Anna labprāt pasludinātu visas pārējās sievietes ārpus likuma, aizsūtītu uz Sibīriju vai vēl labāk, uz kādu ļoti tālu planētu.
Kerija vakar bija vīriešu uzmanības centrā. Visi, kuri sākumā runāja ar Annu, vēlāk pavadīja laiku izklaidējot Keriju. Neviens nevaicāja Annai telefona nummuru, toties kāds pat atļāvās viņai pateikt, ka draudzene gan esot simpātiska.
Anna vēl nezināja, ka Kerija mīl sevi. Anna sevi nemīlēja, viņa sevi ienīda un izmisīgi gaidīja to "īsto un vienīgo", kurš liks viņai sevi iemīlēt.
"Īstie un vienīgie" vienmēr izvēlējās kādu citu. Dažreiz Annai likās, ka pat viņa ir skaistāka par tām, kuras izvēlējās.
Anna bija pārliecināta, ka viņas īstajam nebūs pat pazīstama neviena cita sieviete. Viņš skatīsies un redzēs tikai Annu, runās, domās un pat sapņos tikai par viņu.
Anna nomierinājās, domas par to cik izcils vīrietis viņu šajā brīdī kādā pasaules malā meklē, aizvirzīja domas prom no Kerijas vakardienas triumfa.