5 veidi kā tu vari PALĪDZĒT patversmes DZĪVNIEKIEM

Dzīvnieku patversmēs visā Latvijā savu īsto saimnieku gaida neskaitāmi mīluļi. Vai zini, kādi ir 5 būtiskākie veidi, lai viņiem palīdzētu? 

ZIEDO APĢĒRBU UN MAKULATŪRU!
Vecās drēbes, segas, dvieļus neizmet, bet aizved uz patversmi. Iepriekš gan ieteicams ar to sazināties, lai noskaidrotu, kas viņiem ir tas nepieciešamākais. Tas pats attiecas uz makulatūru – ir patversmes, kurās nepieciešamas avīzes, ar kurām izklāt, piemēram, kucēnu būrīšus, bet ir tādas, kas pieņem visa veida makulatūra, kas pēcāk tiek nodota un iegūtā naudiņa kalpo patversmes vajadzībām.

MATERIĀLIE ZIEDOJUMI!
Dzīvnieku uzturēšana prasa lielus līdzekļus un tie lielākoties tiek iegūti no ziedojumiem. Tavā maciņā pāris eiro mēnesī neko daudz nemainīs, taču patversmes dzīvniekiem tie nozīmēs daudz. Kontus un telefona numurus ziedošanai atradīsi patversmju mājas lapās. Ja nevēlies veikt ziedojumu naudas izteiksmē, noskaidro, kas vēl patversmēm trūkst – varbūt tās ir suņu pavadas, barības trauki vai kas cits.

BRĪVPRĀTĪGO DARBS!
Brīvprātīgo pienākumi ir dažādi – suņu staidzināšana, dzīvnieku socializēšana, palīdzība tīrības uzturēšanā.  Darbs patversmē ir lieliska iespēja pavadīt brīvo laiku patīkami, vienlaikus paveicot labu darbu. Turklāt – to vari padarīt par ģimenes tradīciju vai regulāru nodarbi kopā ar draudzenēm.

ADOPTĒ!
Adoptējot mīluli, tu ne tikai paglābsi dzīvnieciņu no skumjas dzīves, bet arī iegūsi uzticamu draugu. Patversmes darbinieki palīdzēs izvēlēties piemērotāko suni vai kaķi – tā lai apmierināts būtu gan jaunais saimnieks, gan mīlulis. Tomēr atceries – dzīvnieka adoptēšana ir liela atbildība, kas rūpīgi jāizvērtē! Lasi arī – 5 izplatītākie MALDI par suņiem un kaķiem no patversmes

NEESI VIENALDZĪGA!
Māci bērniem, draugiem un paziņām izturēties pret dzīvniekiem atbildīgi. Tikai cilvēku attieksmes maiņa var patiesi palīdzēt patversmes dzīvniekiem, ideālā gadījumā patversmēm nevajadzētu būt pilnām ar dzīvniekiem, kas skumst un gaida savu īsto saimnieku. Ir tāds teiciens – katrs atsevišķi mēs nevaram daudz, bet kopā mēs varam visu!

6 komentāri
  1. Nevis vari palīdzēt, bet obligāti ir jāpalīdz! Un sevišķi tiem, kas ir nepasargātāki un vājāki par mums.

  2. Nesen runāju ar vienas reģionālās dzīvnieku patversmes vadītāju, vaicāju, cik daudz naudiņas viņiem tiek saziedots, viņa atbildēja – 900,00EUR, es pārvaicāju vai mēnesī, viņa atbildēja: nē, gadā. Es biju šokā!!! Pie tam lielākie ziedotāji esot pensionāri, cilvēki, kuriem pašiem naudiņas maz. Vārdsakot, man palika kauns, ka mēs veselie, stiprie un pelnošie tik maz aizdomājamies un izdarām to radību labā, kam tāpat jau ir nodarīts pāri. Tamdēļ nestāvēsim malā, uzzināsim sev tuvākās dzīvnieku patversmes adresi un dosimies palīdzēt.

  3. Prieks lasīt rakstu, kas nav saistīts ar krūtīm, lieko svaru vai vīriešiem. Paši savās mājās planojam adoptēt vai nu kaķi, vai nu suni no dzīvnieku patversmes. Tā kā, lai dzīvo labās sirdis.

  4. Jā, es arī piekrītu – vairāk vajag runāt un atgādināt par šādām lietām, jo tās ir ļoti ļoti svarīgas!!!

  5. Patversmēm var ziedot arī rotaļlietas, bumbas, kaķiem nagu skrāpjus – visu ko, ar ko dzīvniekus nodarbināt. Tāpat arī higiēnas preces – suņu šampūnus, ķemmes, kakla siksnas, pavadiņas. Trauku mazgājamos šķidrumus, bļodas, katlus – visu, kas nepieciešams sadzīvē.
    Būvmateriālus.
    Vienīgais tiešām pirms tam iesaku sazināties ar patvermi un noskaidrot ko viņiem vajag.

  6. Es krāju makulatūru un vedu uz Ulubeli, viņiem ir konteineri, kuros to vāc, tad nodod tālāk pārstrādei un par to iegūst naudiņu. Arī sīknaudu beru burkā un, kad pilna, vedu un ziedoju vai nu tur vai citur, kur to var darīt dzīvniekiem. Vēl arī vecos džemperus, segas un dvieļus vedu uz Ulubeli. Vienmēr braucot ciemos vedu arī suņu kārumus – žāvētos liellopu kuņģus. Kad esmu tur, eju pastaigāties ar dzīvniekiem. Reizi pa reizei arī aizskaitu kādu naudiņu uz viņu norādīto kontu (Ulubeles mājaslapā). Esot tur mani vienmēr pārņem skumjas, it kā suņi ir priecīgi un lēkā un gaida, kad izvedīsi tos pastaigā, bet no otras puses 90% viņu acīs ir tāds kā tukšums un ilgas pēc saimnieka. Esmu sev apsolījusi, ka, kolīdz būs dzīvē tādi apstākļi (jauna dzīvesvieta) tā adoptēšu vienu lielu kārtīgu suni kā savu jauno ģimenes locekli. Ļoti gaidu šo brīdi, jo gribas palīdzēt kaut vai vienam nelaimē nonākušajam.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.