Atteikties no GAĻAS – vai TU spētu?

Pastāv uzskats, ka mūsu organisms ir gudrs, un līdzīgi kā dzīvniekiem, pats zina kas tam visvairāk nepieciešams. Meža zvēram saslimstot, tas uz laiku atsakās no uztura, tādējādi dziedējot sevi, taču vērojot mūsdienu cilvēku, brīžiem šķiet, ka liela daļa ļaužu, kuri pat ikdienā patērē gāzētos-cukurotos dzērienus, čipšus, desas un citu “atkritumuzturu” ir šo gudrību pazaudējuši kaut kur pa starpu tehnokrātiskajam, pārtikas un farmācijas industrijas attīstības procesam.

GAĻAS ĒŠANA UN MŪSU VESELĪBA
Lai arī daļa no mums ir dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par veģetārā uztura ietekmi uz cilvēka organismu, mēs tomēr nesteidzam atteikties no gaļas ēšanas ikdienā. Taču iedziļinoties aizvien klāt nākošajā informācijā un pētījumos par ikdienas gaļēšanas nevēlamo ietekmi ir vērts aizdomāties par iespēju, pilnībā, vai vismaz daļēji, atteikties no gaļas lietošanas uzturā un pievērsties veģetārieša, vai pat vegāna ēdienkartei.

Kā izrādās, uzturspeciālisti gaļu atzīst par smagu pārtikas produktu, kas satur augstu “sliktā” holesterīna līmeni. Lielos daudzumos tas (“sliktā” holesterīna līmeņa paaugstināšanās) ir ļoti bīstami, jo veicina nogulsnējumu veidošanos asinsvados un asinsrites problēmas, palielinot riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kas joprojām ir galvenais mirstības iemesls arī Latvijā.

Tāpat gaļas ēšana ikdienā tiek uzskatīta par vienu no iemesliem saslimšanai ar vēzi. Dzīvnieku produktu lietošana cieši saistās ar agrīnām menstruācijām un paaugstinātu dzimumhormonu izstrādi, kas tieši korelē ar krūts vēža rašanos. Pētījumi Eiropā un Amerikā atklājuši, ka vēl 1840. gadā pubertātes sākuma vidējais vecums bija ap 17 gadiem, savukārt ap 1970. gadu jau 12 gadi, vienlaikus šajā periodā ir būtiski izmainījušies ēšanas paradumi. Dzīvnieku valsts produktu lietošana palielinājās no aptuveni vienas reizes nedēļā mazākajā trešdaļā iedzivotāju, līdz aptuveni četrām reizēm nedēļā lielākajā trešdaļā, krūts vēža rādītāji attiecīgi cēlušies par 70% [1].



GAĻAS ĒŠANA UN EKOLOĢISKI ĒTISKAIS SKATĪJUMS

Lai arī gaļas ēšana tiek saistīta ar cilvēces evolucionāro lēcienu, jo iestājoties ledus laikmetam cilvēkam nācies no augu vākšanas, pievērsties arī medniecībai un attiecīgi tas padarījis mūs par “piespiedu” visēdājiem, veģetārieši tomēr uzsver, ka mūsu organisms ir un paliek vispiemērotāks augu valsts produktu patēriņam un pateicoties mūsu tik pat evolucionējošajai prasmei apstrādāt zemi, šodienā nedzīvnieku izcelsmes pārtikas pietiktu, lai pabarotu visus planētas iedzīvotājus.

Līdztekus ziņām par to, ka gaļas ēdājiem par labu nenāk lopkopības industrijā plaši izmantotie speciālie līdzekļi – hormoni, steroīdi, antibiotikas (70% no Amerikā izmantotajām antibiotikām tiek izlietotas tieši lopaudzēšanai [2]), kuri faktiski nepastarpināti šādā veidā no šķīvjiem nonāk arī mūsu organismā, ir vērts aizdomāties par to, kādu ļaunumu gaļaudzēšana nodara mūsu eko sistēmai.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumu, lopkopība ir viens no diviem lielākajiem vides piesārņotājiem pasaules mērogā un viens no vislielākajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai (cilvēki izcērt mežus, lai atvēlētu vietu lopkopības industrijas uzturēšanai). ANO speciālisti norāda, ka lopkopības dēļ tiek veicinātas klimata pārmaiņas, piesārņots gaiss, augsne, ūdens, kā arī iznīcināta bioloģiskā daudzveidība [3].

Veģetārā uztura atbalstītāji, kā jau iepriekš minēts, apgalvo, ka ja tos lauksaimniecības zemes hektārus, kuri tiek izmantoti lai izaudzētu pārtiku gaļas lopiņu pabarošanai atvēlētu barības audzēšanai cilvēku ēdināšanai, mums pietiktu ar daudzkārt mazāku zemes platību un pabaroti būtu visi.

KĀDI IR RISINĀJUMI?
Gaļas ēdāji savas kulinārās izvēles pamato ar uzskatu par tās neaizvietojamību, jo gaļa rada ilgāku sāta sajūtu un ir svarīgu vitamīnu (piem. B12) un citu uzturvielu (dzelzs, cinks, proteīni) avots. Tomēr šobrīd šiem būtiskajiem argumentiem veģetārisma piekritēji ir raduši atbildes un risinājumus atklājot alternatīvus augu valsts izcelsmes produktus un uztura bagātinātājus (pie tam, kā liecina mediķu pieredzes, gaļēdājiem, tāpat kā veģetāriešim ir faktiski līdzīga atsevišku vitamīnu un minerālvielu trūkums), kas kompensē šo nepietiekamību un tādējādi padarot vieglāku cilvēka lēmumu par labu dzīvei pilnīgi bez vai daudz mazāk gaļas.

Speciālisti apgalvo, ka tiem, kas tomēr negrib atteikties no gaļas pilnībā, būtu jāsamazina dzīvnieku izcelsmes produktus līdz, lielākais, 340g nedēļā un ierosina veģetāro vai vegānu uzturu ēst mājās un dzīvnieku produktus dodoties piem. ciemos vai ēdot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs [4].

Tāpat pāreju uz bezgaļas vai mazgaļas ēdienkarti var atvieglot vai padarīt patīkamu iestāšanās vai vismaz sekošana dažādām kopienām un sociālām kustībām. Piemēram pasaules mēroga kopiena “Meat Free Mondays” (tlk. “No gaļas brīvās pirmdienas”), kuras vieni no dibinātājiem ir tēvs un meita Makartniji [5] aicina sākt būt par veģetāriešiem pirmdienās. Savukārt puisis vārdā Grehams Hils mudina būt par veģetārieti darba dienās un gaļu ēst brīvdienās [6].
Ko izvēlēsies tu?

Atsauces
[1] Džoels Fūrmens “Ēst, lai dzīvotu”, 120.-122. lpp.
[2] Ann Cooper “What’s wrong with school lunches”, http://www.ted.com/talks/ann_cooper_talks_school_lunches#t-1064659
[3] Līga Andžāne “Kāpēc ir vērts apsvērt gaļas patēriņa samazināšanu”, http://www.happywhispers.lv/lv/kapec-ir-verts-apsvert-galas-paterina-samazinasanu/
[4] Džoels Fūrmens “Ēst, lai dzīvotu”, 324. lpp.
[5] www.meatfreemondays.com
[6] Graham Hill “Why I’m a weekday vegetarian”, http://www.ted.com/talks/graham_hill_weekday_vegetarian

8 komentāru
  1. Oj, šī nu ir riktīgi sarkana lupata, ko esat izvilkuši latviešu tautas tracināšanai. Tūliņ dabūsiet noklausīties… 🙂

  2. Ja godīgi, es nesaprotu, kādēļ piemēram ārsti šo visu nestāsta saviem sirdslimniekiem un tiem, kas nāk pāraptaukojusies uz pieņemšanām un sūdzas par gremošanas traucējumiem, muguras sāpēm utml., tas taču skaidrs un acīmredzams kā diena. Taču nē, ar pusvārdu piemin veselīga dzīvesveida nepieciešamību, bet atlikušo vizītes daļu dragā receptes zālēm (kas maksā mega naudu) un skaidro, cik daudz un ilgi drapes būs jālieto. Tas ir kaut kāds vājprāts un permanenta ačgārnība. Dakteri, attopieties un beidzot pastāstiet kas jūsu pacientiem patiesībā ir jādara!

  3. es varbūt arī pārietu uz veģetāru uzturu, taču līdz šim neesmu dzirdējusi pietiekami daudz garšīgu recepšu. tas, ko var ieraudzīt veģetāriešu recepšu grāmatās izskatās makten pliekani un negaršīgi

  4. jau sen needu galju. un iztieku lieliski. godigi sakot, ari nav tadas lielas velmes neko daudz pec tas.

  5. Jāsaka tā, lai arī esmu par veģetārismu ar visām četrām, jāpiekrīt jau iepriekš komentāros teiktajam, ka grūti izštukot garšīgas un sātīgas maltītes tikai un vienīgi no dārzeņiem. Taču (!!!) kopš esmu pasākusi apmeklēt Rīgā esošās veģetārās ēstuves, jāsaka, manas domas mainās un nupat jau sāk šķist, ka arī es drīzumā būšu sadūšojusies pāriet uz veģetāru uzturu arī mājas apstākļos.

  6. Es sekoju dažiem veģetārajiem Rīgas un ārzemju restorāniem Facebook. Viņi katru dienu publicē īpašo piedāvājumu, labākās idejas atzīmēju, piemeklēju recepti internetā un vakariņas gatavas ;).

  7. Interesanti, bet es laikam tomēr nespēju… pārāk tā gaļa garšo. Lai gan esmu par to, ka jāpērk tikai zināmas izcelsmes gaļa, nevis vistas, kas nāk no nez kurienes…

Komentēt eva Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.