā nodala virtuvi no istabas.

4.

Krasi atšķirīgs apgaismojuma risinājums, piemēram istabā ir vairāki lokāli apgaismojumi, bet virtuvē griestu lampa virs galda un mazās lampiņas zem sienas plauktiem.

5.

Nekādā gadījumā veļas mašīnu neiebūvēt virtuvē – tā ar savu troksni traucēs jūsu atpūtas mirkļus.

6.

Tvaiku nosūcēju izvēlēties maksimāli jaudīgu, lai arī ar pusi jaudas tas strādātu pietiekami ražīgi un klusi.

www.moff.lv