8 EMOCIJAS, no kurām pēc iespējas ĀTRĀK jāatbrīvojas

Cilvēks ir būtne, kas spējīga izjust visdažādāko emociju gammu – no prieka un pilnīgas svētlaimes, līdz pat zvērīgām dusmām un sirdi plosošām skumjām. Jebkuru no emocijām esam spējīgas izjust mēs visas un tas ir gluži normāli. Problēmas sākas tad, ja kāda no tā dēvētajām sliktajām emocijām ieilgst – tā pavada tevi pastāvīgi ilgāku laika posmu. Šoreiz esam izveidojuši to 8 emociju topu, kas ieilgstot, spēj nopietni kaitēt tavai veselībai. Kā? Lasi un uzzini!

AIZVAINOJUMS
Kā tas mūs ietekmē?
Kad cenšamies norīt apvainojumu no kāda cilvēka puses, tīri fiziski var rasties kamola sajūta kaklā. Taču mēs to parasti norijam. Ja aizvainojums ir spēcīgs un tu tikpat spēcīgi centies to apspiest, un nostumt malā, tu patiesībā nomāc it visu, arī sava organisma funkcijas. Pirmā, kas cieš, ir imunitāte. Pēcāk var rasties jau nopietnākas veselības problēmas. Liela daļa ārstu atzīst, ka tieši hronisks un dziļš aizvainojums spēj izraisīt dažādas onkoloģiskas saslimšanas.

Ko darīt? To pateikt ir vieglāk, nekā izdarīt, taču pamatu pamats ir piedot savam pāri darītājam. Piedot un palaist. Izrunāties – ja nav iespējams tieši, tad vismaz savās domās. Galvenais ir nepaturēt visu sevī, bet palaist vaļā. Vari mēģināt arī izstāstīt savas sajūtas kādam neitrālam, labvēlīgam cilvēkam.

DUSMAS
Kā tās mūs ietekmē?
Dusmas ir vienas no spēcīgākajām negatīvajām emocijām. Dusmas un niknums spēj radīt reiboņus, nelabumu, galvassāpes un smagumu pakausī. Biežas dusmas, ko pati centies apspiest, var pāraugt lielā niknumā, hroniskā spriedzē. Tāds cilvēks ir nelaimīgs, ar dzīvi neapmierināts un nav patīkams citiem. Viņš ir tendēts uz kašķiem un strīdiem, negatīvā saredzēšanu it visā.

Ko darīt? Dusmas ir nejaukas emocijas, jo tās pašas vairojas. Dusmīgs cilvēks, runājot un domājot par savām dusmām, vēl vairāk uzlādējas un dusmas paliek spēcīgākas. Tādēļ dusmas ir jāizlādē. No tām ir jātiek vaļā. Līdz šim nekas labāks, par fizisko slodzi, nav izdomāts. Taču – ne pārmērīgu slodzi, drīzāk ritmisku un monotonu, kā skriešana, pastaiga u.tml.

SKAUDĪBA
Kā tā mūs ietekmē?
Ir divu veidu skaudība – apzināta un neapzināta. Apzinātā skaudība pati par sevi vairāk raisa dusmas un nomāktību. Veselībai postošāka ir neapzinātā skaudība – tā var izpausties kā muskuļu saspringums, elpas aizciršanās, vispārējās spriedzes palielināšanās. Organismā tā var ietekmēt žultspūsli – provocēt žultspūšļa iekaisumus, žults izvadkanālu spazmas u.c. problēmas.

Ko darīt? Lai atklātu, vai gadījumā neizjūti neapzināto skaudību, vienkārši apdomā, kādēļ tev šis konkrētais cilvēks tā nepatīk, varbūt viņam ir kas tāds, ko vēlētos pati? Jo ļoti bieži ikdienā izrādās, ka nepatikas iemesls pret kādu ir mūsu pašu neapzinātā skaudība. Ja esi sevi tajā pieķērusi, tad te ir tikai darbs pašai ar sevi – saproti, vai tev vispār tas kaut kas, kas ir otram, ir vajadzīgs? Ar ko gan tu esi sliktāka? Ļoti iespējams, ka tev ir kas tāds, kas nav otram, jo tieši tādēļ jau mēs katrs esam citādāks.

VILŠANĀS
Kā tā mūs ietekmē?
Tās ir nepiepildītas vēlmes, sapņi, zaudētas vai zūdošas cerības. Šīs sajūtas ir spēcīgas un spēj lēnām un mokoši grauzt tevi no iekšpuses. Ļoti bieži tās var izpausties, kā nebeidzamas saaukstēšanās, iesnas, iekaisumi u.c. veselības problēmas. Vistrakāk ir tad, ja cilvēks kaut ko ir ļoti, ļoti vēlējies un nav dabūjis. Vilšanās ir pamatīga un tā var cilvēku burtiski iesūkt sevī. Vilšanās var pārvērsties arī par skaudību uz citiem, tiem, kuri dabūjuši to, ko pati vēlējies, un dusmām – uz visu un visiem par to, ka esi vīlusies.

Ko darĪt? Lai cīnītos ar vilšanos, laba metode esot jaunu emociju un iespaidu gūšana, piemēram, ceļojot. Ceļojumi spēj sniegt jaunas emocijas, iespaidus, prieku un atgriezt cerības. Ja nav iespējas ceļot, veic citas pārmaiņas savā dzīvē, jo pārmaiņas dod stimulu dzīvot, atgriež dzīves prieku, piemēram, maini dzīvesvietu, veic remontu esošajā dzīvesvietā, palutini sevi ar ko jaunu u.c. Dari jebko, kas tev spēj dāvāt prieku par dzīvi un atgriezt dvēseles līdzsvaru.

VAINAS APZIŅA
Kā tā mūs ietekmē?
Vainas apziņu mēs visi šad un tad varam izjust. Runa ir par ilgstošu un spēcīgu vainas apziņu, kas iedarbojas arī uz veselību. Tā var radīt migrēnas, sirds problēmas, hroniskus zarnu trakta iekaisumus. Arī provocēt dažādas traumas. Izjūtot vainas apziņu, būtiski gan ir saprast, vai tā ir pamatota vai nē, jo neviens no mums nav un nevar būt atbildīgs par visu un visiem. Ir lietas, ko vari ietekmēt, ir tādas, kas notiek pašas, un, kuras ietekmēt nav tavos spēkos.

Ko darīt? Vienkāršākais un iedarbīgākais, palūgt piedošanu par to, ko esi izdarījusi, kas tevi nomoka. Kaut vai domās. Ja tas nav iespējams, vari veikt rituālu – saraksti uz papīra lapas to, ko esi izdarījusi, centies atrast paveiktajam attaisnojumu un sadedzini šo lapu. Ar to kopā sadedzinot savu vainas apziņu.

SEVIS ŽĒLOŠANA
Kā tā mūs ietekmē?
Cilvēks, kas pats sevi nemitīgi žēlo, paliek arvien vājāks un bezpalīdzīgāks. Čīkstēšana un sevis žēlošana nerada neko citu, kā vien lielāku čīkstēšanu un sevis žēlošanu. Turklāt – čīkstētājs cer, ka citi viņu pažēlos, bet visbiežāk izpelnās tieši pretēju reakciju, jo žēlabainie nepatīk nevienam. Kas attiecas uz veselību – tā var radīt mazasinību (anēmiju), vājumu, nomākt dzīves prieku un sparu. Žēlošanās un čīkstēšana tiešām fiziski spēj atņemt tev spēkus, radīt hronisku nogurumu.

Ko darīt? Jābeidz žēloties un čīkstēt. Ja ir konkrēta lieta, par kuru žēlojies, maini to – tiecies uz tās piepildīšanu. Labi palīdzēt var sports, jo tas uzlādē un dod enerģiju. Čīkstētājam galvenais ir izkļūt no apburtā sevis žēlošanas un citu vainošanas loka, jo vainīgs, visbiežāk ir viņš pats.

PIESPIEDU UPURĒŠANĀS CITIEM
Kā tā mūs ietekmē?
Agrākos laikos bija pieņemts, ka sievietei ir jādzīvo vīram un bērniem. Arī mūsdienās tas vēl arvien bieži vien ir iesakņojies stereotips. Un sieviete dzīvo – vīram, mājai, bērniem. Bet varbūt tā vietā viņa vēlas būt agresīvāka, kāpt pa karjeras kāpnēm un sasniegt mērķus. Ja māki šīs lomas sabalansēt, tad labi. Ja nemāki, tad var gadīties, ka cieš veselība – nav enerģijas, rodas hroniski iekaisumi, locītavu problēmas.

Ko darīt? Nepaliec ēnā, bet dzīvo arī sev un piepildi arī savas vēlmes. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tu esi indivīds, jā, tev ir vīrs un bērni, māsas, brāļi un vecāki bet tu nedzīvo tikai viņiem, viņiem ir sava dzīve, tev sava. Piepildi to. Var palīdzēt arī sports, kas ļauj tikt vaļā no saspringuma un dusmām, ko neviļus var radīt piespiedu upurēšanās sajūtas.

CITA PIESPIEDU RĪCĪBA
Kā tā mūs ietekmē?
Tas ir tad, kad tu kaut ko dari, tikai tāpēc, ka tas jāizdara, varbūt pat ar riebumu un pamatīgu sevis laušanu. Ja tā ir viena reize – nekas. Ja divas – arī nekas, jo visiem mums kādreiz kaut kam ir jāpiespiežas, jo citādi nemaz nevar būt. Runa ir par to, ja šādi tu dzīvo nepārtraukti. Ietekme, ko šāds dzīvesveids var atstāt uz veselību, ir dažādas alerģijas, ādas saslimšanas, dermatīti u.c. tamlīdzīgas problēmas.

Ko darīt? Rūpīgi apdomā, kas ir tas, ko dari ar varu. Ja iespējams, atsakies no tā. Mainu uz ko citu, kas pie sirds iet vairāk. Dari lietas, kas tev padodas. Ja nekādi nav iespējams mainīt situāciju, tavs uzdevums ir meklēt pozitīvo negatīvajā, taču atceroties, ka dzīvo vienu reizi, un viss, ko dari šodien vairs nebūs atpakaļ atgriežams un maināms. Tavs uzdevums – dzīvot tā, lai tu justos labi. Esi godīga pret sevi.

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.