6 SVARĪGAS lietas, kas jāņem vērā, PILSĒTAS dzīvniekam nonākot LAUKOS

Klāt vasara, kad brīvdienās prāts tā vien nesas pamest pilsētas steigu, un doties baudīt lauku dzīvi. Taču ko darīt, ja nevari mājas mīluli pamest vienu? Atliek viens risinājums – doties ceļā kopā ar četrkājaino draugu! Šoreiz par to, kas jāievēro, lai ceļojums būtu veiksmīgs.
 
Pirmās palīdzības komplekts. Pirms došanās uz laukiem sagatavo pirmās palīdzības komplektu – medikamentus pret gremošanas traucējumiem un alerģijām. Ja dzīvnieks ir nedrošs, konsultējies ar vetārstu par piemērotākajiem nomierinošajiem līdzekļiem – tie var noderēt pirmajās dienās, kamēr notiek aprašana ar jauno vidi. Noskaidro arī tuvākā veterināra atrašanās vietu un telefona numuru.
 
Esi blakus! Dzīvniekiem ierastās vides maiņa rada stresu, tādēļ sākumā noteikti uzturies četrkājainā drauga tuvumā. Tā radīsi drošības sajūtu. Kaķu saimniekiem speciālisti iesaka laikus pieradināt mīluļus pie saitītes un sākumā minci pastaigāties laist tikai saitītē. Ja tomēr kaķis saitītē nestaigā, sākumā ļauj tam pierast pie iekštelpām, ārpasaules iepazīšanu atstājot nākamajai dienai.

 
Uztura maiņa. Nonākot lauku vidē, dzīvnieki saskaras ar uztura maiņu. Suņu saimniekiem jāņem vērā, ka, neskatoties uz četrkājainā drauga sajūsmu par lauku labumiem, tie jādod ar mēru. Daudziem pilsētas dzīvniekiem gremošanas trakta traucējumus un alerģiju var radīt lauku piens, turklāt – īpaši tas attiecas uz kaķiem! Kaķiem svaigu govs pienu dot nav vēlams, jo viņu organisms nespēj pārstrādāt laktozi. Vēl – uzmani, lai mīlulim pieejamā vietā nebūtu atrodama žurku inde. Grauzēju pievilināšanai indei ir pievienots aromāts, kas var piesaistīt arī tavu mājdzīvnieku. Ja redzi, ka suns apēd žurku indi, nekavējoties iebaro dzīvniekam vairākas ēdamkarotes sāli, lai izraisītu vemšanu. Kaķu saindēšanās ar žurku indi notiek reti, jo tiem parasti nav vēlmes nogaršot „visu jauno”.
 
Pārbaudi kažoku! Tā kā laukos mīluli nevarēsi uzmanīt nepārtraukti, ik vakaru pārbaudi dzīvnieka kažoku. Tā laikus varēsi konstatēt ērču kodumus, alerģijas, skrāpējumus ar iekaisuma risku u.tml. Ņem vērā – ja problēma atklāta laikus, ārstēšana visticamāk būs vieglāka un efektīvāka.
 
Kukaiņu kodumi. Bites vai lapsenes dzēlieni īpaši bīstami ir kaķiem, jo tie lidoņus mēdz apēst. Šādā situācijā kukainis var sadzelt kaķa muti, radot tūsku, kuras dēļ mincis var nosmakt. Ja redzi, ka kaķis ir sakosts, nekavējoties sazinies ar ārstu, iedod dzīvniekam pretalerģijas līdzekli. Ja ārsts nav sasniedzams tūlītēji, mēģini ievadīt kaķa rīklē caurulīti, piemēram, kokteiļa salmiņu, lai dzīvnieks nenosmaktu. Suņiem dzēlieni ir bīstami gadījumā, ja dzīvnieks ir alerģisks vai maza izmēra (svarā līdz 10 kg). Alerģiskas reakcijas parasti izpaužas kā apgrūtināta elpošana, pārvietošanās grūtības, siekalošanās un nespēks. Ja pēc koduma novēro kādu no šīm pazīmēm, sazinies ar vetārstu. Sirseņu kodieni ir bīstami visiem dzīvniekiem, un vetārsta apmeklējums koduma gadījumā ir obligāts!
 
Karstuma dūriens. Dzīvniekiem termoregulācija nav tik attīstīta kā cilvēkiem, tādēļ karstuma dūrienu saķert ir daudz vieglāk. Karstuma dūriena tipiskās pazīmes dzīvniekiem ir paātrināta un sekla elpošana, bālas vai tieši pretēji – ļoti sarkanas smaganas un mēle, kā arī nespēks. Ja novēro kādu no šīm pazīmēm, novieto mīluli ēnā, dod dzert ūdeni un mēģini atdzesēt, izmantojot mitru dvieli. Ja tas nelīdz, sazinies ar ārstu.
 

1 komentārs

Komentēt Jeee Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.