Anna pamodās vēlu, sāpēja galva, darbs arī jau bija nokavēts. Steigā ķemmējot matus, jaunā sieviete atcerējās vakardienu. Bija jautri, abas ar Keriju skatījās filmas un malkodamas šampanieti bija nosēdējušas gandrīz līdz rītam.
Anna tik ļoti gribēja saprast, kāpēc Kerijai veicās ar vīriešiem, bet viņai nē. Kerija bija stādājusi tikai īsu laiku par oficianti 18 gadu vecumā. Tad viņa esot nolēmusi, ka nekad vairs nestrādās.
Anna, savukārt, strādāja no rīta līdz vakaram. Izdabāja priekšniekam, darīja vairāk nekā no viņas tika prasīts. Patiesībā, Anna strādāja ļoti labi. Darbs bija Annas dzīve un dzīves jēga. Anna pelnīja ļoti labi, viņu varēja uzskatīt par sievieti ar augstiem ienākumiem. Viņai bija savs , tiesa gan, kredītā pirkts trīsistabu dzīvoklis labā rajonā. Līzingā pirkta lietota automašīna, kura jau bija gandrīz izmaksāta.
Kerija dzīvoja prestižā rajonā privātmājā, brauca ar jaunu Mercedes. Vienmēr bija laimīga un priecīga. Kerijai jau 4 gadus bija brīnišķigs draugs.
Anna neko nesaprata. Viņa bija pārliecināta, ka Kerijai vienkāršī ir paveicies.