6 situācijas, kad sanāk par daudz sarunāt lieku

Sievietēm kā būtnēm, kas sakrājušos emociju un sirdssāpju nastu visbiež?k mēdz norunāt nost, ir jāuzmanās, lai nesarun?tu lieku. Apskati populārākos gadījumus, kad visbiež?k sanāk par daudz runāt, reizēm pat negrib?ti un neapzināti. Varbūt arī tu esi kādreiz nonākusi līdzīgā situācijā.
 
Nepamatota uzticēšanās
Ir cilvēki, kurus mūs pārāk labi nepazīstam, bet sarunas raisās viegli. Ar viņiem var parunāt gan nenopietnas un virspusējas lietas, gan kādu šaurāku nozari. Veikli pl?stoš? saruna rada mānīgu priekšstatu par savstarpēju uzticēšanos. Pēc sarunas tu vari pat nepamanīt, ka būsi izstāstījusi par sevi gana daudz personīgas informācijas, bet par partneri beigās nezināsi neko. Protams, vairumā gadījumu tam reālu seku var nebūt. Tomēr ir cilvēki, kas šādu uzticēšanos var izmanto, bet cietēja un arī vainīgā izrādīsies pati.
 

Vientulība
Atsevišķos dzīves posmos, saskaroties ar vientulības sajūtu, rodas vēlme vairāk komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem. Ja tev ir sakrājies daudz st?st?m?, bet nav ar ko tajā dalīties, tu meklē kādu klausītāju. Par upuri var kļūt pat pārdevēja, kas pateikusi ko vairāk par standarta „Labdien! Paldies par pirkumu!”, tavuprāt, aicinot uz plašāku sarunu. Š?dos br?žos vari ļauties pārlieku lielai emocionalit?tei un stāstīsi par visu savu dzīvi tik ilgi, kamēr sajutīsi iekšēju tukšuma sajūtu – vairs nav, ko stāstīt. Diemž?l šā tukšuma sajūta tāda arī paliks. Nejauš garāmgājējs nespēs sniegt to, ko patiesībā gaidi – sirsnīgu sarunu, kur tiec uzklausīta un arī sadzird?ta.
 
Klusuma pauzes
Starp tikko satiktiem vai pavirši pazīstamiem cilvēkiem ir pāris standarta tēmas. Tā teikt, parunāsim par laika apstākļiem. Š?di temati noder nelieliem, ?slaic?giem kopā būšanas br?žiem. Ja gadās ilgāku laiku pavadīt saistīti, rodas mulsuma pilnas klusuma pauzes, kad īsti nav ko teikt. Lielākā kļūda, ko pieļaujam – sākam stāstīt par sevi, savu dzīvi un privātām lietām. Var jau būt, ka dažiem tas neliekas nekas traks. Tomēr, vai uzskati, ka tavai dzīvei jākļūst par tēmu ar ko izklaidēt garlaikoto publiku?
 
Es tev, tu man
Kā noskaidrojām, ir cilvēki, kas gatavi par sevi izstāstīt jebkuram, kurš klausās. Uzmanies, ja tu esi izvēlēta par klausītāju, un nespēlē pingpongu – es tev, tu man. Daudzkārt pieredzēti gadījumi, kad uzklausot kāda bēdu stāstu vai lielo atklātības mirkli, jūties kā par?dnieks. Cilvēks tev ir uztic?jies, atklājis tādas lietas, un gaida tādu pašu rīcību no tavas puses. Atceries, kas tas nav tavs pienākums.
 
Mirkļa emocija
Tikko sastr?d?jies ar vīru, sakliedzi uz šefu, draudzene tevi aizvainoja. Pirmās dusmas uzšaujas augstāk par veselo saprātu, iekšā viss vērās un tā vien gribas, kā izlādēties. Sliktākais variants ir uzreiz kādam to izstāstīt. Jā, vieglāk paliks. Tomēr, kad būsi nomierinājusies, sapratīsi, vai šim cilvēkam bija jāzina, par ko strīdies ar vīru, vai ka draudzenei ir tik un tik slikto īpašību. Mirkļa emociju uzplūdos mūs mēdzam sarunāt daudz liekas informācijas. Labāk ir uz mirkli iziet svaigā gaisā, saburzīt kādu papīra lapu vai izdomāt iemeslu, lai paskraid?tu augšā lejā pa trepēm, tādejādi novadot dusmas.
 
Mēles atrais?t?ji
Ballītēs, vīna vakaros un citos pasākumos, kur var baudīt alkoholiskos dzērienus, cilvēki kļūst atrais?t?ki. Brīvāka kļūst ne tikai uzvedība, bet arī mēle atraisās, stāstot par to, ko derētu noklusēt.
 
Sākot runāt par sev tuvām tēmām, jāizvērtē cilvēks, ar ko runā. Jāsaprot, cik personīgi tas ir, cik daudz viņam uzticies, vai izst?st?tais nevar vērsties pret tevi pašu, ko tu vēlies panākt to pasakot un vai vēlāk nebūs j?nož?lo teiktais.

Saistītie raksti: 7 lietas, kuras nekad nav jāstāsta citiem

6 komentāru
  1. Pazīstu tādus cilvēkus, kas izdzerot šampanieša glāzi pastāsta visu, gan par savu vīramāti, gan par māsas bērniem, ir ko noklausīties.

  2. Tāda “mešanās ap kaklu pārdevējai” novērota pie veciem ļaudīm, tie vēl joprojām nav pieraduši, ka pārdevēji dažkārt ir laipni veikalos un domā, ka ja pasaka “paldies” un “jauku dienu”, ir jāuztver šo par uzaicinājumu uz izvērstu sarunu, nu un tad sākas… 🙂

  3. Parasti dadz nepļāpāju, taču ja iedzeru nedaudz vairāk kā pienāktos, viss – “vārdiskā caureja” ir klāt, tamdēļ ballītēs dzeru tikai sulu un bezalkoholiskos kokteiļus :(!

  4. Viss visiem nav jāstāsta, to man mamma mācīja no agras bērnības, taču pati es to sapratu tikai ap gadiem 35.

Komentēt Vizbule Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.