5 pazīmes, kas liecina – starp JUMS sāk zust MĪLESTĪBA

Nē, šoreiz stāsts nebūs ne par retāku seksu, ne to, ka viņš vairs nesaka tev tik daudz komplimentu, kā tu vēlētos. Arī ne par to, ka viens vai otrs partneris ir spēris sānsoļus. Šīs piecas pazīmes ir tās, kas visbiežāk parādās tajās attiecībās, kurās pamazām pazūd pats svarīgākais – mīlestība. Un patiesībā – tu to ļoti labi jūti, jautājums tikai – vai atzīsti sev? 

Jūs esat pārņemti katrs ar savām lietām un problēmām. Protams, jums katram ir savs darbs, sava ikdiena, kas visbiežāk netiek pavadīta kopā. Savas lietas, savi uzdevumi, problēmas un arī prieki. Tas viss ir pašsaprotami, normāli un pat nepieciešami. Tomēr – ja vakaros, pārrodoties mājās, jūs turpinat dzīvot katrs savā pasaulē, pat nedaloties ar otru, tad tā jau ir viena no pazīmēm, kas liecina – jums arvien mazāk paliek tās dzīves, ko varat saukt par kopīgu. Psihologi saka, ka attiecībās ir jābūt savai telpai un savām privātām lietām, tomēr tikpat svarīgi ir būvēt arī kopīgu pasauli ar savu mīļoto – jūsu mājas, tā ir jūsu kopīgā pasaule, kurā jābūt kopīgām lietām.

Tu saproti, ka attālums starp jums palielinās, bet neko nedari lietas labā. Ir kādi strīdi, kādas problēmas, kādas domstarpības. Tādas ir pilnīgi visiem. Taču jautājums ir par to, vai cenšaties tās risināt? Ja ir tā, ka tu lieliski zini, ka starp jums ir plaisa, bet necenties to mazināt, un arī viņš to nedara, tad jautājums ir – kādēļ? Un godīgi sev to pajautājot, atbilde bieži vien ir – man vienalga. Es zinu, ka tā ir, bet man tas nešķiet tik svarīgi… Nav motivācijas kaut ko mainīt! Kā apgalvo speciālisti – šī ir ļoti droša pazīme tam, ka otrs cilvēks paliek arvien mazsvarīgāks. Jā, arī tam, ka mīlestība sāk izzust…

Tu fantazē par dzīvi bez viņa. Tu bieži vien pieķer sevi pie domas, kā būtu dzīvot bez viņa. Kā būtu atkal būt vienai? Un tev šīs domas neuzdzen bailes, drīzāk tādas patīkamas trīsas un satraukumu. Tu sāc atcerēties vecos laikus, kad biji viena. Cik labi toreiz bija – neviens nekontrolēja, ar nevienu nebija jārēķinās, nebija jāsadzīvo… Ja gadās, ka otra puse dodas kādā izbraucienā bez tevis, tev tie ir gandrīz kā lieli svētki, jo viņš nebūs mājās, tu būsi viena un varēsi to izbaudīt! Psihologi saka – kopdzīvē ir normāli, ka reizēm gribas pabūt vienam, tomēr, ja domas par to, kā būtu dzīvot vieni, sāk palikt uzmācīgas, tas var būt rādītājs, ka attiecībās kaut kas nav kā nākas.

Jūs vairs necenšaties kaut ko mainīt vai iebilst viens otram. Ja agrāk bija strīdi, bija nesaskaņas, domu nesakritība, tad tagad no tā visa vairs maz kas palicis. Tev pat vairs nav vēlēšanās mainīt viņa nepilnības vai censties pieslīpēt viņu pa savam prātām. Kur nu vēl mainīties pašai. Speciālisti apgalvo – strīdi ir būtisks attiecību veidotājs un virzītājs. Ja ir mīlestība, ir arī strīdi, jo ir svarīgi, ko domā otrs, kā arī – parādīt, ko domāju es. Ja šī attiecību daļa izzūd, patiesībā sāk izzust ļoti svarīgs pamats, uz kā attiecības veidotas. Un tur, kur ienāk izteikta vienaldzība, tur arī zūd mīlestība.

Jūs vairs neesat viena komanda. Komandā otrs ir ļoti būtisks, jo bez otra nevar sasniegt rezultātu un virzīties uz priekšu. Ja šis otrs kļūst mazsvarīgs, zūd arī komandas jēga un būtība. Ja attiecībās katrs kļūst tikai pats par sevi, turklāt – otra viedoklis un vēlmes vairs nešķiet būtiskas, tad ir zudis kas vienojošs un ļoti būtisks. Iespējams – mīlestība. Psihologi saka – kopības sajūtai ir jābūt, ir jābūt vēlmei piederēt šīm attiecībām, šai ģimenei. Ja tā visa nav, tad ir jautājums – vai jūs dzīvojat kopā, jo mīlat viens otru un vēlaties būt kopā, vai tikai tādēļ, ka tā ir sanācis?

1 komentārs

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.