5 ieteikumi kā uzlabot ATMIŅU

Pavasaris ir īstais laiks, kad lielai daļai cilvēku rodas vēlme uzlabot savu atmiņu. Visbiežāk tas saistīts ar mācībām, jo tieši pavasaris taču ir karstākais pārbaudījumu un eksāmenu laiks gan skolās, gan augstskolās, gan arī dažādās citās mācību iestādēs. Taču arī tad, ja tu šobrīd nestudē, tev noteikti ir bijusi vēlme pēc asākas atmiņas, jo ziemas garie un tumšie mēneši dara savu – pavasarī nereti koncentrēties ir grūti un arī atmiņa var pasliktināties. Šoreiz espati.lv ir apkopojusi piecus vienkāršākos ieteikumus, kam noteikti vērts pievērt uzmanību, ja vēlies uzlabot savu atmiņu!

Atmiņas pasliktināšanās iemesli
Tam, ka mēs novērojam atmiņas pasliktināšanos, var būt ļoti daudz un dažādi iemesli. Kā vienu no biežākajiem var minēt nogurumu, nepietiekami sabalansētu uzturu un miega trūkumu, kas viss kopā var radīt sekas – atmiņas pasliktināšanos. Protams, atmiņa pasliktinās arī cilvēkam novecojot – pēkšņi var aizmirsties kādi vārdi, nevar atcerēties, kur nolikts kāds priekšmets u.tml. Šie visi atmiņas pasliktināšanās veidi ir visai ikdienišķi sastopama parādība. Taču, ja tiek novērots, ka atmiņa pasliktinās izteikti un tas notiek samērā strauji, tad noteikti jāvēršas pie ārsta, jo šādai parādībai var būt arī daudz medicīniska rakstura problēmu – dažādas slimības u.c. Atmiņas problēmas parasti risina neirologi vai psihiatri, taču īsto ārstu vienmēr palīdzēs atrast ģimenes ārsts.

5 ieteikumi kā uzlabot atmiņu

Iekļauj savā ikdienā fiziskās aktivitātes!
Laba atmiņa un veselīga dzīvesveida ievērošana noteikti iet roku rokā. Mērena fiziska slodze veselam cilvēkam ir ieteicama katru dienu. Tai nebūt nav jābūt sporta zāles cienīgai, pietiks arī ar lēnu, bet pietiekoši ilgu pastaigu svaigā gaisā, kas sekmēs skābekļa piegādi smadzenēm un līdz ar to arī uzlabos atmiņu. Ja cilvēks ir fiziski aktīvs, tam ir labāka asinsrite, līdz ar to visas nepieciešamās vielas tiek labāk nogādātas galvas smadzenēs un mums šķiet, ka „galva strādā labāk”. Starp citu, daudzviet pasaulē veiktie pētījumi pierāda, ka tiem cilvēkiem, kas ikdienā regulāri nododas pastaigām svaigā gaisā, atmiņas traucējumi, ja tādi ir bijuši, spēj samazināties pat uz pusi. Tas tikai pierāda fiziskās slodzes un svaiga gaisa nepieciešamību mūsu smadzenēm. Svarīgi ir piedomāt arī par pietiekošu atpūtu – pietiekams miega daudzums ir pilnīgi obligāts, jo tikai tā smadzenes var atpūsties un prāts būs skaidrāks, atmiņa labāka. Ja tavs darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu pie datora, atceries ik pa brīdim izstaipīt sprandu, lai veicinātu asinsriti un nepieciešamo vielu nonākšanu smadzenēs!
Cīnies ar sliktu garastāvokli un depresiju! Jo sliktāka cilvēkam ir pašsajūta, jo stiprāk tas var ietekmēt atmiņu. Ne velti depresijas slimnieki nereti cieš no atmiņas traucējumiem. Ļoti būtiski ir saglabāt dzīvesprieku un interesi par pasauli. Nereti tieši pavasaris ir tas laiks, kad mums uznāk zināma depresija jeb tā saucamais pavasara nogurums, kas būtiski spēj ietekmēt it visu – mūsu ikdienu, darba sparu un produktivitāti, kā arī tajā skaitā atmiņu – šķiet, ka galva tā īsti „nestrādā” un domas kavējas visur citur, tikai ne tur, kur tām konkrētajā brīdī vajadzētu būt. Lai novērstu pavasara nogurumu, slinkumu, slikto garastāvokli un tajā skaitā arī uzlabotu savu atmiņu, ir daudz un dažādi ieteikumi, ko vērts ņemt vērā un pielietot!
Padomā par savu ēdienkarti! Veselīga, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, mikroelementiem un vitamīniem bagātīga ēdienkarte ir nepieciešama, ne vien, lai cilvēks izskatītos, bet arī justos labi un spētu saglabāt vai uzlabot savu vispārējo veselības stāvokli. Šāda ēdienkarte būtiski sekmē šūnu darbību, kā arī stimulē normālu vielmaiņu un uzlabo asinsriti – tas viss ir ļoti būtiski arī, lai uzlabotu atmiņu un cilvēks justos mundrs un spara pilns. Uzturam jābūt sabalansētam, taču vēl kāds būtisks padoms ir mērenības ievērošana ēdot! Pārēšanās noteikti nav vēlama, jo tā bremzē it visu – organisms ir pārlieku noslogots pārstrādājot pārtiku, kā rezultātā cieš arī spēja koncentrēties uz būtiskām lietām un „strādāt” ar galvu. Runājot par produktiem, kas pozitīvi spēj ietekmēt atmiņu, ir vērts atcerēties vecmāmiņu teikto, ka, lai galva „strādātu” ir jāēd biezpiens. Piena produkti tiešām ir tie, kas spēj uzlabot atmiņu un padarīt to asāku! Savukārt nelabvēlīgi atmiņu ietekmē pārlieku augsts holesterīna līmenis asinīs, tādēļ vērts padomāt par izvairīšanos no pārlieku treknu un neveselīgu produktu lietošanas savā uzturā. Katrā ziņā ikdienas ēdienkartē vērts iekļaut vairāk svaigu augļu un dārzeņu, kā arī neaizmirst par zivīm, zivju eļļu, zaļumiem, garšaugiem, pākšaugiem u.c. veselīgiem produktiem.
Trenē savu atmiņu! Pētījumi visā pasaulē rāda vienu – jo aktīvāk cilvēks savas dzīves laikā „strādā” ar galvu, jo labāk viņam izdodas saglabāt skaidru prātu līdz pat sirmam vecumam. Ja vēlies asu prātu un labu atmiņu, tad zini – galva ir „jātrenē”, turklāt tas ir jādara jo biežāk, jo labāk, vislabākajā gadījumā – katru dienu! Ikdienā savu prātu un atmiņu vari trenēt dažādos veidos, piemēram, lasot sarežģītus tekstus un pārdomājot tos, minot krustvārdu mīklas, spēlējot visdažādākās prāta spēles, atkārtojot kādu informāciju un cenšoties ielāgot sīkas detaļas, cenšoties uztvert informāciju asociatīvi un emocionāli, cenšoties sajust pēc iespējas vairāk smaržas un garša un paturēt prātā, kam tās pieder, mācoties dažādas svešvalodas, klausoties mūziku, apmeklējot izstādes, teātra izrādes, u.c. kultūras pasākumus, arī ceļojot, aplūkojot skaistas vietas un cenšoties ielāgot pēc iespējas plašāku un bagātīgāku informāciju par tām. Protams, prāta asināšanai un arī atmiņas uzlabošanai lieliski noder studēšana, kā arī dažādu interešu kursu apmeklēšana! Galvenais – neatstāj savu galvu novārtā, bet izmanto un trenē to!
Pievērs uzmanību zālēm un uztura bagātinātājiem! Reizēm gadās tā, ka atmiņa pasliktinās dažādu medikamentu lietošanas rezultātā. Visbiežāk tas notiek ar to medikamentu rezultātā, kuri tiek izrakstīti pacientiem, lai palīdzētu cīnīties pret depresiju, kā arī pret bezmiegu. Ja šie medikamenti ir nepieciešami, tos, protams, ir jālieto, taču tas jādara ievērojot visus ārsta norādījumus, turklāt kursa veidā – tā, kā norādījis ārsts. Nav pieļaujama spēcīgu medikamentu ilgstoša lietošana, ja to nav norādījis ārstējošais ārsts. Katrā ziņā, gan ārstam, gan medikamentu ražotājam ir jābrīdina par attiecīgo medikamentu nelabvēlīgo iespējamo ietekmi uz cilvēka atmiņu un koncentrēšanās spējām. Tajā pašā laikā mūsdienās aptieku plauktos tiek piedāvāta virkne uztura bagātinātāju, kas sola palīdzēt uzlabot atmiņu, prāta asumu un koncentrēšanās spējas. Liela daļa no tiem ir, piemēram, ar tik pazīstamā auga žeņšeņa ekstraktiem. Dažus no šiem preperātiem tiešām var lietot profilaktiski, taču pirms to iegādes, noteikti tomēr vajadzētu aprunāties ar savu ārstu vai vismaz farmaceitu, jo nepamatota medikamentu, arī uztura bagātinātāju lietošana var nedot gaidīto rezultātu, vai pat radīt pretēju efektu.
 

5 komentāru

Komentēt Maza Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.