Vieni saka – būt vienai ir labi, citi – pēc iespējas ātrāk tomēr jānodibina stabilas attiecības. Taču šoreiz ne par to, kas ir labi un, kas nē. Šoreiz par to – kādēļ tu esi viena? Vai esi kādreiz aizdomājusies par to, ka, ļoti iespējams, pati pie tā, ka tev nav nopietnu un stabilu attiecību, esi vainīga?
6 IZPLATĪTAS KĻŪDAS, KAS TRAUCĒ ATRAST OTRO PUSĪTI
Tu meklē ideālo vīrieti
Bieži vien mums pašām šķiet, ka esam ideālas. Nu labi – varbūt ne perfektas, tomēr kādā veidā labākas un pārākas par citām sievietēm. Un nekas, ka ikdienā esam pret sevi kritiskas, tomēr dziļi iekšā jūtam – esam labs ķēriens! Un tas savukārt rada to apziņu, ka neiesim taču veidot attiecības tā sakot – ar kuru katru! Mums vajag ideālo vīrieti! Turklāt – jo raitāk gadi rit uz priekšu, jo ideālāku partneri meklējam. Ja 20 gadu vecumā puisis varēja iepatikties tikai tādēļ, ka ir stilīgs un jauks, tad 30 un vairāk gados jau pieprasām daudz vairāk. Proti – mums ir izveidojies savu vēlamo īpašību komplekts, kuru meklējam vīrietī – potenciālajā dzīvesbiedrā. Tas, protams, ir tikai normāli, jo kaut kādam filtram taču ir jābūt. Tomēr paradoksāli – bet arvien mazāk apkārt ir tādu vīriešu, kas šīm pazīmēm atbilst… Varbūt ir vērts pārskatīt šīs īpašības un aizdomāties par to, vai maz tas viss vispār spēj satilpt vienā indivīdā?
Tu gaidi, kad sajutīsi klikšķi
Liela daļa sieviešu (lai gan tās, kas to atzīst, ir krietni mazāk) nereti gaida, kad atnāks tas lielais un pat mītiskais klikšķis. Tā sajūta, kura tiek raksturota arī kā mīlestība no pirmā acu skata vai zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas norāda – viņš ir mans īstais. Taču realitāte rāda ko citu – šādi gaidot, reizēm var arī nesagaidīt… Jo ne visām sievietēm ir lemts piedzīvot šāda veida mīlestību, ne visas mēs to klikšķi sajūtam uzreiz. Reizēm ir nepieciešams cilvēku iepazīt, lai tad saprastu – jā, šis ir mans ideālais vīrietis. Protams, neviens jau neliedz sapņot un fantazēt par to, kā būtu, ja būtu. Tomēr, ja reāli esi viena, jo vienkārši neesi satikusi savu īsto, tādēļ, ka neviens tevī neraisa klikšķi, turklāt, tu šīs attiecības pārtrauc ļoti ātri, pastāv visnotaļ liela iespējamība, ka nevienu no satiktajiem kandidātiem vienkārši neesi iepazinusi. Un tajā visā – varbūt tas īstais ir vienkārši paslīdējis garām, jo nav spējis uzreiz tevī radīt zibens spērienu?
Tu pārāk ātri vēlies sašņorēt vīrieti
Jo raitāk rit gadi, jo izteiktāka ir vēlme beidzot taču satikt to savu cilvēku un veidot kopā ar viņu dzīvi. Ir sievietes, kas spēj to meistarīgi nolikt malā un neizrādīt, taču ir arī tādas, no kurām šīs sajūtas burtiski spraucās ārā! Un vīrieši, starp citu, ir ļoti jūtīgi uz šādām izpausmēm, viņi tās pamana un sajūt visai ātri. Protams, ne visus tas aizbiedēs, taču liela daļa padomās – vai tiešām ir vērts ko turpināt. Katrā ziņā, ir vērts padomāt par to, ka nevajag koncentrēties vien uz to, ka vajadzētu izveidot ciešas un nopietnas attiecības. Ja būs lemts, tās tiešām izveidosies, bet līdz tam – baudi dzīvi, satikto vīrieti un nemēģini viņu pēc iespējas ātrāk pabāzt zem tupeles (vismaz – nedari to pārlieku atklāti)! Galvenais – ļaujies, lai viņš aplido tevi, nevis sāc aplidot viņu – neļauj viņam just, ka izmisīgi vēlies ko ilgstošu un stabilu!
Tevi piesaista kāds konkrēts vīrieša tips, uz citiem tu pat neskaties
Mums visām ir sava izpratne par to, kādi vīrieši mums patīk, kas mūs piesaista. Un tomēr – vai esi kādreiz mēģinājusi satikties ar pilnīgi pretēju tipāžu? Nē? Un kā gan tad tu vari zināt, ka tev tādi vīrieši nesaista? Reizēm sieviešu kļūda ir tā, ka viņas ir koncentrējušās uz viena veida vīriešiem – viena tipāža vīriešiem. Un statistika rāda, ka ļoti lielā skaitā gadījumu tās stabilās un nopietnās attiecības izveidojas ar pilnīgi citu tipāžu! Atkal viens no dzīves paradoksiem – bet no tiem taču sastāv teju visa mūsu dzīve, vai ne?
Tavi meklējumi balstās uz salīdzināšanu
Protams, tas ir cilvēka dabā – salīdzināt it visu visās dzīves jomās. Un tomēr – meklējot savu otro pusīti ir ļoti būtiski mācēt šo salīdzināšanu atlikt otrajā plānā. Sevišķi – ja pati saproti – katru nākamo kandidātu tu salīdzini ar kādu savu bijušo, kurš tev bijis svarīgs, un kuru nespēj aizmirst. Vecās attiecības, kas velkas līdzi, spēj ļoti pabojāt jaunu attiecību veidošanās iespējamību. Nu nav tev katrā satiktajā vīrietī jāmeklē sava bijušā vīra (drauga, dzīvesbiedra) līdzības iezīmes! Ļauj satiktajam vīrietim būt tādam, kāds viņš ir, un pats svarīgākais – nekādā veidā necenties viņu mainīt par labu tam, lai viņš būtu līdzīgāks tavam bijušajam!
Tu domā, ka vīrietim ir jāatrod tevi, nevis otrādi
Šis šķiet ir visizplatītākais stereotips – vīrieši meklē (un atrod) sievietes, nevis otrādi. Respektīvi – tev ir jāsēž un jāgaida kad tas princis atjās (vienalga, baltā vai citas krāsas zirgā)… Vai tiešām? Un, ja nu viņš tomēr neatjāj? Cik ilgi tā gaidīsi? Patiesība ir vecu veca un visiem labi zināma – kas meklē tas atrod un, kas nemeklē, bet gaida, kad sameklēs viņu, iespējams, nekad tā arī netiks atrasts. Tātad – ņem grožus savās rokās un dodies sava īstā un vienīgā meklējumos! Lieki piebilst, ka pateicoties mūsdienu komunikācijas iespējām, nereti tev pat fiziski nav jādodas ārā no mājām, lai uzsāktu meklēšanas darbus…!
Precīzi pateikts, bet atzīt to īsti negribas
Ir sievietes, kas gaidot sagaida, ir tādas, kuras piedzīvo mīlestību, par kurām raksta grāmatās, bet tas ir tik ļoti liels retums… Pie tam, jo jaunākas mēs esam, jo atvētākas pasaulei, jo lielāka iespējamība piedzīvot klikšķi no pirmā acu skatiena, ar gadiem mēs uzaudzējam biezāku ādu, lai grūtāk mūs ievainot, tāpēc arī klikšķis netiek klāt. Un man šķiet, ir svarīgi saprast un atzīties pašai sev – tu vēlies otro pusīti, ar kuru tev ir labi, vai arī lielo mīlestību, un tad attiecīgi rīkoties.
Man jau liekas, ka galvenais nav jautājums par to vai klikšķis ir vai nav, bet par to, ka tas nekad neturpinās mūžīgi! Visās attiecībās taču rozā brilles reiz krīt un tad sākas ikdiena. Bet laikam ir daudz sieviešu, kas to nesaprot un domā, ka vienmēr būs tā kā sākumā. Nepareizi. Uzskatu, ka ja to saprot, tad attiecības nepajūk, jo pašiem tad pie tām jāpiestrādā, lai ir interesanti.
Kā bieži gadās ar īpašajām dienām, espati atkal šauj greizi ar raksta ievadu un pārējo saturu. Nevajag jaukt 2 lietas šo – “National Awareness Week Seeks to Change Every “Single” Stereotype” ko piemin ievads un “Kāpēc joprojam esmu viena?” tematu. Tas NAV viens un tas pats. Ievadā minētais attiecināms uz tiesību nevienlīdzību ASV, kas saistīta ar to, ka esi viens/a un bez bērniem (un šai sakarā kolēģīem šķiet, ka tev nevajag brīvdienas, jo Tev taču nav bērnu). Pārējā teksta saturs ir kārtējā pamācība tam, kā atrast partneri.
Foršs raksts – pat kaut kas noderēja
Ideāls vai nē, bet no savām prasībām atkāpties netaisos – nu nav man vajadzīgs vīrietis, kas ir muļķis, memmītis vai jāklis, nespējīgs uzņemties atbildību par savu rīcību, kur nu vēl par ģimeni, neizglītots, nepieklājīgs, rupjš un nesakopies.
Esmu divreiz mēģinājusi veidot attiecības ar vīriešiem, kas neatbilst manam ideālam, ar domu “katram sava uts” un “neviens nav ideāls”. Abas beidzās ļoti nožēlojami. Secinājums – nav ko sevi maldināt, ja gribi veiksmīgu vīrieti, tad nav ko veidot attiecības ar neveiksminieku, gribi gādīgu vīrieti, nav ko veidot attiecības ar ballīšu cienītāju, gribi sportisku, aktīvu vīrieti, sliņķis nederēs.
Protams, dāmas, atcerēsimies, ka mums pašām ir jābūt tādām, kādus vēlamies satikt vīriešus.
Ļoti gribas citēt Aleksandru Vasiļjevu……Bet saprotiet, sievietei vajag to īpašo pieeju. Sievieti neinteresē sarunas par mašīnām, alu, jahtām, šņabi. Viņas vispār neko no tādām lietām nesaprot! Bet runāt viņām ļoti patīk. Un klausīties. Bet vīrieši, tie mužiki, to īsti neprot. Parādīja jahtu, parādīja zvaigzni debesīs, un tagad gulies! Bet sieviete tādās kategorijās nedomā! Viņai nepieciešama uzmanība! Vispār šī ir daudzu sieviešu traģēdija, jo īpaši Maskavā. Ir ļoti daudz princešu, bet apkārt nav neviena prinča. Tikai mužiki. Un tad tev ir divas izvēles. Vai nu tu paliec princese un gaidi savu princi, ko, visticamāk, tā arī nesagaidīsi, vai arī kļūsti par bābu. Tad gan mužiku nebūs grūti atrast. Kaut kādu montieri vai šoferi – nekādu problēmu! Es te ieskicēju tādu komēdiju, farsu, bet diemžēl tā ir patiesība.
Ļoti atbilstošs un precīzi atrasts citāts :). Ja tomēr negribas samierināties ar “mužiku”, tādejādi nolaižoties līdz “bābas” kalasifikācijai jāliek tīmeklī sludinājums: Esmu “princese” meklēju – “princi”, vienīgais, nez cik vispār atsauksies…
Trāpīts! 🙂
Es esmu viena, jau gandrīz 3 gadus. Godīgi sakot pa šiem gandrīz 3 gadiem neesmu satikusi nevienu….nevienu pašu vīrieti, kas manī rastu tās emocijas, kas ir , kad patīk vīrietis!!!!! Nav tā klikšķa, ne arī tās lielās patikas/simapātijas.
Esmu iepazīšanās saitos bijusi un dzēsusies ārā un atkal logojusies iekšā…, bet nekā.
Es arī pieturos pie tā, ka nav ko sevi mocīt ar tādu, kas nepatīk, kas ir slinks, nekopts, neaudzināts, neizglītots, utt. Kurš nemāk uzvesties sievietes klātbūtnē, nezin pat elementārākās pieklājības normas un vēl visas tās lietas kam sievietes piegriež vērību.
Esmu gājusi uz randiņiem gan ar turīgiem, gan ne tik turīgiem…..rezultāts ir viens…cits pēc pirmā cits pēc otrā randiņa velk uz savu gultu……riebjas. Ne jau tas, ka mīlēšanās nepatīk, riebjas, ka vīrietis ir tik primitīvs un sievieti vērtē pēc savas primitīvās vērtību skalas.
Nezinu kā ir pareizāk meklēt cītīgi vai gaidīt…..tiešām nezinu. Esmu gan meklējusi, gan gaidījusi, jāsaka vēljoprojām esmu viena. Un es nezinu vai vaina ir māni vai manā vērtību skalā vai citur!
Varbūt dažām vienkārši nav lemts satikt savu otro pusi? Varbūt lemts realizēties kā citādi… ne jau visi paredzēti ģimenes veidošanai…
FCUK! Mats matā par mani. Ja viņš neliek maniem ceļiem ļodzīties, tad nu nevaru un negribu sevi iesaistīt tādās attiecībās. Ja liek sirdij trīsēt, tad izrādās pēdīgais kretīns, kas mani piečakarē, jo tieši tāds nešpetnu vīriešu tipāžs ir tas, kas man patīk un piesaista. B-e-z-c-e-r-ī-g-i!
Ziniet, ir tā, kad tās meitenes saprot, kas ir” kretīnis” meklē ko labāku, bet labāka nekā jau nav.Ir tikai tādi uz kuriem mums “nestāv”, kuri ir ņuņņas un tad, kad nolaidies līdz tam līmenim paņem un audzini viņu- vīrieši bez mammas nevar, nu tad Tev būs ģimenes dzīve, kādu izveidosi…Tas viss…Pasaule ir ļoti primitīva, grimu uzliekam tam, kam gribam un cito domā…oo,šitā ideālā ar foršo čali!