Nemiers mājās – tā varētu nosaukt šo mēnesi. Laiks, kad atrodi bērnu tur, kur esi viņu novietojusi, pagājis uz neatgriešanos. Mazais aktīvi pārvietojas un apgūst pasauli.
Jaunās iemaņas
Septītais mēnesis ir laiks, kad mazais turpina apgūt pārvietošanos un sēdēšanas iemaņas. Iespējams, ka viņš pamatus iemācījies jau iepriekšējā dzīves mēnesī un tagad jaunās zināšanas tikai nostiprina.
Jebkurā gadījumā, bērniņš kļūst aizvien koordinētāks. Ja paņemsi mazo klēpī un pieturēsi aiz padusēm, viņš priecīgs centīsies palēkāt.
Lai gan daudzas māmiņas (it sevišķi, ja tas ir pirmais mazulis ģimenē) nevar sagaidīt, kad bērns sāks rāpot vai sēdēt, jātrenē pacietība. Atturies no vēlmes mazuli sēdināt spilvenos, kamēr viņš pats nav apsēdies. Tas ne vien nav nepieciešams mazā labsajūtai, bet var būt bīstami veselībai, jo sēdēšanas prasmes neesamība liecina, ka mazuļa mugurkauls vēl nav gatavs šādai slodzei.
Kamēr bērns pats nesēž, arī āra pastaigām piemērotāka ir guļus vai pusguļus poza.
Tomēr, neskatoties uz to, ka mazais ratos joprojām guļ, šis ir laiks, kad daudzi vecāki ir spiesti savu bērnu no guļamkulbiņas pārcelt uz sēžamratiem, jo jaunais cilvēks no iepriekšējā braucamrīka gluži vienkārši ir izaudzis. Savādākais braukšanas virziens un atklātākais skats, kas paveras no sēžamratiem, vairākumam bērnu ļoti patiks. Tomēr lūkojies, lai tava bērna pirmo sēžamratu atzveltnīte būtu pietiekami nolaižama, lai mazā muguriņa netiktu pārslogota. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka vairākums bērniņu joprojām vislabāk guļ tieši pastaigas laikā.
Valoda un emocijas
Aizvien svarīgāka bērnam kļūst komunikācija. Nu jau pavisam apzināti bērns nevēlas nomoda laikā atrasties viens un guļus. Viņš stiepj pretī rokas un dod ziņu, ka vēlas, lai viņu paņem augšā. Aktīvi atbild tavai mīmikai un priecīgi cenšas atkārtot dzirdētās skaņas. To vajadzētu stimulēt, skaitot bērnam vienkāršus skaitāmpantiņus un atkārtojot skaņas, tādas kā mamamama, babababa, gigigi un līdzīgas. Attīstībai par labu nāk arī mazas ekskursijas pa dzīvesvietu, vēlreiz nosaucot katru apkārt redzamo priekšmetu. Un, iespējams, pēc laika mazais jau pats norādīs uz tevis nosaukto priekšmetu, mēģinot to izrunāt.
Gan valodai, gan koordinācijai par labu nāk pirkstiņspēles, kā cepu, cepu kukulīti vai vāru, vāru putriņu…
Laiks bērnu iepazīstināt arī ar savu spoguļattēlu. Pienesot mazo pie spoguļa, ievērosi, ar kādu interesi viņš apskata savu attēlu un mēģina pats sev atbildēt. Tiesa gan, bērniņš vēl nesaprot, ka spogulī redzams pats, bet gan uzskata, ka komunicē ar citu mazuli.
Ēšanas jaunumi
Iepazīšanās ar jaunumiem ēdienkartē joprojām turpinās. Lai gan mammas piens vai piena maisījums joprojām ir mazā galvenais uzturs, aizvien svarīgāk ir nogaršot un nomēģināt kaut ko jaunu. Visticamāk, ka iepazīstināšanas procesā mazais jau ir pagaršojis dārzeņus, augļus un putras. Rociņu koordinācijas attīstībai un arī žoklīša trenēšanai vari viņam piedāvāt pirmo ēdienu gabaliņos. Tas var būt vārīts dārzenis, mīksta augļa gabaliņš vai arī bērnu sausiņš. Tikai nepiedāvā pārāk mazu gabaliņu, kuru bērns var uzreiz iebāzt mutē, jo tas var būt bīstami. Tāpat lūkojies, lai bērns nenokož (mazās smaganas ir pietiekami stipras, lai bērns nokostu no produkta gabalu arī tad, ja viņam vēl nav neviena zoba) pārāk lielu gabaliņu un neaizrijas.
Ēdot putras un biezeņus, ir laiks mazajam piedāvāt karotīti. Sākumā tas būs visai šmulīgs process, un lielākā daļa ēdiena, ko bērns mēģinās nogādāt mutē, nonāks uz zemes, bet šī pašdarbības atļaušana ir ļoti svarīga, lai mazais nākotnē veiksmīgi apgūtu ēšanas iemaņas. Turklāt tas ir labs veids, kā pierunāt pagaršot kaut ko jaunu. Tikai nodrošinies ar lielu priekšautiņu bērnam, pati uzģērb šmulējamās drēbes un zini, ka arī vieta ap barošanas krēsliņu būs jāmazgā.
Un vienmēr ievēro principu, nekad neatstāj bērnu ēšanas procesā vienu. Pirmkārt, no augstā barošanas krēsliņa pat piesprādzēts mazulis var izvelties. Bet, otrkārt, mazais ēdājs var aizrīties, un šādai situācija nepieciešama tūlītēja tava palīdzība.
Ja papildēdiena daudzums ir jau vairāk par trešdaļu no kopējās maltītes, pēc ēšanas bērnam jāpiedāvā arī padzerties.
Citi jaunumi
Ap septīto mēnesi bērns sāk atsaukties uz savu vārdiņu. Tieši tāpēc atceries, ka mazajam esi devusi vārdu un centies viņu biežāk tajā saukt, nevis dēvēt par pelīti, saulīti vai bumbulīti. It īpaši tas ir svarīgi, ja ģimenē aug vēl kāds bērns un zīdainītis līdz šim dēvēts par brālīti vai māsiņu. Citādi var iznākt, ka bērns vēlāk uzskata, ka viņa vārdiņš ir brālis vai māsa, nevis piemēram, Emīls vai Anna.
Bērns sāk saprast arī lietu secību. Bieži vien mazais jau iepriekš sāk priecāties, kad ierauga, ka mamma ņem kombinezonu, jo zina, ka tam sekos pastaiga. Tāpat arī bērns var sākt žāvāties, kad saprot, ka viņu ģērbj pidžamā. Tāpēc pēdējais laiks mazo radināt pie režīma – no tā jūs abi būsiet ieguvēji.
Ja bērns jau iepriekš saucis tevi par mammu, visdrīzāk, tā bija tikai sakritība un veiksmīgs skaņu savirknējums, bet kaut kad tuvākajā laikā būs brīdis, kad sapratīsi, ka mazais tevi sauc par mammu apzināti, saprotot, ka ar šo skaņu savirknējumu apzīmējama tieši viņam tuvākā persona.
Interesanti, ka šajā laikā bērns sāk aizvien labāk atcerēties cilvēkus, ar kuriem viņam bijusi saskarsme. Pat ja tante vai vecmāmiņa nav sastopama katru dienu, tas nenozīmē, ka nākamajā tikšanās reizē bērniņš to neatcerēsies.
Lasi arī pārējos šīs sērijas rakstus:
1. mēnesis
2. mēnesis
3. mēnesis
4. mēnesis
5. mēnesis
Manējam šobrīd arī septītais mēnesis!!!
Puikam ļoti patika, ka kopīgi “vārījam” putriņu viņa mazajā roķelē, vēl tagad, jau paliels būdams, uzprasa, lai “uzvāru”.
Vajadzētu pēc iespējas biežāk ar mazajiem šitā padarboties, kaut kur lasīju, ka esot pat grāmatiņa, kur visas tās rociņspēlītes ir apkopotas un saliktas kopā.
Tad, kad maneja pirmo reiz tika pie karotes, tapa ari labakie majas kino kadri 🙂 🙂 🙂