ALUS – 4 receptes tā izmantošanai ĒDIENOS

Vienreiz gadā alu dzer teju katrs latvietis. Tomēr ne visiem šis putojošais, rūgtenais dzēriens iet pie sirds. Ja nu arī tu esi to vidū, šajos Jāņos izmēģini alu nevis dzert, bet gan baudīt ēdienos. Līgo, līgo…

Var strīdēties, vai šis dzēriens ir garšīgs – tāpat kā daudziem citiem gardumiem, tam ir savi pārliecināti piekritēji un arī noliedzēji. Vairākums dāmu ir tumšā alus cienītājas. Iespējams tāpēc, ka šis alus, kas gatavots no dedzinātiem graudiem, ir mazāk rūgts un ar karamelizētu garšu. Tāds sievišķīgi salds, biezs un mazliet lipīgs. Starp citu, tieši lipīgums ir viena no viduslaikos izmantotajām alus kvalitātes pārbaudes metodēm. To veica šādi – uz sola izlēja alu un lika četriem vīriem, tērptiem ādas biksēs, sēdēt uz tā, līdz sols nožuvis. Tad visi reizē cēlās – ja sols cēlās līdzi, alus labs. Ja ne, arī dzēriens tika brāķēts. Mūsdienās gan aldari atzīst, ka laba alus galvenā pazīme ir nevainojama pašsajūta nākamajā dienā. Jo kvalitatīvāks alus, jo mazāk sliktu sajūtu pēcjāņu rītā – pat ja ieķerts par daudz.

Tomēr alus dzeršanā jābūt uzmanīgiem, jo tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni, arī alus var izraisīt atkarību. Lai gan mediķi piekrīt, ka, saprātīgi baudīts, alus ir veselīgs. Antioksidantu, ar kuriem tā izslavēts alus smalkākais brālis vīns, šai zemnieciskajā dzērienā ir pat vairāk.

No kā top alus?
Lai gan alus darītāji mēdz izmantot dažādas piedevas, klasiska alus receptei nepieciešami vien četri komponenti – iesals, ūdens, raugs un apiņi.

Iesalu iegūst no miežiem, kuriem, pēc alus darītāju apgalvojuma, jābūt izcilas kvalitātes. Miežus izdiedzē īpašos apstākļos un tad kaltē. Tas, cik veiksmīgi un kā veic šo procesu, lielā mērā ietekmē, kāda būs iegūtā alus kvalitāte. Kaltēšanas temperatūra nosaka, vai galarezultātā alus būs tumšs vai gaišs. Jo temperatūra augstāka, jo alus tumšāks. Lai gan šķiet, ka ūdens visur ir vienāds, tomēr tā nav taisnība. No ūdens ķīmiskā sastāva un cietības vai mīkstības ietekmējas arī alus garša. Tas un, protams, arī aldaru meistarība ir viens no iemesliem, kāpēc no vienām sastāvdaļām gatavots alus var garšot tik dažādi.


Raugs ir alus komponents, ko aldari glabā visrūpīgāk. Alus rauga sēnīte ir īpaša, tieši šim procesam derīga, jo nerada citus rūgšanas procesus, kas alu var sabojāt.

Un visbeidzot apiņi, kas gan ne vienmēr bijusi alus sastāvdaļa. Apiņi veido ne tikai alus garšu, bet arī palīdz to ilgāk uzglabāt. Šīs sastāvdaļa lielā mērā ir atbildīga par alus nomierinošo efektu (ja netiek izdzerts pārāk daudz).

Alus vēsture
Alus vēsture ir gandrīz tikpat sena, cik cilvēku prasme audzēt miežus. Pirmās rakstiskās un zīmētās liecības par prasmi tikt pie alus ir aptuveni 5000 gadu vecas. Šai laikā alu senās Sīrijas un Mezopotāmijas teritorijās baudījuši teju visi – gan parasti iedzīvotāji, gan augstmaņi.

Arī Eiropā cilvēkiem alus garšojis jau senatnē. Šeit par izsmalcinātākajiem un veiklākajiem aldariem kļuva mūki. Viņi savus atklājumus alus darīšanā rūpīgi pierakstīja un nodeva nākamajām paaudzēm, aizvien uzlabojot un papildinot recepti. Alus ticības brāļiem palīdzēja arī izvairīties no daudzajām slimībām, kas viduslaikos bija izplatītas apdzīvotajās vietās starp cilvēkiem, kuri lietoja nevārītu ūdeni.

Par alus dzeršanu klosteros stāsta arī kāda leģenda, kā šis dzēriens ticis pie paša pāvesta svētības. Mūki vēlējušies uzzināt, vai alu drīkst lietot gavēņa laikā, tāpēc uzbrūvējuši muciņu sava labākā alus un devušies tālajā ceļā uz Vatikānu. Bet, tā kā tas noticis tieši pirms Lieldienām, paši alu nav garšojuši, jo atļauja to lietot gavēņa laikā vēl nebija saņemta. Pa ceļam viss brūvējums saskābis, un pāvests, nogaršojot alu, secinājis, ka tas ir varen nebaudāms dzēriens. Tad nu svētais tēvs nolēmis, ka tik negaršīga dzēriena lietošana gavēnī mūkiem par sliktu nenāks un devis alum savu svētību. No šejienes arī alus ieguvis savu otro vārdu – šķidrā maize.

Arī latviešiem alus palīdzējis pārciest grūtākus brīžus. Laikā, kad zemniekam bija jākalpo muižā, katram kalpam pienācās stops alus dienā (tas ir aptuveni 1,2 litri). Šo dzērienu gan parasti uzskatīja par atspirdzinājumu un papildu uzturu, nevis našķi. Turklāt līdzīgi, kā viduslaiku Eiropā, arī pie mums alus senatnē bija teju vai vienīgais sterilizētais dzēriens. Tādējādi alus dzērāji izvairījās arī no slimībām, kas raksturīgas pilsētniekiem, lietojot netīru ūdeni.

Receptes alus izmantošanai ēdienos

Alus mīklā fritēti gardumi
1 dzeltena un 1 sarkana paprika
1 mazs kabacītis
2 sīpoli
100 g garneļu
½ litrs eļļas
Mīklai
150 ml gaišā alus
130 g kviešu miltu
2 ēdamkarotes Parmas siera
2 olas baltumi
1 tējkarote kaltēta bazilika
1 tējkarote sāls

Paprikas un kabacīti nomazgā. Paprikām izņem sēklas un mīkstumu sagriez garās sloksnītēs. Kabaci nomizo un no tā sagatavo salmiņus. Savukārt sīpolus atbrīvo no mizas un sagriez gredzenos. Ja izmanto saldētas garneles, atkausē tās un notecini. Olu baltumus atsevišķā taukā saputo stingrās putās, bet pārējās mīklas sastāvdaļas citā traukā kārtīgi sajauc. Iecilā tajās olu baltumus. Uzkarsē katliņā eļļu, iemet tajā maizes gabaliņu, ja tas sāk burbuļot un ātri kļūst brūns, fritēšanu var sākt.

Dārzeņus un garneles apviļā mīklā un liec katliņā fritēties. Tiklīdz gabaliņi kļūst apetītlīgi brūni, tos izņem no katla un notecini uz papīra virtuves dvieļiem.

Alus un olu zupa
½ l tumšā alus
½ l buljona
100 m saldā krējuma
4 olas
Pētersīļi
4 grauzdētas baltmaizes šķēles
Sāls un pipari pēc garšas

Olu dzeltenumus atdali no baltumiem. Dzeltenumus un saldo krējumu saputo. Alu un buljonu uzvāri, ja nepieciešams nedaudz pievieno sāli un piparus. Noņem no uguns un ietumē ar olu un saldā krējuma maisījumu. Olu baltumus saputo stingrās putās, bet pētersīļus sakapā. Gatavo zupu pārkaisi ar zaļumiem, uzliec baltumu cepurītes. Pasniedz pārkaisītu ar sadrupinātiem baltmaizes grauzdiņiem.

Alus ruksis ar gailenēm
500 g cūkas filejas
200 g gaileņu
200 g gaišā alus
150 g saldā krējuma
1 puravs
2 ēdamkarotes sviesta
1 ēdamkarote miltu
1 tējkarote sojas mērces
6 maltas kadiķogas
Pētersīļi
2 tējkarotes sausā garšvielu maisījuma
Sāls un pipari pēc garšas

Gaļu sagriez aptuveni 2 cm platās šķēlēs. Izdauzi, līdz tā kļūst gandrīz divas reizes lielāka. Sēnes noskalo un notecini (var izmantot arī konservētas gailenes). Puravu rūpīgi nomazgā un sagriez gredzentiņos.

Gaļu no abām pusēm apcep gandrīz gatavu, ievieto katliņā. Virs tās liec nedaudz apceptus puravus un sēnes. Uzsijā miltus, pievieno alu, sojas mērci, garšvielas un krējumu. Samaisi un uz lēnas uguns vāri piecas līdz desmit minūtes. Pārkaisi ar zaļumiem un pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un brūkleņu ievārījumu.

Reibinošais pudiņš ar alus putām
4 apkaltušas baltmaizes šķēles
100 g brendija
30 g rozīņu
20 g mandeļu
20 g apelsīnu sukāžu
1 citrona miziņa
2 olas
2 ēdamkarotes cukura
Sviests un rīvmaize cepamformu sagatavošanai
4 ēdamkarotes putota krējuma garnēšanai
Alus putām
3 olas
1/8 l tumšā alus
2 ēdamkarotes cukura
1 tējkarote kanēļa

Rozīnes izmērcē. Maizi saplucini vai sagriez nelielos gabaliņos un samaisi ar rozīnēm, rupji sasmalcinātām mandelēm un apelsīnu sukādēm, kā arī rīvētu citrona miziņu. Pārlej ar brendiju un kārtīgi samaisi. Ievieto slēgtā traukā un novieto uz vismaz sešām stundām ledusskapī. Pievieno viegli sakultas olas un cukuru un vēlreiz kārtīgi samaisi. Ar sviestu izzied cepamās formas (var izmantot nelielus suflē trauciņus) un izkaisi iekšpusi ar rīvmaizi. Iepilda pudiņa masu un cep (ap 150 grādu) cepeškrāsnī aptuveni 40 minūtes.

Putām atdali olu dzeltenumus no baltumiem. Dzeltenumus viegli sakul un kopā ar alu, cukuru un kanēli, nepārtraukti maisot, uzkarsē (nedrīkst ļaut šķidrumam sākt vārīties). Baltumus sakul stingrās putās un iecilā masā.

Gatavās putas sadali vienādās daļās un lej uz porciju šķīvjiem, virsū liec izceptos pudiņus un rotā ar putukrējuma pikučiem.

3 komentāru
  1. Ou, jē, vai Zanda vēl nav atvērusi savu restorānu vai ko tamlīdzīgu? es no šīm receptēm ģībstu!!!! 🙂

  2. esmu no taam kas alu nedzer bet izlasot alus zupas recepti…esmu sajuusmaa un liekas ka pagarssojot buushu veel lielaakaa!!!Miilss paldies par recepteem!Un lustiigu liigoshanu espati.lv kolektiivam :)) ka arii lasiitaajiem!!!

  3. oho!! kas par receptēm! es nekad alu nekur neesmu izmantojusi, bet varbūt pamēģināt?

Komentēt denii Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.