Aizliegtā spēle

Jocīgi ilgu laiku domāju, ka pasaule sastāv no tikai tīras patiesības un vairāk ne no kā, nu labi, mani ideoloģiskie mērķi nedrīkstēja pārsniegt to, ko es saucu par patiesību, akla ticība un tiekšanās pēc tā ko sauc justice–taisnīgums, taisnība un taisnprātība, rotaļu, ko spēlē divi, balstoties uz pilnīgu atklātību, balstoties uz savstarpējām attiecībām, kurām pa vidu nav ne kādas barjeras nekā, sagaidot no otra tieši to pašu, ko dod no sevis, spēli uz vienādiem noteikumiem, ne vairāk un ne mazāk, nedodot atkāpes nevienam pašam ne sev, ne citam… lūk to es saucu par īstu ideoloģiju un entuziasmu, mirkļos, kad savus ideālus cilvēks nenodot ne dēļ kā, savukārt, šo savstarpējo saspēli izjaucot viena mirkli, mirklī, kurā otrs trāpa blakusspēlētāja vārtos, iesaistot trešo, trešo lieko… bet īsts ideoloģijas cīnītājs vienmēr zina, kā rīkoties, jo trīs-šis skaitlis ir daudz par daudz, tādēļ rezolution ir skaidrs kā divi reiz divi, no spēles ir jāizstājas, tieši tagad, ne mirkli nekavējoties, negaidot un neuzklausot!

Un vai kāds var atbildēt uz šo jautājumu, kādēļ ir tik daudz mūsu dzīve situāciju, kad spēle netiek pārtraukta, bet turpinās, jo likums taču sen ir skaidrs, par smagu noteikumu pārkāpšanu no spēles dalībniekus izslēdz, jo dopings sacensībās nav atļauts, tādēļ vēl joprojām manu prātu pārņem jautājums, kādēļ dzīves attiecību spēle neizslēdz dalībniekus… par neatļautu līdzekļu lietošanu un nodevību…valsts…

5 komentāru
  1. Jo reizēm laikam vieglāk ir izlikties, ka visi ievēro spēles noteikumus… Izdevība gļēvums, bailes no nezināmā, slinkums? Varbūt kāds no šiem? Reizem izlikties un dzīvot savā ilūziju pasaulē, ka viss ir kārtībā un ka tas tikai izlikās… ir vnk vieglāk, mazāk sāpīgi…bet tikai uz kādu laika posmu…

  2. Laikam tā attēlā pievienotā glāzīte tā pavairāk tika cilāta, citādi, par kādu nodevību iet runa? Par kādu spēli? Vīra, drauga, ta vēl valsts un, tad daudzpunkts. Nu, ārkārtīgi gudri un izsmeļoši… Piekrītu pirmajam komentāram

  3. pēc manām domām, tas notiek tikai tāpēc, ka cilvēki savā starpā neizrunājas un tas, kurš iesaista trešo spēlētāju vai aiziet no attiecībām, izvēlas to vieglāko ceļu problēmu (savu) ‘risināšanai’, lai gan skaidri zin, ka bēgšana jau neatrisina, tikai padara to neatrisināmu, vismaz priekš tā, kurš atstāts neziņā. skumji, bet fakts

  4. Atbildes uz so var but daudz un dazadas,kaut gan jaatzist,ka raksts ir diezgan nesakarigs!Ka vienu no popularakajiem iemesliem varu minet nevelesanas spelet otra plana lomu:tas ir ,ja kads kraps ,vai ies tas/ta busu es.Jo nevienam jau nepatik palikt pamestajam un kraptajam ,tadel biezi vien novicinam si speles dalibnieka izlehsanu,lai velak varetu to izdarit ar dubultu prieku un atriebibas devu,kaut gan jasaka,ka nevienmer tas sagada gaidito prieku un atvieglojuma ssajutu.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.