7 GALVENIE IEMESLI CILVĒKU RUPJĪBAI

https://www.bigstockphoto.com/

Leģendārā brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju vārdi skan šādi: “Tas kā cilvēki attiecas pret apkārtējiem ir atkarīgs no tā, kā tie attiecas paši pret sevi.”

Mūsdienu cilvēku straujais dzīves temps un notikumiem bagātā ikdiena ir faktori, kuru ietekmē cilvēki mēdz izturēties rupji un neiecietīgi pret apkārtējo pasauli, tomēr ir virkne citu iemeslu, kuru dēļ sabiedrība savā starpā nesaprotas. Tā mēdz kļūt klaji vienaldzīga, attiecības pārvēršot par apgrūtinājumu sev un citiem, tāpēc paskatīsimies uz mūsu sociālo dzīvi ar zinātnieka acīm, par pašsaprotamu pieņemot, ka cilvēku rupjības līmeņa pieaugums mūsdienu sabiedrībā ir atkarīgs vēl no citiem mūsu dzīves elementiem. Tātad, kādi vēl var būt cēloņi netaktiskumam un vulgaritātei?

Zems pašvērtējums

Uzmanīgi palūkojoties uz daudziem cilvēkiem, kuri izturas rupji, mēs ar izbrīnu redzam, ka patiesībā šie cilvēki, kuri no malas var mums šķist bravūrīgi, tādi it nemaz nav. Šādiem cilvēkiem ir zems pašvērtējums un nepietiekama izpratne par cilvēcīgu izturēšanos pret apkārtējo sabiedrību. Ja cilvēks nemitīgi uzlūko sevi negatīvi un kritiski, tad arī pret citiem cilvēkiem veidojas šāda attieksme.

Cilvēki ar zemu pašvērtējumu, kuri ir nepārliecināti par sevi un savām spējām, nereti šīs īpašības kompensē verbāli jeb izturas rupji pret tiem, kuri attiecīgajā brīdi nespēj aizstāvēt sevi. Savukārt, ja tomēr šie cilvēki izjūt kaut nelielu pretspēku no tā brīža upura, tad paaugstina toni un dara pilnīgi visu, kas viņu spēkos, lai kaut uz mirkli justos spēcīgāki un dominētu pār citiem.

Personiskas problēmas

Diemžēl neviens no mums nav imūns pret stresu, ko izraisa problēmas mūsu privātajā dzīvē vai darba gaitās. Nav svarīgi cik labi pēc mūsu domām mēs tiekam galā ar šīm problēmām, ir brīži, kad dusmas un pārdzīvojumi gūst virsroku pār mums. Šādās situācijās mūsu emocionālais mērs var būt pilns un mēs burtiski uzsprāgstam, piesaistot tieši tos cilvēkus, ar kuriem citkārt mēs pasmietos vai mūsu saruna noritētu neitrālā plaknē. Sastopoties ar cilvēkiem, kuriem raksturīga šāda uzvedība, der atcerēties, ka arī mēs paši dažkārt šādās situācijās uzvedamies līdzīgi.

Galu galā, kad mūsu organisms sasniedz augstu stresa līmeni, bieži vien atslēdzas mūsu domāšana, emocijas gūst virsroku pār mūsu prātu un mēs rīkojamies pirms esam sapratuši vai tā rīkoties ir pareizi. Labākajā gadījumā mūsu rīcība būtu necienīga pret otru cilvēku, sliktākajā – atklāti rupja un aizskaroša. Saskaroties ar šādu līdzcilvēku izturēšanos, ir vērts būt nedaudz iejūtīgiem, jo mēs nekad nevaram zināt, kādu dzīves apstākļu vadīti, šie cilvēki šādi reaģē.

Ģimenes paradumi

Katrai ģimenei ir sava vērtību sistēma un nekad nebūs divu cilvēku, kuri atšķirīgās ģimenēs būs audzināti vienādi, tā kā, ja jūs esat izaudzis mājās, kur cietsirdīga attieksme un nemitīgi lamuvārdi ikdienas leksikā ir absolūta norma, kā arī ģimenes konfliktu laikā gaisā virmojusi ne tikai negatīva noskaņa, bet arī dažādi sadzīves priekšmeti, kuri bijuši pa rokai konkrētajā brīdī, tad jums visdrīzāk arī pieaugot šāds ģimenes modelis būtu pieļaujams. Reālajā dzīvē viss var būt vēl sliktāk un dažkārt tā arī ir. Tādi cilvēki ir pieraduši dzīvot uz sava veida emociju robežas ar apkārtējo sabiedrību, kur jebkurš var būt to potenciālais ienaidnieks. Bieži vien šāda tipa cilvēkus kaut kas īpaši tracina un tie var momentā eksplodēt, rīkojoties nežēlīgi, nepiedienīgi žestikulējot vai pat fiziski uzbrūkot. Šie cilvēki vienkārši nemāk reaģēt citādāk, tiem nav iemācīta pacietība un tāpēc to rīcība atbilst tai, kāda tā sākotnēji pieredzēta bērnībā.

Psiholoģiskas problēmas

Nedaudz paplašinot un papildinot iepriekšējo punktu, bērnība, kura pavadīta stresa pilnā vidē un nemitīgos dusmu uzplūdos, kādi minēti iepriekš, var novest cilvēku pie garīga rakstura problēmām un uzvedības, kas ārēji tiek uztverta kā nepieklājīga un rupja. Principā par šo faktu nebūtu jābrīnās, ja cilvēkam bērnībā nav bijušas noteiktas sociāli pieņemamas uzvedības normas mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, kad to vēl ir iespējams izskaidrot un iemācīt.

Cilvēki ar šāda tipa psiholoģiskām problēmām, personības apzināšanās traucējumiem un līdzīgām nepilnībām mums varētu šķist rupji un nežēlīgi, ņemot vērā to, ka tiem bieži vien raksturīgs empātijas trūkums un tendence citu cilvēku jūtām nepievērst ne mazāko uzmanību.

Kultūras atšķirības

Mūsdienu multikulturālajā un daudznacionālajā pasaulē, kura izmēros paliek arvien mazāka, kurā mēs pastāvīgi sastopamies ar cilvēkiem no citām valstīm, ar citām kultūras un uzvedības normām, šim faktoram piemīt daudz lielāka nozīme nekā mums varētu likties.

Jautāsiet kāpēc? Pavisam vienkārši. Tas, kāda uzvedība no pasaules kultūrām var šķist rupja, nepiedienīga un nepieļaujama, citas tautas sabiedrībā var būt pavisam normāla un pat atbalstāma. Piemēram, lielāka daļa vācu tautības cilvēku neuzskata, ka teikt pilnībā visu, ko konkrētā situācijā mēs domājam un uzreiz ķerties pie sarunas par tēmu, būtu kaut kas nepieļaujams, savukārt briti uzskata, ka pirms katras nopietnas sarunas ir nepieciešams apmainīties ar dažādām laipnībām. Britiem vācu tiešums var likties pārāk uzbāzīgs un aizvainojošs, turpretī vācieši jutīsies neērti un vēlēsies ātrāk uzsākt sarunu par tēmu, nevis tukšām runām par laikapstākļiem vai ģimenes locekļu veselību.

Smadzeņu pārslodze

Digitalizācija dzīves kvalitātes uzlabošanai pasaulē, kā arī visu no tā izrietošo sīkdatņu un ierīču rašanās un attīstība ir izraisījusi vispārēju mūsu sabiedrības dzīves tempa paātrināšanos. Mobilo gadžetu lietošana, kurus mūsu rokās nemitīgi pārslogo neapturama informācijas plūsma, sociālie tīkli un neskaitāmas mums vajadzīgas un nevajadzīgas aplikācijas, prasa ļoti daudz mūsu uzmanības, kas nebūtu iedomājama pat pirms gadiem piecpadsmit. Šī bezgalīgā informācijas straume nereti kļūst par nepieciešamību straujai un tūlītējai cilvēku reakcijai, kas izraisa spiedienu uz mūsu smadzeņu darbību, novedot mūs līdz paaugstinātam stresa līmenim. Šāds stāvoklis rada pārlieku lielu uzbudināmību, kas var būt vērsta uz agresīvu izturēšanos. Cilvēki jūtas pārslogoti un nepārtraukti noguruši, tomēr tehnoloģijas tiem vieš sava veida mieru. Vai tas ir tā vērts? Uz šo atbildes nav.

Zems emocionālais intelekts

Daudzi cilvēki nezināmu iemeslu dēļ pat pieaugušā vecumā ir emocionāli nenobrieduši. Iespējams, ka šo cilvēku emocionālais vecums nekad nesasniegs to bioloģisko vecumu. Viņu emocionālais intelekts paliks zemā līmenī un dažbrīd tie ar saviem vārdiem vai fiziskām darbībām aizvainos citus cilvēkus, paši neapzinoties savas rīcības sekas. Tā kā šāda tipa cilvēki neizprot savu uzvedību un neuzskata to par negatīvu, rupju vai aizvainojošo, viņi arī neredzēs iemeslu rīkoties citādāk. Viņu prātos vienkārši nav nekādu ierobežojumu, kas tos savlaicīgi spētu apturēt ar domām: “Ko tu dari un vai tiešām tā vajag?”

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.