Bērniņš mācās spēlēties patstāvīgi. Attīsti šo prasmi, un jau drīz varēsi baudīt sava darba augļus. Spēlēšanās iemaņas ar katru dienu kļūst pilnīgākas. Bērniņš sāk novērtēt rotaļlietas, to faktūru, skaņas un gaismas efektus. Tāpat arī mazo aizvien vairāk interesē sadzīves priekšmeti un, piemēram, virtuves skapīšu saturs. Ja vēlies bērnu iepriecināt, ļauj viņam izkrāmēt kādu drošu atvilktni vai skapīti.
Tāpat parādi bērnam, kā skan pulkstenis, tvaiku nosūcējs un citas sadzīves lietas, kas pētniekam šķiet interesantas. Kopā vērojiet bilžu grāmatas, kurās attēloti daž?di dzīvnieki, un stāsti, kā katrs zvēriņš runā. ļauj arī bērnam piedalīties vērošanas procesā un nesteidzies ar pareizajām atbildēm. Lai bērns pats ar rociņu parāda, kas viņam bildēs interesē, un mēģina izteikt pareizās skaņas.
Tā kā ar katru dienu aug bērna spēja saglabāt uzmanību, iespējams, ka mazais, darbojoties ar lietām, kas viņam šķiet interesantas un jaunas, jau ir gatavs pat 15 un 20 minūtes spēlēties vienatnē. Tikai netraucē bērnu šajās nodarbēs, iesaisties vienīgi tad, kad skaidri redzams, ka mazais to gaida. Nedodot iespēju bērnam pavadīt laiku pašam ar sevi, viņš tā arī neiemācīsies spēlēties pats ar sevi. Bet tas nozīmē, ka nākotnē tev brīvu br?žu tikpat kā nebūs, jo mazais vienmēr pieprasīs tavu klātbūtni.
Pamazām mainās arī dienas gulēšanas ieradumi. Ja mazais vēl to nav izdarījis, tad drīzumā dienas laikā viņš vairs gulēs tikai divas reizes – rīta pusē un vakarpusē. Visveselīgāk, ja iemanīsies šos gulēšanas laikus saskaņot ar pastaigām un vismaz vienu diendusu pavadīsiet svaigā gaisā.
Jaunas kustības
Pārvietošanās iemaņas aizvien pilnveidojas. Nu jau mazais sniedzas arī pēc mantām, kas ir novietotas augstāk, piemēram, uz dīvāna. Vairākums bērnu šai laikā pieceļas stāvus un turoties sāniski sper pirmos solīšus. Š?da pārvietošanās ir milzu lēciens mazā cilvēciņa attīstībā un arī dzīves uztverē. Te nu darbs mammai, lūkojoties, lai sagurstot mazais sāpīgi nekrīt, un uzmanot viņa pārvietošanās distancē esošos asos stūros.
Spēlējoties mazais jau mēģinās salikt klučus citu uz cita vai ielikt priekšmetus trauciņā. Iemāci bērnu mest mantas bļodā vai kādā kastē. Tas mazajam sagādās daudz prieka, turklāt būs labs ieguldījums viņa spēju pilnveidošanā. Tiesa gan, mazā cilvēka ambīcijas arī aug, un br?žos, kad iecerētā darbība neizdodas, iespējams, tev būs jāpārcieš gana pamatīga dusmošanās lēkme.
Ja vēlies bērna uzmanību saistīt ilgāku laika sprīdi, atrodi viņam jaunu, interesantu nodarbošanos. Piemēram, ļauj pāršķirstīt vecu telefonu numuru grāmatu. Bērns izbaudīs lapu burzīšanas un plēšanas prieku. Tikai atkal – neatstāj bērnu bez uzmanības, jo papīra ēšana nav veselīga, turklāt tipogrāfijas krāsa var būt indīga.
Sev brīvbrīdi iegūsi, ja ļausi mazajam izkrāmēt kādu drošu virtuves skapīti vai atvilktni. Iepriekš pārliecinies, vai tajā nav nekā mazajam pētniekam bīstama, un nodrošinies, lai viņš neiespiestu durvīs pirkstiņus.
Devītajā mēnesī bērnam jāmāca arī tādas lietas kā plaukstiņu sišana. Protams, bērns ar lielu prieku šo iemaņu izmantos arī tam, lai sistu divas rotaļlietas, vienu pret otru, jo, viņaprāt, skaņas ir vienkārši fantastiskas. Lai arī dažk?rt tas ir ļoti kaitinoši, neaizliedz šos eksperimentus, jo tas pieder pie daļas no bērna attīstības.
Tā kā bērns šai laik? apgūst spēju ierāpties dīvānā, gultā un uz citiem paaugstinājumiem, ļoti svarīgi mācīt viņu pareizi norāpties. Tātad ierādi bērnam, kā atmuguriski izrāpties no gultas, un atkārto šo pamācību, līdz bērns pats to ielāgo.
Valodiņas attīstība
Bērns mēģinās atdarināt aizvien vairāk skaņu, ka tas jau sāk izklausīties pēc valodiņas. Daudz tiks lalināts un runāts, turklāt mazulis mēģinās arī mainīt balss skaļumu. Dzirdēsi gan niknus un priecīgus brēcienus, spiedzienus, murmināšanu un pirmos čukstus. Daži bērni labprāt imitē klepošanas skaņas.
Šai laikā tiek lietoti pirmie vārdi, kas parasti ir vienas zilbes atkārtojums. Tas var būt mama, tete,vava vai kas cits. Bieži ar vienu zilbi, piemēram, pa, tiek apzīmētas daudzas un daž?das lietas. Mazais centīsies atkārtot arī dzīvnieku skaņas. Viņš apgūst sazināšanos ar žestiem. Aizvien svarīgāka kļūst māšana, kad kāds dodas prom.
Tikai neuztraucies, ja bērns vārdus nelieto apzināti un nerunā. Lai gan mazais saprot ļoti daudz, līdz īstai runāšanai vēl tēls ceļš ejams. Lielākoties mazie pa īstam sāk runāt ap pusotru un pat diviem gadiem.
Lasi arī pārējos šīs sērijas rakstus:
1. mēnesis
2. mēnesis
3. mēnesis
4. mēnesis
5. mēnesis
fantastiska bilde 🙂
Manējais bubina, izklausās pēc maza kumeliņa 🙂
Un ko lai dara, ja mazais savā attīstībā “atpaliek no grafika”, neesmu histēriķe, bet dažbrīd nesaprotu, kā tas ir vieni jau dara to un šito, bet manējais vēl kavējas…