5 padomi ekonomiskai saimniekošanai virtuvē

Šeit apkopoju savus taupīgās virtuvē saimniekošanas knifus, sanāca pieci galvenie postulāti, taču iespējams ir vēl kāds, kurš šobrīd aizmirsies. Priecāšos, ja uzrakstīsiet arī jūsu atziņas par taupīgu saimniekošanu.

Ārā nemetu pilnīgi neko 
Nē nu sanāk protams ārkārtas gadījumi arī man, taču: ieskābušu pienu – sacepu pankūkās, sažuvušos maizes galiņus un garoziņas samaļu, un taisu vai nu Maizes zupu vai cepu Garoziņu maizi. Diļļu, pētersīļu lielos kātus no kuriem atdalīts labums (lapiņas utml.) sīki sagriežu un lieku kastītē-saldētavā, vēlāk piemaļu klāt zivju kotletēm vai tml. Savukārt pastēti, auksto gaļu, smērējamo sieriņu kuru negribas vairs ēst, bet kuram nav ne vainas, lieku saldētavā un velku ārā tad, kad atkal ir uznākusi „luste”.

Izmantoju tikai ½ olu  
Piemēram lai panētu karbonādi vai pievienotu to kotlešu masai, es izmantoju tika ½ olu, visbiežāk baltumu, savukārt dzeltenumu lieku klāt vai nu kādam citam pusdienu vai vakariņu ēdienam (pankūkās piem.), vai arī noglabāju nelielā plastikāta kastītē un iecepu nākošās dienas brokastu omletē.

Eļļu uz pannas leju tikai 1 tējkaroti vai neleju nemaz  
Cepot pankūkas iztērējas ļoti daudz eļļas nu un kādā šādā reizē sāku domāt gan par eļļas patēriņu no ekonomiskā viedokļa, gan par gatavā ēdiena pārbagātību ar taukvielām. No tās reizes esmu sākusi eļļas lietošanu normēt un uz pannas leju tikai 1 tējkaroti eļļas (vai pat ½ tējkaroti). Savukārt, piemēram, kotlešu cepšanai taukvielas uz pannas vispār nelieku, jo parasti pēc 1 min. cepšanas tauki paši izdalās no kotletēm. Eļļas patēriņš samazinājies trīs reizes, tas ir ļoti ievērojams rādītājs!

Lielos vai ātri bojājošos produktus un iepakojumus sadalu un sasaldēju  
Saldētavu izmantoju arī lielo iepakojumu optimizēšanai. Svaigām lietām, kuras vienkārši nevar par labu cenu nopirkt mazos iepakojumos, vai arī ir nopirkts vairāk kā nepieciešams, piemēram konservētus zaļos zirnīšu, ogas, svaigu gaļu utml. es sadalu pa porcijām, salieku plastmasas maisiņos vai piemērotās kastītēs un lieku saldētavā. Izvelku ārā iepriekšējā vakarā, lieku ledusskapī, kur tas līdz nākošajam rītam ir lēni atsalis un lietojams.

Gatavojot ēdienu, izmantoju taupīgo gāzes padeves režīmu  
Parasti, gatavojot maltīti (zupas, mērces, sautējumus utml.), kuru nepieciešams vārīt ilgi, vispirms uzkarsēju uz lielas uguns, bet tad, kad ir sācis burbuļot, griežu gāzi nost uz vismazāko un lieku stingri vāku virsū, šādā veidā ietaupās gāzes patēriņš un arī ēdiens nav izšķīdis un savārījies biezenī.

Lai mums visām ietaupās!

 
 
11 komentāri
  1. PAR TAM PANKUKAM – VARU IETEIKT, LOTI LABI DARBOJAS! ES UZLEJU ELLU UZ PAPIRA DVEILISA UN TAD VISU LAIKU AR TO IESMEREJU PANNU – NE PANNKUKAS PIEDEG? NE PLEDAS ELLA! UN SANAK LOTI TAUPIGI

  2. Vēlreiz par pankūkām-savukārt, es, lai ietaupītu kalorijas, apmēram 1-2 ēd.k.eļļas pieleju klāt uzreiz pankūku mīklai, kārtīgi samaisu, arī nekas nepiedeg.

  3. Vai tad uz pannas eļļu nemaz nelej cepot tas pankūkas, šamās taču sanāk riktīgi pliekanas, ne?

  4. Mans nesenais atklājums: mērču pagatavošanai izmantoju nokāsto kartupeļūdeni, tas drīzāk ir nevis baigais ietaupījums, bet racionāli izmantots labms, jo kartpeļu ūdenī ievārījies gandrīz viss vitamīnu birums no paša dārzeņa. Mērces sanāk daudz garšīgākas, tādas “pilnasinīgākas”.

  5. Njā…man laikam būtu jāiet prom no darba, lai to visu izdomātu…bet apsveicami, ka cilvēki māk tā dzīvot.

  6. Es ari daru ar tam pankukam ka aika. Nekad nav bijusas problemas.

    Bet lai gan visi sie ietekumi jau bija lasiti, pagaidam sanak izmantot tikai vienu – produktu saldesanu. Nekas nav patikamak ka pavasari saldetava atrast saceptas gailenites vai baravikas!

  7. Man nekas nesanaca ar senu saldesanu, tas palika riktigi rugtas. Sogad pameginasu vispirms sacept un pec tam saldet.

  8. Beka, tā ir ar tām sēnēm, to rūgtumu dod sēnēs esošais ūdens. Es parasti uz pannas pacepu, lai iztvaiko ūdens un tad piemetu sviestu. Saldēju tādas sviestā apceptas.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.