Anna gribēja apprecēties. Vairāk par visu. Piedzīvot balto kleitu, kāzu viesus, baznīcu, smaidus un laba vēlējumus, pārākuma sajūtu attiecībā uz draudzenēm. Vecāku lepnumu ar savu meitu. Tas laikam bija pats svarīgākais. Annai bija iekšējs konflikts ar vecākiem.
Par vīrieti Anna nedomāja. Viņa pagaidām neiedomājas, ka tam būtu kāda nozīme.
Viņš taču tik ļoti mīlēs Annu, ka darīs visu ko viņa vēlas. Ja Anna nezinās ko vēlas un tā bija pārsvarā gadījumu, viņš uzminēs to, kas Annai tajā brīdī būs vajadzīgs. Viņš būs laimīgs jau par to vien, ka Anna eksistē.
Par to kāpēc izjūk tik daudz attiecību Anna nebija aizdomājusies.