6 NEPARASTI fakti par KAĶIEM un SUŅIEM

Saka, ka cilvēkus varot iedalīt trīs grupās – kaķu cilvēki, suņu cilvēki un pārējie cilvēki. Pirmās divas grupas parasti sacenšas par to, kuru mājdzīvnieks tad ir labāks, smukāks, gudrāks, mīļāks utt. Šoreiz mēs esam apkopojuši un piedāvājam tev neparastus un pārsteidzošus faktus par kaķiem un suņiem, kas parāda, ka nav labāku un ne tik labu mājdzīvnieku, bet gan – viņi gluži vienkārši ir ļoti dažādi. Tik pat dažādi kā mēs – cilvēki. 

KAĶIS UN SUNS KĀ CILVĒKA DRAUGS
Kaķis par cilvēka sabiedroto un mājas iemītnieku ir kļuvis jau pirms aptuveni 7 000 gadu, kad cilvēki sāka pieradināt pirmos kaķus. Savukārt suns kopā ar cilvēku dzīvo jau divas reizes ilgāku laiku – 14 000 gadu! Nav brīnums, kādēļ gan kaķi, gan suņi saviem saimniekiem nereti ir ne vien kā mājdzīvnieki, bet daļa no ģimenes jeb pilntiesīgi ģimenes locekļi. Taču šo daudzo tūkstošu gadu gaitā tieši kaķi ir tie, kas vairāk, salīdzinot ar suņiem, ir spējuši saglabāt savu sākotnējo „es”, nevis tik ļoti pakļauties cilvēkam, kā tas ir noticis ar suņiem.

KAĶU UN SUŅU MAŅAS
Kaķiem ir izteikti labāka dzirde kā suņiem. Tā ir tik jūtīga, ka kaķi spēj sadzirdēt grauzēju izdotās skaņas pat no liela attāluma. Kaķiem ir arī lieliska redze, sevišķi naktī, kad kaķi vizuāli orientējas tikpat labi, ja ne vēl labāk, kā gaišajā dienas laikā. Šīs divas maņas kopā nodrošina kaķa mednieka dabu. Savukārt suns ir daudz spēcīgāks par kaķi, ja runa ir par ožu. Salīdzinoši – suņa degunā ir ap 200 miljoni jūtīgo šūnu, kas palīdz uztvert smaržas, kaķiem tādas ir ap 19 miljoniem, bet cilvēkam – 5 miljoni. Liela nozīme ir suņa slapjajam purniņam, jo tieši tādējādi suns spēj izšķīdināt smaržu molekulas, lai labāk spētu tās uztvert un atpazīt.

KAĶI, SUŅI UN INTELEKTS
Suņi ir ļoti dažādi savās šķirnēs, un līdz ar tām atšķiras arī suņu intelekts, kas vienām šķirnēm ir spēcīgāks, citām ne tik spēcīgs. Savukārt, lai gan arī kaķi ir ļoti dažādu šķirņu, to intelekts ir vienāds, neatkarīgi no šķirnes. Tomēr kopumā zinātnieki lēš, ka suns, pēc sava domāšanas veida ir radniecīgāks cilvēkam. Tā pamatā ir laiks, ko suns ir pavadījis kopā ar cilvēku – tas ir divas reizes ilgāks, kā kaķim, līdz ar to suns ir vairāk iemācījies, un turpina mācīties no cilvēka. Un, pamanot to, cik suns cilvēkam ir uzticīgs un spēj būt paklausīgs, cilvēks suni ir sācis izmantot dažādām savām vajadzībām, piemēram, policijas suņi, suņi – cilvēku glābēji utt. Līdz ar to suns evolucionāri piedzīvo pamatīgāku un straujāku smadzeņu attīstību. Taču, vai kaķim tas rūp? Protams, ka nē, jo kaķis ir kaķis – viņš dzīvo sev, nevis cilvēkam.

KAĶA UN SUŅA GULĒŠANAS PARADUMI
Kaķis, salīdzinot ar suni, ir ilggulēšanas čempions! Zinātnieki ir secinājuši, ka kaķis vidēji spēj nogulēt divas trešdaļas no sava kopējā mūža ilguma. Tātad – 9 gadus vecs kaķis, iespējams, ir nogulējis veselus 6 gadus no savas dzīves! Sevišķi tas attiecas uz mājas kaķiem, kuriem nav pašiem sev jāgādā barība. Kaķis guļ neatkarīgi no tā, vai ir diena, vai nakts, un neatkarīgi no tā, vai saimnieks ir vai nav mājās. Savukārt suns pamatā guļ tad, kad viņam nav nekā cita, ko darīt – piemēram, kad saimnieks nav mājās. Saka, ka suņa diena sākas tad, kad saimnieks ir pārnācis no darba un pievēršas savam mīlulim. Ja saimnieks visu dienu ir aktīvs, piemēram, mājas darbos, tad arī suns tāds, visticamāk, būs, atšķirībā no kaķa, kurš laiski noraudzīsies tajā, kā saimnieks strādā…

KAĶA UN SUŅA EMOCIJAS
Zinātnieki apgalvo, ka kaķiem ir ļoti līdzīgas emocijas cilvēkam raksturīgām emocijām – piemēram, laimi, uzbudinājumu, rotaļīgumu, depresiju un dusmas – visas šīs emocijas spēj izjust arī kaķis. Jā, arī suns spēj izjust šīs emocijas, taču, atšķirībā no kaķa, sunim bieži vien emocijas pārklājas ar saimnieka emocijām – piemēram, ja saimnieks jūtas nomāks, arī suns tāds var justies, jo „jūt” saimnieka emocionālo stāvokli, un dzīvo līdzi tam. Arī kaķis jūt saimnieka emocionālo stāvokli, taču ir vairāk distancēts no tā, un ne vienmēr ļaus, lai, piemēram, saimnieka nomāktība ietekmē arī viņa garastāvokli…

KAĶI UN SUŅI KOPĒ SAIMNIEKA PARADUMUS
Gan kaķi, gan suņi, dzīvojot cieša kontaktā ar savu saimnieku, nereti sāk kopēt saimnieka uzvedību, un pat rakstura iezīmes. Piemēram, zinātnieki ir atklājuši, ka kaķis, dzīvojot pie saimnieka, kas mīl labi paēst, arī ēd vairāk, kā vidēji tam būtu jāēd. Līdz ar to ir zināms, ka kaķi var uzbaroties, un bieži tādi kaķi ir saimniekiem, kuriem pašiem ir problēmas ar lieko svaru. Savukārt suņi, dzīvojot kopā ar saimnieku, nereti sāk kopēt saimnieka rakstura īpašības – ne velti ir teiciens: „Kāds saimnieks, tāds suns”! Un dzīvē bieži vien pierādās – mierīgiem saimniekiem ir mierīgi suņi, agresīviem – agresīvi, saimniekiem, kuri mīl par visu žēloties ir tādi paši „čīkstulīgi” suņi. Tas ir izskaidrojams ar to, ka suns savu saimnieku uztver par galveno savā dzīvē (atšķirībā no kaķa, kurš pats ir tas galvenais), un līdz ar to uzskata, ka tas, kā uzvedās saimnieks, ir paraugs, kam līdzināties.

Saistītie raksti

8 komentāri
  1. Jā, manējais runčuks arī ir slīmestu slīmests, čuč vienā čučēšanā, pat nodarbojoties ar savu iemīļotāko darbiņu: skatīšanos ārā pa logu, viņš izguļas uz palodzes, tikai acis seko notikumiem līdz.

  2. Es arī piekrītu – visi saka, ka mans suņa ir tieši tāds kā es un galvenais – nevis tikai skatā tās līdzības, bet arī raksturā!

  3. Un tad iedomājaties, kas notiek, ka pie suņa deguna pielienam sasmaržojušās ar pēdējām modes smaržām … 🙁

  4. Manuprāt daudz kas te ir tiesa.Saimnieks ir agresīvs, tāpēc viņa suns pat bērniem:D> Rakstīt šeit!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.