6 veidi, kādos sievietes mēdz neglābjami SABOJĀT attiecības: VĪRIEŠU viedoklis

Parasti mēdz teikt, ka attiecības, kas radušās starp diviem cilvēkiem, vienmēr ir absolūti vienreizējas un unikālas – otru tādu nav. Taču neskatoties uz to, ka katras attiecības ir tik dažādas, ir sastopami iemesli, ko visai droši var dēvēt par attiecību sabendētājiem, vai gluži vienkārši – slepkavām. Turklāt interesantākais visā šajā lietā ir tas, ka šie iemesli lieliski darbojas teju visu attiecību gadījumos. Šoreiz espati.lv vērsīs pie stiprā dzimuma pārstāvjiem un centās noskaidrot, kas tad ir attiecību bendētāji numur viens stiprā dzimuma acīs. Rezultāti – interesanti, pamācoši un noteikti iegaumēšanas vērti!

Divdomīgu situāciju radīšana un iesaistīšanās tādās.
Māris, 42 gadi: „Nezinu, vai esmu vecmodīgs, taču uzskatu, ka tur, kur jau ir divi, trešais tomēr ir lieks. Es runāju par attiecībām. Manuprāt, visdrošākais veids, kā sabojāt attiecības, vienalga, cik lieliskas tās bijušas pirms tam, ir trešā cilvēka iesaistīšana attiecībās. Un es nemaz nedomāju tikai tos gadījumus, kad runa ir jau par konkrētu krāpšanu. Mana bijusī dzīvesbiedre, piemēram, bija izcila ar to, ka, viņasprāt, bija pilnīgi normāli, ka viņai bija vesels bars visādu draugu vīriešu. Viņa apgalvoja, ka tie ir tikai draugi un nekas vairāk. Es, protams, nesaku, ka nav iespējams uzturēt draudzīgas attiecības ar vīriešiem, taču šajā gadījumā viens no šiem tā saucamajiem draugiem manās acīs kļuva arvien aizdomīgāks un aizdomīgāks. Man nešķita normāli, ka draudzene satiekas ar šo tā saukto draugu tad, kad manis nav klāt, iet izklaidēties, kopīgi ieturēt maltīti utt. Turklāt tas notika ļoti bieži, pat vairākas reizes nedēļā. Taču manus aizrādījumus un neapmierinātību viņa īsti vērā neņēma un pārmeta man, ka es esot pārāk greizsirdīgs. Var jau būt, ka viņai taisnība, un viņi bija tikai draugi, tomēr es palieku pie principa – ja divi, tad divi.”


Pārāk liela pašapmierinātība. Ints, 31 gads: „Man šķiet, ka pirmais un pats lielākais attiecību slepkava ir pārāk liela pašapmierinātība. Ar to es domāju situāciju, kad divi cilvēki jau tik tālu ir viens otru iepazinuši, kad attiecībās iezagusies rutīna, kuru ne viens, ne otrs, ne abi kopā vairs nemēģina pārvarēt. Abiem šķiet, ka viss ir tik pierasts, un nav vajadzības ko mainīt vai uzlabot. Taču vajadzība ir vienmēr, citādi agri vai vēlu attiecībām pienāks beigas. Es ar savu bijušo draudzeni izšķīros tieši šā iemesla dēļ – viņai bija zudusi interese par mūsu attiecībām. Viņa bija pārliecināta, ka ir izdarījusi visu, lai mani savaldzinātu un sasaistītu, taču aizmirsa, ka, jārūpējas ir par to, ko esi pieradinājis. Es centos piešaut pipariņu mūsu attiecībām un dažādot tās visādos veidos, taču viņa manas idejas parasti noraidīja un teica, ka, lai liekos mierā, jo neesam jau nekādi pusaudži. Protams, ka neesam, bet vai tādēļ mums jādzīvo nepārtrauktā un tik paredzamā rutīnā? Vai tādēļ nav pat jācenšas otru pārsteigt un iepriecināt? Viņa pakļāva mūsu attiecības pašplūsmai, kas diemžēl izsīka.”

Robeža starp atkarību un neatkarību. Ainars, 41 gadi: „Esmu pārliecināts, ka vissarežģītākā lieta attiecībās, ir tieši tās smalkās robežas starp atkarību un neatkarību atrašana. Tie ir divi lieli un dziļi grāvji, kuros iekāpt ir viegli, taču tas ir pavisam drošs veids, kas ved attiecības uz beigu pusi. Esmu bijis gan vienā, gan otrā grāvī. Pirmajā gadījumā pie vainas biju pats, jo biju ārkārtīgi greizsirdīgs un privātīpašniecisks attiecībā uz savu toreizējo sievieti. Man negribējās nekur viņu laist bez savas klātbūtnes, jo pastāvīgi šķita, ka viņa atradās citu, kā arī notika, jo gluži vienkārši biju viņu nomocījis ar savu greizsirdību. Tas gan bija daudzus gadus atpakaļ, nu esmu audzis un mācījies no savām kļūdām. Taču vēlāk dzīvē piedzīvoju arī otru grāvi – situāciju, kad sieviete, ar kuru biju kopā, man deva absolūtu brīvību. Sākumā šķita, ka viss ir vienkārši lieliski – varēju darīt visu un viņa necēla nekādus iebildumus. Taču, jo tālāk mūsu attiecības attīstījās, jo pamatīgāk sāku saprast, ka šā sajūta nemaz nav patīkama. Šķita, ka viņai ir vienalga, kur es esmu, un ko es daru. Patiesībā jutos pilnīgi viens šajās attiecībās, kas visai ātri beidzās. Nu, esot kopā ar savu tagadējo sievu, esmu iemācījies balansēt starp šiem abiem grāvjiem, kas nav viegli, taču absolūti nepieciešami.”

Ģimenes locekļu iesaistīšana attiecībās. Ziedonis, 29 gadi: „Manas iepriekšējās attiecības izjuka, jo manai draudzenei bija vienkārši neciešama māte. Viņai es nepatiku no pirmās dienas, kad tikām iepazīstināti. Iemeslu nezinu, jo viņas meitai biju iecerējis sniegt visu un pašu labāko, turklāt no visas savas sirds. Taču beigās tās izvērtās par attiecībām, kurās sapratu, cik ļoti divu cilvēku it kā neatkarīgo dzīvi spēj ietekmēt vienas vai otras puses vecāki un ģimene. Nianses nav būtiskas, taču pamatā visas problēmas bija tajā, ka mums ar draudzeni bija lieliskas attiecības, kuras vienmēr sabojājās, līdz ko draudzene bija paciemojusies pie savas mātes. Tad vajadzēja kādu nedēļu, iekams viņa iegāja atpakaļ mūsu attiecību sliedēs. Un katru reizi šā nedēļa kļuva arvien nepanesamāka un nepanesamāka. Māte šķiet to vien darīja, kā borēja meitai to, ka es neesmu tas īstais un nekam nederu. Katrā ziņā viņa savu panāca, taču ne jau draudzene spēra izšķirošo soli, bet gan es pats, jo man tas vienkārši apnika.”

Atšķirīgi mērķi. Lauris, 34 gadi: „Drošākais veids, kā sabojāt attiecības ir nepiemērota cilvēka izvēle šīm attiecībām. Ja abiem, attiecībās esošajiem cilvēkiem, nav līdzīgu mērču dzīvei, tad nekas labs nevar sanākt, lai kā abi censtos. Tas pirmais skurbums un lielā kaisle jau pāriet agrāk, vai vēlāk, un, ja tam apakšā nav līdzīgs redzējums par nākotni un dzīvi kā tādu, tad sanāks viens liels ČUŠŠŠ… Tieši šāda iemesla dēļ es pašķīros ar savu ilggadējo draudzeni, ar kuru kopā bijām jau no augstskolas laikiem. Kamēr dzīve nebija nostabilizējusies, viss šķita lieliski – abi studējām, izklaidējāmies, baudījām dzīvi un nedomājām par to, kādēļ patiesībā vispār esam kopā. Viss pārvērtīs pēc studiju beigšanas, kad sākām strādāt un es sāku domāt par to, ka mana vēlme ir iekārtot savu dzīvesvietu un veidot ģimeni. Viņas domas bija gluži atšķirīgas – viņas kvēls sapnis bija apceļot pasauli, izmēģināt savus spēkus darbam ārvalstīs, un iepazīt turienes dažādās kultūras. Acis atvērās mums abiem – mūs nebijām tie cilvēki, kas spētu palikt kopā, jo mums bija pilnīgi cits un katram atšķirīgs dzīves redzējums. Dzīve mūs bija novirzījusi pa pilnīgi dažādiem ceļiem. ”

Krāpšana. Igors, 35 gadi: „Nav iespējams saglābt attiecības, kurās viena, otra, vai abas puses ir krāpušas. Tas nu ir mans viedoklis. Esmu pat lasījis pētījumus, kad 99% gadījumu attiecības, kurās kāds no partneriem ir krāpis otru, vai nu izjūk, vai neizbēgami pasliktinās un kļūst tikai neciešamākas. Uzskatu arī, ka, ja viens partneris ir piekrāpis otru, tad ar vienu reizi nekas nebeidzas. Tas kļūst par ieradumu, kas retāk vai biežāk, bet atkārtojas. Katrā ziņā esmu pārliecināts – nav vienkāršāka veida, kā pakļaut izjukšanai attiecības, arī tādas, kas pirms tam bijušas apskaužami saskanīgas. Esmu pabijis abās pusēs – gan krāpis pats, gan pieķēris krāpšanā savu sievieti. Pats krāpu tādēļ, ka attiecīgā sieviete, ar kuru toreiz biju kopā, man nenozīmēja tik daudz, kā bija šķitis līdz tam. Savukārt otrā gadījumā tiku krāpts šķiet ļoti līdzīga iemesla dēļ. Varu pateikt tikai vienu – ja gribas krāpt, tad noteikti kaut kas attiecībās nav kārtībā, un, ja šā problēma netiek atrasta un likvidēta, tad nekas prātīgs tāpat nesanāks.”

17 komentārs
  1. esmu piedzīvojusi to punktu par atkarību un neatkarību – tā dēļ pašķīros no sava bijušā, viņš uzskatīja, ka es viņu pārāk ierobežoju. esmu greizsirdīga, apzinos to, bet nezinu, ko lai iesāk.

  2. Greizsirdība, manuprāt, saistīta ar pašvērtējumu. Jāsaprot, kādēļ tev tas ir tik zems?

  3. Saprotu, laikam jau tas tādēļ, ka ir piedzīvota neuzticība, ko nevaru aizmirst un pieņemt.

  4. 🙂 pieņemt nevajag, vajag PIEDOT un tā no sirds. Man palīdz doma, ka cilvēks katrā situācijā dara vislabāko, uz ko ir spējīgs (lai kā arī dažreiz nesaprotami tas liktos) un tad man kļūst vieglāk piedot. Jo visi mēs kļūdāmies un visi mēs sāpinām.. Kādreiz. Diemžēl. Visi esam tikai cilvēki.

  5. smaga tēma… man liekas ka trakākais ir tie atšķirīgie mērķi – katrs izaug pa savam, ar savām interesēm un tad arī aiziet katrs uz savu pusi 🙁

  6. …katram sava EGOisma pakape…jabalansee-ja ne-jadzivo vienam…Tas nerakstits dzives likums….:)

  7. He, es esmu preceejusies…tikai drusku paari gadam… muusu lauliiba vienkaarshi bruuk un juuk… iemesli ir vairaaki… 🙂 liidziigi shiem te – vakarinjoshana ar maniem darba koleegjiem, lai gan tikai reizi meenesii visi censhamies sanaakt kopaa…esam par to runaajushi simtiem reizhu, bet kad man jaaiet, tad saakas skandaali no gala… Otraa lieta – vinja greizsirdiiba…un tas ir visai traki…ja esi mazliet greizsirdiigs, tad to var pienjemt – bet dazhiem taa paarveershas slimiibaa – kaa manam viiram… Un treshaa – VIIRA MAATE – VELLA MAATE!!! tikai tagad vinja saak paraadiit savu ”Jauko” dabu!!! Jo, nu cik tad ilgi Tu izliksies par sveeto…paldies Dievam – mees nedziivojam zem viena jumta ar vinju…jo shad un tad, kad palikaam vinjas maajaas, vinja meedza naakt iekshaa istabaa bez klauveeshanas… tas bija pretiigi, jo patiesiibaa jau vinja neko taadu negribeeja…tikai taapataas… tas patiesiibaa taa kaitinaaja aaraa… un nu mees abi leenaam uz skjirshanaas sliekshnja…STULBI, bet FAKTS!!!

  8. Ja nav piekāpības un notiek spītēšanās no meitenes puses vai no sievas, tad ir vāks. Labāk izbeigt tādas attiecības, jo tad nevar izveidoties normāla ģimene. Tāda meitene agri vai vēlu neieredzēs arī vīra radus un vīramāti. Labāk puiši preciet vienkāršas, nevis izlutinātas meičas. No paziņu un draugu vidus-pārliecinājos. Ar skaistu ķēvi jāsi svētkos, bet ar parastu dzīvosi mūžu laimīgi. Tā saka veči.

  9. Visklasiskākais šķiršanās iemesls vīriešiem – bērna piedzimšana! Pēc bērna piedzimšanas sākas gan krāpšana, gan rutīna, gan nabadzība!

  10. kā teica viena US slavena kantrī dziedātāja, kuras laulība veiksmīgi pastāv jau 45 gadus : “Mūs laulības noslēpums – mums nekad nav bijušas naudas problēmas un bērni.” :))

  11. nez kā gan jūsu vecāki ir kopā (pieļauju ka nejau visu komentētāju vecāki ir šķirušies). nevajag bērnus uztaisīt par vainīgiem- bērni ir vainīgi tikai tad ja paši nemāk atrast viens otram laiku un to bērnu normāli audzināt – KOPĀ vai arī ir mūžīgie puņķainie tīņi kuri grib tikai ballēties- bez nekādas atbildības!
    Bērniem vajadzētu vienot cilvēkus kas mīl! ja tā nav, tātad jūs abi vnk nemīlat!

  12. Interesanti,bet kāpēc vīrietim jāmeklē uzmanība un citu apskāvieni no citām,ja to mājās jau saņem un pat vairāk…? Varbūt PAR DAUDZ…??!

  13. attieciibaas jaadzivo taa lai NAV ko sleept ,nevis jaasacenshas kurs nu ko vairaak nosleeps ,jaabaidaas par katru vaardu ko otrs izrunaa, jo nu rodas sajuuta vinjs visu zin, juutos sliktaaka ,tapeec brukshu vinjam virsuu ,lai savu energiju vinsh pateeree aizstaavoties ,nevis kaa buutu pamatoti,uzbruukot (ar iemeslu)…

Komentēt gucis Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.