7 padomi kā palīdzēt bērnam tikt galā ar dusmām

Vecākiem ir svarīgi saprast, kas notiek ar viņu atvasi, un nebūt vienaldzīgiem pret mazā cilvēka emocijām, tai skaitā -dusmām. Ir dažādi veidi un paņēmieni, kā tikt ar tām galā. Būtiski dusmu kontroli iemācīt jau bērnībā. Kad cilvēks ir pieaudzis, to izdarīt ir daudz grūtāk, jo katram ir izveidojies savs noteikts emociju paušanas veids, paradumi.
Pirmkārt, ir jāapzinās, ka visvieglāk un labāk bērnam ko iemācīt var, rādot labu piemēru – tātad, sākot ar sevi.
Otrkārt, ir jāizceļ bērna labās īpašības, nevis jānopeļ par sliktajām. Tādējādi bērns tiks iedrošināts un jūtīs atbalstu, apgūstot turpmākās dzīves iemaņas.
Treškārt, bērni vēl nemāk kontrolēt savas emocijas – ja viņi priecājas vai bēdājas, tad no visas sirds, ja dusmojas – tas var izvērsties par pamatīgu skandālu vai histērijas lēkmi. 

Ir svarīgi ar bērnu par to runāt, izrunāt situācijas, parādīt bērnam, ka saprotat viņa jūtas, tajā pašā laikā mācot kā labāk rīkoties līdzīgās situācijās. Galvenais, lai šīs pamācības tiktu sniegtas sarunas ceļā, nevis moralizētas garos monologos un valdonīgi uzspiestas.

 
Padomi, kā palīdzēt bērnam savaldīt dusmas
1.

Aicini dusmas „izspēlēt”. Piedāvā savam mazajam (ar lellēm, mašīnām utt.) izspēlēt dusmas, prieku un citas emocijas. Lūko kā bērns šīs situācijas risina, taču neiejaucies. Tādējādi tava mazā atvase sapratīs, ka tiek dota iespēja pašam mainīt savu uzvedību, pielāgojoties dažādām situācijām.


2.

Samazināt dusmas var mēģināt, izmantojot “pārtraukuma” metodi. Bērnu nosēdināt uz krēsla, un likt sēdēt tik minūšu, cik gadu. Pieaugušajam vēlams atrasties tuvumā, bet nekomunicēt. Šajā laikā bērnam ir iespēja nomierināties, padomāt. Pēc tam situāciju var sākt pārrunāt un risināt. Jāizvairās no gariem vecāku monologiem, barga nosodījuma. Neatbildēt uz bērna dusmām ar pašu niknumu.


3.

Māci bērnam spēju iedziļināties, ar mērķi izprast situāciju un iejušanos cita ādā (ja kādam ir nodarīts pāri). Bērnam ir jāmāca saprast kā šajā situācijā jūtas citi iesaistītie, jāiemācās domāt no dažādiem aspektiem.


4.

Ja bērns dusmās kaut ko ir salauzis, pārrunā ar viņu to, apspried citus iespējamos rīcības variantus. Pastāsti, ka šis nav labākais risinājums, ka dusmas var izlādēt citādi, piemēram, tās uzzīmējot (kaut vai enerģiski švīkājot papīra lapu).


5.

Iemācies izprast bērna jūtas un palīdzi apgūt paškontroli. Mēģini rast variantus (vadoties pēc savas un bērna ikdienas), kas palīdzētu bērnam sākt kontrolēt savas emocijas, īpaši dusmas.


6.

Lai gan tas varētu šķist bargi, tomēr ir vērts mēģināt, sakot, ka šādi uzvedoties mazais „saņems sodu”, piemēram: brīvdienās nebūs kārotā izbrauciena, ikdienas multenīšu pusstunda tiks liegta, netiks pirkta jauna manta u.tml. Taču, lai tas darbotos, bērnam ir jāzina un jāredz, ka notiek tā kā vecāki saka. Tam vajadzētu palīdzēt likt bērnam domāt par rezultātu, apejot nekontrolējamu dusmu lēkmi.


7.

Iemāci bērnam dziļo elpošanu, ko pielietot brīžos, kad viņš jūtas nomākts, dusmīgs.

 

Ar bērnu emocijām ir jāstrādā katru dienu un jāmāca kā tās kontrolēt. Jo vēlāk vecāki sāk tam pievērst uzmanību, jo grūtāk to ir iemācīt. Un galvenais – sāc ar sevi. Lai izdodas!

7 komentāri

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.