8 soļi, lai BEIGTU sevi SALĪDZINĀT ar citiem

Cilvēks pēc dabas ir sabiedriska būtne, tādēļ ir vairāk, kā normāli, ka mēs sevi vērtējam skatoties kaut kādā kontekstā, parasti – citu cilvēku kontekstā. Taču problēma rodas tad, kad šī skatīšanās uz citiem, sāk likt mums justies slikti – neapmierinātiem ar sevi un dzīvi kopumā. Psihologi uzskata, ka tā ir viena no lielākajām mūsdienu cilvēka problēmām. Mēs salīdzinām it visu – gan mantu, kas mums pieder, gan savu izskatu, gan karjeru, attiecības, ģimeni utt. Un jautājums ir tikai viens – kādēļ mēs darām to, kas liek mums justies slikti? Šoreiz par soļiem, kas jāsper, lai pieliktu punktu šai negatīvajai salīdzināšanai.

APZINIES, KO DARI! Ļoti bieži ir tā, ka mēs sevi ar citiem salīdzinām pašas to vairs neapzinādamās – tas notiek gluži automātiski. Un šīs darbība un sajūtas, ko tā raisa var būt par iemeslu sliktam garastāvoklis, nomāktībai, pat depresijai. Tādēļ pirmais solis, lai beigtu sevi salīdzināt ar citiem, ir vienkāršs – apzinies to, ko dari! Pamēģini piedomāt pie šīm darbībām un pieķert sevi tajās!

PĀRTRAUC! Kolīdz esi sevi pieķērusi šajā salīdzināšanā – piefiksē to! Saprotu, ko tagad dari un apstājies. Vienkārši pārtrauc šīs domas, maini tās uz citām. Jā, tieši tik vienkārši. Tas, protams, ne vienmēr ir viegli, bet tas ir panākams, piedomājot pie tā, ko darām. Sapurini sevi un pajautā – ko es daru un galvenais – kādēļ es to vispār daru? Kādēļ man jādara tas, kas liek justies slikti? Un vai tad šī salīdzināšana ko dod? Vai tā ko maina? Atbilde, protams, ir – nē! Tā liek tev tikai un vienīgi tev pašai justies sliktāk un sliktāk.

UZSKAITI POZITĪVO! Bieži vien, kad mēs sevi salīdzinām ar citiem cilvēkiem, mēs gluži vai automātiski meklējam sevī to, kā mums nav, tajā pašā laikā pavisam aizmirstot visu to, kas mums taču ir! Un tas attiecas uz jebko – izskatu, karjeru, attiecībām utt. Pirms meties negatīvajā sevis salīdzināšanā un kritizēšanā, pamēģini uzskaitīt to, kas tev ir! Saraksti uz papīra lapas, ja nepieciešams! Tu redzēsi – šo lietu ir tiešām daudz! Visbiežāk – daudz vairāk par to, kā mums, mūsuprāt, nav.

PAR TO, KAS TEV NAV – VAI TEV TO VAJAG? Tev nav, bet otram ir. Tu salīdzini un jūties slikti. Bet padomā un godīgi atbildi sev – vai tev maz vajag to, kas ir otram? Tā no visas sirds un patiesi atbildi – vai vajag? Ja tev būtu tas, ko uzskati par nepilnību sevī – vai tu justos patiesi laimīga? Vai tā ir tā labas sajūtas atslēga? Vai varbūt tev to vajag tikai tādēļ, ka tas ir otram? Ļoti bieži šādi ar jautājumiem analizējot pati sevi, tu sajutīsi, ka šī visa salīdzināšana un ņemšanās ir lieka – tev ir labi tāpat un nemaz nevajag to, ko sākotnēji esi ieņēmusi galvā.

FOKUSĒJIES UZ POZITĪVO! Koncentrējies uz savām stiprajām īpašībām – lietām, kas tev ir! Un mums katrai ir tik daudz! Tavs uzdevums to apzināties un atcerēties jo sevišķi tad, kad atkal prātā iezogas vēlme sevi salīdzināt ar citām un pačīkstēt par to, ka dzīve apdalījusi un kaut kā ļoti pietrūkst. Pajautā sev – vai tu mainītu visu šo labo, kas tev ir pret to, kas ir citām un tev šķiet, ka trūkst sevī? Visbiežāk atbilde ir nē, jo izrādās, ka pašai ir daudz pozitīvā, ko izcelt! Turklāt tas, kas ir tev, bieži vien ir kas tāds, kā citiem nav – lepojies ar to!

PIEŅEM TO! Pieņem to, ka neesi perfekta. Nu neviens taču nav! Un kas par to? Galvenais ir saprast, ka tas nav iemesls, lai tādēļ tu justos sliktāk un nepilnvērtīgāk. Ir jāapzinās, ka pilnība pilnīgi visās lietās dzīvē vienkārši nav iespējama, lai ko iegūtu, kaut kas vienmēr ir jāzaudē, un izvēle ir tikai tava – ko tu pati sev uzliksi par svarīgāko mērķi un, kas ir tas, kas tev ir pats būtiskākais. Un starp citu – bieži vien mūsu šķietamās nepilnības ir tās, kas padara mūs par unikālām un tik atšķirīgām. Apzinies to un vēlreiz – tas ir iemesls lepoties!

NEKRITIZĒ CITUS! Nekritizē citus, lai pati justos labāk. Tā mēs darām pat ļoti bieži – visbiežāk pat automātiski. Taču vienmēr atceries – viss sliktais, ko saki un nodomā par citiem, vai savā ziņā ļaunais prieciņš par to, ka otram neiet tik labi kā tev, var atgriezties. Un parasti arī to izdara. Tā vietā centies iemācīties priecāties par citiem, citu sasniegumiem un gūsti iedvesmu no tiem! Tas tiešām ir iespējams – tā tīri un patiesi – tici tam!

APZINIES, KA IR TAČU LABI! Sapurini sevi un apzinies taču beidzot, ka tava dzīve ir skaista! Skaista tieši tāda, kāda tā ir! Jo nevienam citam tādas nav un tev ir tik daudz lietu ar ko lepoties! Nu kāpēc tas viss būtu jābojā ar blusu meklēšanu savā kažokā? Skaidrs, ka blusas ir visiem, bet ir iespējams ar tām draudzīgi sadzīvot, un justies patiešām labi – vai tad tas nav tas, ko patiesībā vēlamies mēs visi? Turklāt, neviens jau nav aizliedzis attīstīties, pilnveidot sevi un padarīt arvien daudzpusīgāku, veiksmīgāku un laimīgāku!

8 komentāri
  1. Šī ir mūžīgā problēma – cik es vienmēr domāju, ka jāpārstāj, nespēju, vienmēr ir citas, kurām viss padodas un ir labāk kā man un es zinu, ka par to domāju un domāju 🙁 Tas ir apburtais loks, nezinu vai pašas spēkiem varu tikt ārā. Man tas tiešām rada depresiju 🙁

  2. Foršas beigas – tā arī ir, ka dzīve ir skaista, ja mēs pašas ļaujam tai tādai būt un nesačakarējam visu 😉

  3. Man par iemeslu sliktam garastāvoklis, ir šīs darbība, kad es piedomāju par mešanos negatīvajā par to, kas man nav. Bet tad es sevi sapurinu.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.